Foto – Karīna Miezāja

Atbrauci? Paldies, bet cīnies pats! Kā Latvijas skolās sagaida “emigrantu bērnus” 24

Ļoti birokrātiska un sausa attieksme – ar tādu diemžēl var nākties saskarties ģimenēm, kuras atgriežas Latvijā pēc ilgāka ārzemēs pavadīta laika un kuru bērniem skolā rodas problēmas nepietiekamas latviešu valodas prasmes dēļ. Valsts vadītāju runās gan bieži dzird, ka jāveicina reemigrācija un izstrādāts pat īpašs reemigrācijas plāns, tomēr no valsts budžeta nav piešķirts papildu finansējums skolām, kurās mācās bērni “ar robiem” latviešu valodā, tādēļ skolotājiem ar viņiem jāstrādā papildus. Pagājušajā nedēļā par šo problēmu sprieda arī Saeimas Pieprasījumu komisijā.

Reklāma
Reklāma

Vēlas Latvijā rast mājas


Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Reemigrējušu bērnu skološanās problēmai uzmanību pievērsis Māris Duntavs, kurš pēc dzīvošanas vairākās valstīs, tostarp Ķīnā un ASV, uz Latviju atveda savus piecus dēlus un dzīvesbiedri amerikānieti. Ģimenē valoda pārsvarā bijusi angļu, jo sieva latviski nerunā, līdz ar to zēnu latviešu valodas zināšanas nebija spožas. Tomēr ģimene apmetās Latvijā, jo, kā saka Māris, “bija vajadzīga vieta, ko varam saukt par mājām; uz Latviju vēlējās braukt gan bērni, gan mana sieva”.

Dzīvojot ārzemēs, zēni skolā negāja. Viņi mācījās mājās, izmantojot ASV izglītības programmu. “Nav iespējams mainīt mācību programmas tik bieži, cik mainījām valstis,” skaidro Māris.

CITI ŠOBRĪD LASA

Uzsākot mācības Latvijā – Engures vidusskolā –, galvenās problēmas gan sagādāja ne zināšanu trūkums kādā no mācību priekšmetiem, bet latviešu valodas prasme. Tās dēļ divi lielākie bērni sāka mācīties klasi zemāk, nekā pēc vecuma pienāktos. Šajā mācību gadā vecākais dēls nonācis 9. klasē un M. Duntavs bažījas, ka nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ zēns pamatskolas beigšanas eksāmenu nokārtos neatbilstoši savām spējām. Jo sevišķi viņu uztrauc vēstures eksāmens. Atšķirībā no citiem, kuri Latvijas vēsturi mācījušies no 6. klases, dēls to sācis apgūt tikai 8. klasē un vēsturē vairāk jāzina latviešu valoda nekā, piemēram, matemātikā. “Dēls ir apguvis sarunvalodu, tomēr vārdu krājums nav pietiekams, lai pilnībā parādītu savas zināšanas. Tāpēc skolā dažkārt saņem zemākas atzīmes, nekā būtu pelnījis. Pēc pamatskolas viņš grib apgūt programmētāja profesiju. Šajās izglītības programmās ir konkurss. Uztraucamies, ka eksāmena rezultātu dēļ nevarēs iestāties noskatītajā skolā,” teic M. Duntavs.

Pats Māris Latvijā nerada iespēju nopelnīt pietiekami, lai uzturētu piecu bērnu ģimeni, tāpēc viņš strādā Zviedrijā un ikdienā nav mājās, līdz ar to bieži nevar palīdzēt bērniem mācībās. Otrais dēls patlaban mācās 6. klasē, un tēvs cer, ka viņš līdz pamatskolas beigām apgūs latviešu valodu labāk nekā lielais brālis. Tēvs uzskata, ka dēliem, kuri tagad iet 3. un 5. klasē, gan nebūs problēmu apgūt latviešu valodu pietiekamā līmenī. To, ka iekļauties latviešu skolās vieglāk ir jaunākajās klasēs, apliecina arī skolotāji.

Kaitina liekulība


M. Duntavs par bērnu skološanās problēmām sūdzējies gan Saeimas deputātiem un komisijām, gan Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM).

“Valsts un IZM attieksme ir apmēram šāda: priecājamies, ka esat atgriezušies, bet tieciet galā paši! Bērni arī to redz, viņiem pašiem jāiet cauri šīm problēmām, un šī situācija nepalīdz viņos veidot lojalitāti pret valsti,” stāsta M. Duntavs. “Man pat nebūtu iebildumu pret šo vienaldzīgo attieksmi, ja tajā pašā laikā neizskanētu arī skaļi vārdi par to, kā latvieši tiek gaidīti mājās. Kaitina šī liekulība! Tad nestāstiet, ka Latvijai vajadzīgi bērni!”

M. Duntavs uzskata, ka reemigrējušiem bērniem būtu jāsaņem lielāks atbalsts latviešu valodas uzlabošanai, turklāt dažkārt būtu vajadzīgs ļaut kārtot atvieglotu eksāmenu. To, ka skaidra piedāvājuma, kā palīdzēt šādām ģimenēm, IZM pagaidām nav, varēja redzēt arī Saeimas komisijas sēdē. Gan izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete, gan arī IZM Izglītības departamenta direktore Evija Papule uzskata: nav iespējams ieviest atvieglotus eksāmenus, ja visi saņem vienādu dokumentu par pamatizglītības pabeigšanu. E. Papule teica, ka skolai vajadzētu piedāvāt bērniem papildu stundas, bet tad pati atzina, ka nav resursu, lai šo atbalstu nodrošinātu. Jāsaka gan, ka nacionālās identitātes, pilsoniskas sabiedrības un integrācijas pamatnostādnes paredz, ka papildu atbalsts latviešu valodas apguvei būtu jāsniedz jau no 2012. gada.

Reklāma
Reklāma

Signāls 
ārzemju latviešiem?


Taču naudas tiešām nav. Kā man sacīja Engures vidusskolas direktore Ilze Kalnozola, M. Duntava dēli skolā iestājušies gada vidū. Finansējumu skolām aprēķina, ņemot vērā bērnu skaitu mācību gada sākumā, tāpēc par Duntavu skološanu skola no valsts pirmajā mācību gadā nav saņēmusi vispār neko. Šogad reemigrējušajiem bērniem seko tikpat daudz naudas kā visiem pārējiem. IZM ierosinājusi, lai reemigrējušo bērnu apmācībai veltītu tā sauktās brīvās stundas, par kurām skola pati var izlemt, kādu mācību priekšmetu tajās mācīt. Taču tas nozīmētu visai klasei atņemt papildu sporta vai matemātikas stundas, lai atsevišķi apmācītu vienu bērnu. “Skolotāji, protams, papildus darbojas ar šiem bērniem, bet gribētos saņemt arī atalgojumu par šo darbu,” saka skolas direktore. Viņa atšķirībā no IZM ierēdņiem remdēja tēva bažas par eksāmenu: dēls varēs izmantot vārdnīcu, turklāt varēs gatavot atbildes ilgāk nekā citi bērni.

Šobrīd diemžēl pat dažas skolas atsakoties uzņemt reemigrējušus bērnus, ja viņu valodas prasme nav gana laba. Labākā situācija ir skolās, kur skolotāju individuālo darbu ar skolēniem atbalsta pašvaldība. Piemēram, Rīgā pašvaldība piešķīrusi finansējumu vairāk nekā 20 galvaspilsētas skolām – visām, kurās ir gan reemigrējušie bērni, gan bērni no citām valstīm, – lai tās varētu nodrošināt papildu latviešu valodas stundas.

M. Duntava ģimenes piedzīvotais izgaismo vēl kādu problēmu: ārpus Rīgas ne vienmēr ir iespēja apmeklēt latviešu valodas kursus, bet internetā ir maz mācību materiālu latviešu valodas apguvei. E. Papule sacīja, ka Latviešu valodas aģentūra atbalsta valodas apguvi, un arī šīs aģentūras vadītāja Dace Dalbiņa teica, ka interneta lapā http://maciunmacies.valoda.lv esot metodiskie materiāli, kā arī burtu spēles un citi uzdevumi valodas apguvei. Tie tur tiešām ir, taču, kā norāda pedagogi un kā pārliecinājos arī pati, lapā ir mācību materiāli, kas piemēroti maziem bērniem vai pieaugušajiem, taču pusaudžiem tur maz piemērota. Turklāt tie vairāk der valodas pamatu apguvei, ne pilnvērtīgai tās attīstībai.

Pieredze


Kā jūsu skolā veicas ar to bērnu izglītošanu, kuru latviešu valodas prasme ir zemāka?


Dzintra Apale, Rīgas Kultūru vidusskolas direktora vietniece: “Mūsu skolā tagad ir četri šādi bērni: viens iebraucis no Spānijas, otrs no Anglijas, vēl divi no Ķīnas. Ar katru bērnu reizi nedēļā vienu stundu pedagogs strādā individuāli, arī citi skolēni šiem bērniem palīdz. Jau pēc pusgada bērni latviešu valodu labi saprot un var darboties līdzi citiem. Esmu redzējusi meiteni, kas divu gadu laikā latviešu valodu apgūst tā, ka noliek eksāmenus labāk par tiem, kuri visu laiku mācījušies latviski. Labāki panākumi ir arī tad, ja vecāki var atļauties apmaksāt privātstundas.”

Judīte Rubina, Rīgas Āgenskalna sākumskolas direktora vietniece: “Mūsu skolā, šados gadījumos, ar bērnu strādā ne tikai pedagogs, bet arī logopēds. Taču papildu finansējums noteikti būtu nepieciešams, tāpat arī plašāks metodisko materiālu klāsts. Svarīgs gan ir arī ģimenes atbalsts. Šobrīd mums ir divi šādi bērni – abi no vāciski runājošām zemēm.”