Mobilā versija
-0.3°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
24. maijs, 2012
Drukāt

Atbrīvoties no “briesmīgā Blaumaņa”

indrani_km_4

Pirms simts gadiem Rīgas pilsētas Krievu teātrī Rūdolfa Blaumaņa “Indrāni” kļuva par pirmo latviešu autora lugas iestudējumu krievu valodā. Atzīmējot šā notikuma simtgadi, Rīgas Krievu teātris no 25. maija aicina uz Blaumaņa “Indrānu” šodienas versiju krievu valodā, stāstot visiem zināmo stāstu no jauna.

 

Toreiz “Indrāni” (1904) esot aizkustinājuši visu latviešu sabiedrību. Skatītāju zālē bijuši ne vien latvieši, kuri vēlējās redzēt, kā krievu aktieri spēlē iemīļotā rakstnieka lugu, bet arī krievu skatītāju interese par jauno izrādi bijusi liela, izpelnoties sajūsmu. Spēlēta četras reizes nedēļā, bet kopumā iestudējums nospēlēts vairāk nekā desmit reizes – tam laikam nepieredzēts izrāžu skaits.

Vai šī formula izrādīsies veiksmīga arī pēc simts gadiem, to radīs laiks. Katrā ziņā teātra vadība ne tikai eksperimentē, mēģinot atkārtot notikušo mūsdienās, bet dara to divkārt, klasiķa darbu nododot jaunās paaudzes rokās – 2012. gada izrāde būšot svaigs 21. gadsimta skatījums.

Izrādes režisoram Elmāram Seņkovam, kurš pērn beidza dramatiskā teātra režisoru Māras Ķimeles kursu Latvijas Kultūras akadēmijā, šis būs pirmais iestudējums Lielajā zālē un viņš teic – jauniestudējums būšot bez naftalīna klātbūtnes. “Mēs esam jauni, tādēļ nesapratīsim, kā jūtas 60 gadus veci cilvēki vai kā jūtas cilvēks gados, kuru dēls sūta dzīvot uz pirtiņu, jo viņš traucē. Izrādi veidojam, skatoties caur savu prizmu,” stāsta E. Seņkovs.

 

“Mūsu mērķis – izstāstīt sen visiem zināmo stāstu it kā no jauna, atrast risinājumu, kas aizraus skatītāju, bet ieinteresēt mēs vēlamies ar precīzu un jūtīgu psiholoģisku spēli.” Blaumaņa darbs, viņaprāt, ir aizraujošs, taču ir jātiek vaļā no klišejām par “briesmīgo Blaumani” un “Indrāniem”, jo darbs ir arī ļoti mūsdienīgs, tā E. Seņkovs.

 

Veidojot izrādi, E. Seņkovs sadarbojas ar to pašu jauno mākslinieku komandu, ar kuru strādāja sava diplomdarba izrādē “Graņonka” – šajā komandā ir gan scenogrāfs Reinis Dzudzilo, gan kostīmu māksliniece Krista Dzudzilo, bet “Indrāni” ir šīs apvienības astotais kopīgais projekts.

R. Dzudzilo izrādes vizuālajā noformējumā vēlas apvienot mūsdienīgo no 21. gadsimta ar 20. gadsimta sākumu, vēloties nevis atdarināt laikmetus, padarot izrādi butaforisku, bet gan radīt autonomu teātra realitāti. Izrādes mūzikas autors, dziesminieks un komponists Goran Gora “Indrāniem” radījis mūziku stīgu kvartetam un pūšaminstrumentiem, atzīstot, ka šajā reizē mūzika kalpo kā skaņas ainava. “Izrāde neattaisnos nevienu no paaudzēm, jo problēmas ir abās pusēs,” saka komponists.

Jau sākumā režisors atteicies no domas, ka krievvalodīgie aktieri spēlēs latviešus, jo rezultāts būtu pārāk kariķēts. Šajā iestudējumā uzsvars vairāk likts uz paaudžu attiecībām, kas sastopamas jebkurā kultūrā. Tomēr, lai sajustu tā laika atmosfēru, maija sākumā visa iestudējuma radošā komanda devās ekskursijā uz Blaumaņa memoriālo muzeju “Brakos”.

 

Uzziņa

Režisors – Elmārs Seņkovs

Scenogrāfs – Reinis Dzudzilo

Kostīmu māksliniece – Krista Dzudzilo

Komponists – Goran Gora

Lomās: Leonīds Lencs, Svetlana Šiļajeva, Aleksandrs Maļikovs, Olga Ņikuļina u.c.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+