Foto – Shutterstock

Uz kādām pārdomām šajās Lieldienās aicina garīdznieki?
 0

Viesturs Reķis, 
Septītās dienas adventistu Cēsu draudzes mācītājs:
 “Lieldienas ir katra cilvēka lielākais notikums. Laiks, kad pieminam, ka Kristus par mums ir nomiris un augšāmcēlies. Aicinu cilvēkus pārvērtēt savu ikdienas gājumu un to, cik tālu atļaujam Kristum ienākt mūsu dzīvē un augšāmcelties tajā. Arī mūsos šai laikā vecajam cilvēkam jānomirst un jāceļas augšā jaunai dzīvei. Jādomā, kā sakārtoties jaunai dzīvei. Citādi visas mūsu apņemšanās, visi lēmumi ir tādi īslaicīgi. Lieldienās aicinu paskatīties pāri šīs zemes vērtībām un ieskatīties tajā, ka cilvēkam pieder arī Mūžība.”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus
Kokteilis
Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm
Kokteilis
“Man ir lauzta kāja un deguns, pārsista piere, pamatīgs smadzeņu satricinājums…” Horens Stalbe Dobelē nežēlīgi piekauts 191
Lasīt citas ziņas

Lauris Melnačs, 
Valmieras, Mazsalacas, Alojas, Sedas, Raunas un Rūjienas Romas katoļu draudžu prāvests:
 “Aicinu domāt par to, ko piedzīvojam ikdienā, esot kopā ar cilvēkiem. Mani nedaudz tracina bērnišķīgie olu, zaķīšu pasākumi un tamlīdzīgas tradīcijas. Teātris ir labs, taču svētku dziļākā jēga pārsniedz bērnišķīguma apvāršņus. Realitāte, kas skar mūs visus, ir būtiska. Mēs visi esam kā sūklīši, kas uzņem apkārt notiekošo, un jāapzinās, ka ar mums var manipulēt. Cilvēks ir trausls. Daudziem šķiet, ka viņi ir ļoti stipri, taču tas tā nav. Cilvēki nemitīgā spiediena un ikdienas pro­blēmu dēļ nogurst. Brīžos, kad dzīve ģērbj ārā, daudziem nākas atskārst – esmu šausmīgā stāvoklī. Pavasarī ne tikai cilvēki instinktīvi meklē augšāmcelšanās sēklu. Baznīca ir vieta, kur cilvēks var justies droši, un tās uzdevums ir parādīt, kas neļauj mums virzīties uz priekšu.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Jānis Ginters, 
Vecauces Evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs:
 “Lieldienas – tā ir Kristus augšāmcelšanās, kas ir vienreizējs, neatkārtojams un pārpasaulīgs notikums gan vēsturē, gan mūžībā. Šai laikā varam ieraudzīt un padomāt par to, ka daudzas mazas lietas mūsu ikdienā par šo lielo notikumu atgādina. Tāds, piemēram, ir katrs pavasaris, kad notiek sava veida dabas augšāmcelšanās. Lieldienu gaismā mums katram pašam vajadzētu padomāt, kam mūsos ir jāmirst, bet kam – jāmostas. Baznīca mums māca Svēto Rakstu vārdiem – mirt grēkam un augšāmcelties līdz ar Kristu. Jēdziens “grēks” nav kaut kas abstrakts. Tās ir reālas lietas mūsu dzīvē, reāli ieradumi vai nolaidība mūsu dzīvē. Bez miršanas nav augšāmcelšanās, bez gavēņa un ciešanu laika nav Lieldienu prieka. Bez ļauno ieradumu nomiršanas mūsu dzīvē nav atbrīvošanas.”

Ģirts Ašnevics, 
Rīgas baptistu Vīlandes draudzes mācītājs:
 “Mēs katrs ilgojamies pēc patiesa prieka. Lieldienas ir tās, kas mums šo prieku dāvā. Mēs neticam mirušam Kristum, bet tam, kurš dzīvs un augšāmcēlies. Tāpēc Lieldienās jādomā par šo milzīgo prieku. Novēlu ikvienam piedzīvot augšāmcelšanās brīnumu dziļi personīgi. To patiesību, kas ir Kristus, neviens nevar noslēpt, jo tā joprojām ir dzīva. Un es ļoti gribētu, lai katram izdotos šo patiesību atrast un ieraudzīt sevī.”

Metropolīts Aleksandrs, 
Latvijas Pareizticīgās baznīcas vadītājs:
 “Kas ir augstāks par dievišķo mīlestību? Kāda žēlastība salīdzināma ar Dieva žēlastību, kas mums atklājas Viņa augšāmcelšanās notikumā? Un kādu pateicību pienesīsim mēs par tādu mīlestību un tādu žēlastību? Svētie Raksti aicina ikvienu cilvēcisko dvēseli: “Teici Kungu, mana dvēsele, un neaizmirsti, ko Viņš tev labu darījis.” Slavēsim Kungu katrā mūsu dzīves dienā, ticēsim uz Viņa augšāmcelšanos, nešauboties sekosim Dieva gribai, centīsimies uz dievišķo mīlestību atbildēt ar savu mīlestību gan pret mūsu Radītāju, gan mūsu tuviniekiem. Kristus Augšāmcelšanās svētkos lūgšanās vēlot, lai mūsu prāts apgaismojas ar augšāmcelšanās gaismu, bet sirdis mājo Svētā Gara klusumā.”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.