Mobilā versija
+0.2°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
13. augusts, 2014
Drukāt

Anda Līce: Kāpēc šodien daudzi kaunas no latvietības? (61)

Foto - LETAFoto - LETA

Miera laiks ir tad, kad nespindz lodes, neviens nav zaudēts un mēs esam savējo vidū. Kad var dziļi elpot, domāt un just. Dabā tas iestājas augustā, ap rudzu pļaujamo laiku, slimībā – pēc pārvarētas krīzes, politikā – pēc novērsta kara draudiem. Mūsu visu un katra personīgais miera laiks, pēc kura ilgojamies, bet kuru neprotam pienācīgi izmantot un kurš var arī nekad neiestāties.

Pēdējos divdesmit miera gados Latvijā ir bijis tik daudz tādu valstisku lēmumu, kas izraisa saspringtību un dusmas, bezjēdzīgi dedzina cilvēku enerģiju un dzen depresijā. Šajā ar iespējām it kā tik bagātajā miera laikā mums vairs nav cilvēku, ko likt amatos, un nākas ņemt tos pašus, kas jau ir izsēdējušies visos krēslos un par kuriem saka – viņu lietošanas termiņš ir beidzies. Vai mēs, dzīvodami mežonīgā kapitālisma spaidos un atdzimstošā totalitārisma draudos, vēl uzdodam sev jautājumu: “Kas es esmu?”

Gan savu, gan valsts vēsturi cilvēks spēj skatīt kā fotokameras apstādinātus kadrus, kurus atdzīvināt spēj vienīgi iztēle. To nekas neattīsta tik labi kā lasīšana. Iztēle ir vajadzīga ne jau tikai rakstniekiem, bet katram cilvēkam, lai viņš spētu pilnvērtīgi sajust un izjust dzīvi. Lasot Jāņa Lejiņa grāmatu “Kamera obskura”, es domāju – lūk, scenārijs filmai, kuru katrs var attiecināt arī uz sevi! Rakstnieka iztēle no grāmatas lappusēm liek plūst pagājušā gadsimta un vēl senāku laiku smaržām, ainām un balsīm. Tu lasi un atceries tās būtiskās lietas, kuras visu mūžu pavada arī tevi. Mums taču ikvienam ir ilgas, rakstnieka vārdiem runājot, “pēc tās vasaras, kad laiks vēl bija ejams uz abām pusēm. Un priekšā viss vēl bija tik vilinoši noslēpumains, ka nebija nekādas vajadzības tikt atpakaļ”.

Grāmatā atkārtojas kāds muižas laikos cilvēkus šķirās sadalošs, no kungu mutes nācis teiciens, ko šodien mums nenāktu par ļaunu attiecināt uz sevi, bet jau gluži citā kontekstā. “Atceries, kas tu esi!” mazmeitai Margarētai Šarlotei fon Lēbei atgādināja viņas vecāmāte baronese Niko.

Vai es atceros, kas esmu savā ģimenē, valstī un vispār šajā pasaulē, vai varbūt tikai spēlēju kādas man uzspiestas lomas? Ja man ir vienalga, no kādas tautas un kultūras es nāku, kas ir mans mantojums un uzdevums, tad mana nacionālā pašcieņa un identitāte ir tikai tāds astes kauls. Padomju laikos piesprieda nāves sodu par to vien, ka cilvēks apliecināja savu tautību. Kāpēc šodien, kad vismaz pie mums nekas tāds nenotiek, daudzi, lepodamies ar to, ka ir politkorekti eiropieši un pasaules pilsoņi, kaunas no latvietības, it kā vēstures vēji muižas iedzīto iztapības garu vēl nebūtu aizpūtuši?

Pievienot komentāru

Komentāri (61)

  1. jo daudzi lepojās,ka 50 gados labi svešvalodu apguvuši

  2. Nav ko likt amatos???? Tās nu gan ir muļķības!!! Runa ir par to biezo slāni, kas negrib ielikt amatos godīgus, strādāt gribošus cilvēkus! Vai tas nav absurds, ka parādās atkal publiskajā telpā tāds Straume u.c., kuri ar lielu Fui bija spiesti atkāpties? Jaunie cilvēki sarakstos parādās un pazūd, jo partiju “galvas” nelaiž viņus pie teikšanas!!! Diemžēl!!! Bez tam, nezinu nevienu, kas kautrētos no latvietības!!!! Tik nacionāli noskaņoti , kādi ir jaunie latvieši- FANTASTISKI!!!!

  3. Es arī par to pašu. Mani arī tas izbrīna. 🙁

  4. Starp maniem paziņām nav neviena, kurš kaunētos. Ja man būtu lemts piedzimt vēl 100 reizes, es vismaz vienreiz gribētu piedzimt un mūžu nodzīvt kā sieviete, lai izjustu – kā tad tas ir. Bet nevienu reizi es negribētu būt vācieša, krieva, angļa, amerikāņa utt – ādā. Es vienmēr gribētu būt latvietis un tikai latvietis. Es lepojos. Es jūtos izredzēts. 1,3 miljoni 7 miljardu pūlī – bet cik pamanīti,kad dziedam, kad gleznojam, kad izejam sporta arēnā! Gan jau arī literatūrā, ja vien mūsu valodu būtu tikpat viegli saprast kā mūsu dziesmas!
    Es lepojos ar savu latvietību. Bet es atbildu krievam krieviski, tāpat kā anglim angliski.Vai tas nozīmē, ka es pazemojos? Nē, tā darīdams, es pazemoju viņu, jo protu viņa valodu, bet viņš manējo neprot. Īpašos gadījumos es vēl līdzjutīgi piebilstu: “Re, kā Dievs jūs, lielās tautas apdalījis, ka jūs nespējat apgūt svešvalodas!”

    • Un kāda valodā atbildi LAtvijas okupantam, kurš Latvijā pret latviešu gribu ieklīdis no PSRSa, te nodzīvojis 50 gadus un principā nerunā latviski, bet pieprasa, lai latvietis ar viņu runātu tikai un vienīgi krieviski jeb “čeloveku” valodā?

    • Cik valodu zini, tik reižu esi bagātāks par nezinīti.Un ar to jālepojas !Bet par tiem mūsu bērniem un mazbērniem,kas tais varas kambaros plēšas, ēdas un nevar nonākt pie kopsaucēja gan visai bieži jākaunas.Neesam īsti pareizi izaudzinājuši. Bet tā,starp citu runājot,kauna jūtas liecina par godīgumu.Un tie,kuriem patiesi būtu jānokaunas,diez,vai maz to spēj.

  5. Tāpēc, ka, atjaunojuši savu valsti, neesam valstiskojuši savu garīgo tradīciju – latvisko Dievatziņu, kas redzama Dainās. Esam pieļāvuši, ka nemitīgi tiek pārkāpts Satversmes pants par baznīcas un valsts dalīšanu. Piekopjam svešu reliģiju, kas radīta iekarotu tautu, vergu un karavīru turēšanai pakļautībā, tādējādi enerģētiski barojot šīs svešās tautas dvēseli jeb egregoru, kamēr mūsējā nīkuļo!
    Pieļaujam, ka vēl aizvien tiek izplatīti meli, noniecinot mūsu vēsturisko kultūru, izplatot viduslaiku murgus, kas noderēja krustnešiem, lai attaisnotu savas zvērības mūsu zemē.
    Īstenībā mums ir ar ko lepoties, jo mūsu senči bija gudri, viedi, bagāti un kulturāli. Te bija ko laupīt (ne jau kultūru nest bija krustnešu darbs, bet gan laupīšana).
    Tāpēc pacelsim galvas, pētīsim kultūras mantojumu un vairosim latviskumu!

  6. Latvietim nav jākaunas par savu tautu, savu etnisko izcelsmi. Latvietis var lepoties par saviem senčiem, viņu dzīves veikumu. Tie kas kaunās nav latvieši. Tie ir padlatvieši, pārkrievotie latvieši, ” latvijieši”, okupantu pēcteči, cilvēki bez dzimtenes, tautiskas piederības, kultūras, dzimtās valodas.

  7. Par savu latvietibu Atbildēt

    Ir muzigi jacinas… neatlaidigi, jo atrodamie kara stavokli ar ienaidnieku kurs ir pavisam gatavs un joprojam strada pie musu garigas iznicinasanas. Saja kara mums ir japalidz viens otram nezaudet dusu un vienmer palikt nomoda. Tad mes uzvaresim.

  8. Ne es kaunos, ne es varu runāt ar okupantu pēctečiem krieviski. Problēmu nav.

  9. Beidz kaunēties un runā latviski! Atbildēt

    Kāpēc daudzi latvieši kaunējas ar Latvijā dzīvojošiem krieviem un rusificētajiem ukraiņiem, baltkrieviem, poļiem runāt latviski? Kāpēc Solvita Āboltiņa un Straujuma, un Berjozkins t.s. Latvijas krievu mēdijos kaunējas runāt latviski? Kāpēc latviešu firmu īpašnieki kaunējas ar saviem padotajiem krieviem runāt latviski? Kāpēc latviešu priekšnieki no “Latvijas Dzelzsceļa” kaunējas no prastajiem krievu stādnieciņiem un kaunējas ar viņiem runāt latviski? Kāpēc Rīgas domē strādājošie latvieši kaunējas un ar krievu darbabiedriem nerunā latviski? Kāpēc 2 sveši latvieši viens otru uzrunā krieviski, jo domā, ka otrs ir krievs??

  10. Drīz jau nebūs vairs kam kaunēties!

  11. VISI LEPOJAS. NAV JAMELO…

  12. visdrīzāk raksta zemteksts ir par to, ka lielai daļai nav nepieciešams tautības ieraksts pasē, par ko ik pa laikam parādās aptaukas interneta mājas lapās un izteikumi.

  13. Laikam jau divkosis Atbildēt

    Kāpēc ir tā – stāv 10 latvieši un kad pienāk 1 visu mūžu Latvijā nodzīvojis krieviņš, tad 9 latvieši ar šo krieviņu sāk runāt krieviski, bet tikai 1 latvietis pieprasa, lai šis krievelis runā latviski? Kāpēc “lepnie” latvieši valsts iestādēs krieveļus un okupantus apkalpo krieviski, bet, piemēram, līvus un lietuviešus diskriminē? Kāpēc “lepnie” latvieši ir “lepni” tikai komentāros, bet ikdienā pieļauj Latvijas rusifikāciju, arī pārangliskošanu, pieļauj savas zemes izpārdošanu rietumu un austrumu perdeļiem?
    Kas, tu esi, latvieti? Tu 90% gadījumu esi tas, kurš pats vai kura senči gan 1939., gan 1940.gadā Latvijā ielaida krievu okupantus un kurš vai kura senči nepretojās nacionālo partizānu rindās pret krievu un vācu okupantiem! Tu 90% gadījumu esi tas, kurš vai kura senči 1991.gadā neatbalstīja deokupācijas un dekolonizācijas veikšanu.
    Padomā, kādam tev jābūt? Tev jābūt saimniekam Latvijā un beidzot no Latvijas varas gaiteņiem jāpatriec latviešvalodīgos boļševikus, komunistus un čekistus, un no visas Latvijas jāpadzen gan krievvalodīgos okupantus, gan jaunos kolonistus no Rietumeiropas.

    • Nu nav tā. Es kopš 90. gadiem neesmu runājusi krieviski. Un lai neaizmirstu valodu, lasu grāmatas krieviski. 🙂

      • Laikam jau divkosis Atbildēt

        Jūs esiet tajos 10%, kuri iestājas par latviskumu, latvisku Latviju un nevis rusificētu, padumjisku Latslāviju. Pārējie 90% turpina ar krieveļiem un okupantiem “žit družno” pa sovjetu modei, un arī pēc 18.februāra referenduma tuprina ar krieveļiem runāt krieviski, jo šie gļēvlatvieši domā, ka runāšana ar krieveli latviski ir 100% fašisma izpausme un necieņa pret “tautības cilvēkiem”. Un, ja viņi vispār lasītu grāmatas, tad viņi neteiktu, ka “runā krieviski, lai neaizmirstu krievu valodu”…līdzīgi viņi no rīta līdz vakaram klausās krievu radiostacijas, jo “negrib aizmirst krievu valodu”, no rīta līdz vēlam vakaram statās krievu filmas, jo “negrib aizmirst krievu valodu un krievisko mentalitāti”, no rīta līdz vakaram dzīvo starp krieviem un krieviskā vidē, lai neaizmirstu kāda tā ir. Negribēdami aizmirst krieviskumu un krievu valodu – daudzi latvieši ir aizmirsuši latviskumu.

  14. Man nav kauns par to ka esmu Latvietis! Esmu lepns ka esmu daļa no mazas tautas! Man ir kauns tikkai par mūsu valdību, kas neprot savu darbu! JAa es stradatu ta ka viņi, mani sen atlaistu.

  15. Ir jau tāda tautas daļa, kas mūžīgi skauž: cits ir talantīgāks, gudrāks, stiprāks, skaistāks, bagātāks un tt. Tadiem arī ir kauns par savu tautību: skauž un kauns, jābrauc tur kur labāk. Tai vietā, lai cienīt, sargāt un attīstīt to kas viņiem ir – viņi skauž. Rotšildi kontrolē pasaules finānsus – man skaudība; Karlsons 20 gados šaha čempions – skaužu; kaimiņam skaista sieva …

  16. Nu nav jau noslēpums, ka pie mums daudz kas ir galīgi garām, bet kaunēties par to, ka esmu latviete, tas gan ir kaut kas nedzirdēts!!! Manuprāt nevajaga tik daudz no valsts gaidīt, cik pašiem dzīvot tā, lai par sevi nebūtu jākaunas ne tepat pie mums Latvijā, ne kaut kur citur pasaulē. Nedaudz esmu arī ārzemēs apgrozījusies, kur mani uzņēma ļoti sirsnīgi, un tagad šie cilvēki brauks ciemos pie mums. Tā mūžīgā čīkstēšana, cik man slikti, kā man neviens neko nepalīdz, tā nu neko labu nedos. Ir kauns kaunēties par to, ka esi latvietis !!!!!

  17. Diemzel, Dacei taisniba ,es ari dzivoju arzemes un kaunos ka esmu latviete,iemeslus labak neuzskaitit. Un ne jau ka mes nemakam aizstaveties( jautajums -kapec butu jaaizstavas sakara ar tautibu, skumji vai ne).

  18. Jūs te runājat,ka aizbraucēji aizmirsuši Latviju.Muļķības!!!Kautgan pats nebraucu projām saprotu aizbraucējus.Visi grib dzīvot,nevis tikai eksistēt.Visi grib savai ģimenei sniegt kautko vairāk nekā dzīvošanu no algas līdz algai…Daudzi prot di..t nezinot patiesos iemeslus.

  19. Kā lai lepojas ar savu latvietību? … Ārzemju pensionāri brauc uz Latviju atpūsties un baudīt dzīvi, mūsu pensionāri veikalā skaita CENTUS maizītei un nemazgājas ar silto ūdeni, lai būtu jāmaksā mazāk… Bez KRIEVU VALODAS zināšanām ar visu augstāko izglītību nevar dabūt pietiekami labi apmaksātu darbu… Latvijā no latviešiem visu var nopirkt un uzpirkt – mūsu jūrmala un skaistās vasarnīcas jūras malā pieder krieviem, kas reizi gadā atbrauc “patusēt” uz “Jauno vilni”… Mēs nemaz nespētu pretoties, ja mūsu mazajā valstiņā pēkšņi kāds iebruktu… Kāpēc vēl neviens nav atradis to Imantas pedofilu, un viss tiek noklusēts? … visbeidzot, mūsu prezidents nemaz nemāk runāt un skaidri, saprotami veidot teikumus LATVIEŠU VALODĀ… kā lai lepojas, ar šādu valsti. Latvieši vergo joprojām un vergos vēl ilgi.

  20. Cik no vestures zinams Latvija gandriz visos laikos bijusi svesinieku okupeta,tad jautajums;kas mes esam,no kadas tautas celies ik katrs??Un gal gala,kada nozime tautibai,ir jabut vienkarsi cilvekam.

    • krievu gan manaa dzimtaa nav,man aizvainojosi ka mani arzemees notur par krievieti
      parasti censos neatklaat no kuras valsts esmu

  21. O jā ! Es esmu latvietis, un latvieši ir viena no diženākajām tautām pasaulē. Viņi – Latviešu Sarkanie strēlnieki iekaroja Krieviju, kas ir 1/6 daļa no Zemeslodes. Napoleons gāja pret Krieviju un tika sakauts, Hitlers gāja pret Krieviju un tika sakauts. Latviešu Sarkanie strēlnieki to iekaroja.

    • latvieši tacu esot arī 2.pasaules karu iesākuši,ap 6 miljoniem ebreju apšāvuši un tagad cenšoties iznīcināt 140 miljonus krievu,kuri esot mazākumtautība krieviem atņemtajā” iskonno ruskajā” Baltijā.Lūk kādi ir latvieši!

  22. Es nekaunos,ka esmu LATVIETE.Un tie,kas kaunās,lai kaunās tālāk……

  23. Patiesu cieņu Andas Līces domām. Bet es nekaunos no latvietības un man zināmie apkārtējie arī nekaunas no savas latvietības. Tiešām – neesmu neko tādu pamanījusi. Patiesībā, es un mēs lepojamies. Tā kā mazliet likās aizskaroši, pārmetoši, nosodoši… Virsrakts piesaistīja ar domu, ak mēs nabaga latvieši, cik mēs slikti, cik nevarīgi… vai nu – ES (autore -) nē, bet jūs tur latvieši nevarīgie, neuzņēmīgie, attopieties. Bet kā man šķiet, ka cilvēku un arī tautu var celt uzmundrinot, slavējot, norādot uz pozitīvo, ne kārtējo reizi izceļot un akcentējot negatīvo. KAUNĒTIES NO LATVIETĪBAS – briesmīgi un skaļi teikts. Jā, esam tiešām dažādi, bet to nu gan nebiju pamanījusi. Es redzu, ka visapkārt notiek garīgā un dvēseliskā atmoda. Tā gan vēl nav nonākusi līdz mūsu vadības galam, bet saredzu, ka virzāmies, lai arī lēnāk, ka gribētos, dziļāku un patiesāku vērtību virzienā. Ir pienācis laiks beigt sūkstīties pašiem par sevi, ieraudzīsm Gaismu, kas mūsos katrā ir. Ja spēju, ko mainīt, tad eju un daru, ja vēl nespēju, tad man vēl jaaug. Un kamēr vēl pati nespēju, nedrīkstu nosodīt citus, kuri arī vēl aug, kā nu katrs māk.
    Neskatoties uz citādo viedokli, cienu un augstu novērtēju Andas Līces daiļradi. Lai viņai optimistisks, gaišs skatījums uz dzīvi. Tiešām nav tik slikti. Nesīsim Gaismu šai pasulei!

  24. Esmu padomju laikā dzivojusi un man pasē bija ierakstīts-latviete!Tagadējās pasēs gan vairs NEKO neraksta!Tādu murgu par nāvessoda piespriešanu dzirdu pirmo reizi,no kurienes to rāvāt?Es NEKAD neesmu kaunējusies par savu latvietību,tāpēc domāju,ka raksts ir provokatīvs un nekorekts.Cilvēks pasauli redz tādu,kāds ir pats.Ja iet pa dzīvi kā saviebusies piepe,tad arī visa pasaule ir pelēka un drūma.

  25. Pirms lepojamies ar latvietību kā tādu, jānoskaidro, ko mēs saprotam ar to. Protams, es neslēpju savu tautību un cienu savu valodu. Bet latviešu tautības pārstāvja pašreizējais stereotips ir gauži nesimpātisks. Diemžēl latvieši izceļas ar kašķīgumu, sīkumainību, knauzerismu, skaudību. Šī iemesla pēc nelepojos ar savu piederību pie latviešu tautas. Lai cik lieli un izcili būtu cilvēku profesionālie sasniegumi, to visu neatsver nelāgas attiecības cilvēku starpā. Un tas attiecas uz jebkuru tautu.

    • Izskatās,ka pārskaitīji savas rakstura īpašības un tagad negribi lepoties? Es zinu latviešu īpašības,kā labsirdīgi,gādīgi,drosmīgi un apveltīti ar empātīju!

      • Jā, mīļā, ir latviešiem arī tādas īpašības, ko tu pieminēji. Bet tās negatīvās un it sevišķi tā naida un žults izliešana gan mums godu nedara.

    • Es nezinu vēl kādu tautu,kas ņirgājas pati par sevi!!

  26. Padomju laikos piesprieda nāves sodu par to vien, ka cilvēks apliecināja savu tautību.
    ———————————————————–
    Kur šitādus melus izrāvāt??? Kas tad pasē katram bija rakstīts?? Man nemaz neprasīja,bet iespieda latviete.Un jūs sakāt,ka par to piesprieda nāves sodu??? Kādā veidā tā tautība bija jāapliecina,lai piespriestu nāves sodu,ko? Paskaidrojiet!

    • Ja mēģināji pastāvēt par savu latvietību,aiziet pie saviem pieminekļiem,cīnīties par Latviju,tad labākajā gadījumā dabūji Gulagā pabūt.

      • Ja mēģināji pastāvēt par savu latvietību,aiziet pie saviem pieminekļiem,cīnīties par Latviju,tad labākajā gadījumā dabūji Gulagā pabūt.
        —————————————————-
        Pastāvēt par latvietību un aiziet pie SAVIEM pieminekļiem? Tātad staigāšana pie pieminekļiem ir latvietība? Nu man tapa skaidrs. 🙂 Izstāsti pie kuriem pieminekļiem tu bailīgi gāji vai neuzdrīkstējies iet,cīnītāj par Latviju?

      • Ja mēģināji pastāvēt par savu latvietību,aiziet pie saviem pieminekļiem,cīnīties par Latviju,tad labākajā gadījumā dabūji Gulagā pabūt.
        —————————————————-
        Pastāvēt par latvietību un aiziet pie SAVIEM pieminekļiem? Tātad staigāšana pie pieminekļiem ir latvietība? Nu man tapa skaidrs. 🙂 Viens “latvietības” piemineklis,tautā saukts Milda kā stāvēja padomju gados,tā stāv vēl šobaltdien. Katru dienu varēji skatīt vaigā to “latvietības” brīnumu. Izstāsti pie kuriem vēl pieminekļiem tu bailīgi gāji vai neuzdrīkstējies iet,cīnītāj par Latviju?

  27. Tapec,ka visa pasaule smejas par mums-nabagi,ubagi,tudalinji..bet deguns gaisa.

    • Единственный вменяемый коммент.
      К сожалению-это правда -говорить,что из Латвии-стыдно.
      Много общаюсь с азиатами.
      Очень неприятно снисходительно -понимающее отношение-Аааааа-Латовия(типа-как же как же-знаем знаем-латовия,романия,болгария:)))
      Приходится просто говорить-RUSSIAN

      • rusijan, gribi piedalīties latviešu diskusijā, tad labāk paklusē! es Īrijā turīgu un inteliģentu īru ģimeņu bērniem mācīju rokdarbus un zīmēšanu, un pat 4 gadīgs ķipars ar lepnumu man rādīja kartē, ka zinot, kur ir Latvija un Rīga! laikam tikai jums krieviem ir tāds riebums un naids pret Latviju!

  28. Milzīgs paldies Andai Līcei par Latvijas Avīzē pausto. Viņas domas avīzē izlasu pašas pirmās. Tās aicina uz pārdomām, notikumu analīzi. Kaut vairāk būt šādu rakstu! Vai ar viņas atziņām nebūtu laiks izdot grāmatu? Anda Līce ir talantīga vārda meistare!

  29. Daudzi nekaunas!!!!!!! Kaunas nevis no latvietības, bet par mūsu darbadevēju knauzerību un politiķu mantrausību!

  30. Mūža garumā es neesmu sastapusi NEVIENU latvieti,kas sevi par tādu neatzītu ! Nevienu pašu !!! Lūk,par to derētu parunāt 😉

    • Gribi tikties?

    • Tu maldies-visi tie,kas ir aizbraukusi – sen ir aizmirsusi-kur atrodas Latvija.

    • Piekrītu Rutai!

    • Pilniigi piekriitu, Ritai, jo kas kaunas, tas nekad latvietis nav bijis….Latvieshi ir inteligjenta, straadiiga, izgliitota, kulturaala tauta, bet ja kaads domaa citaadi…..nnu atvainojiet, personiigaas iipashiibas nevar piedeeveet visiem latvieshiem. Esmu LATVIETE un speciaali esmu katru reizi paluugusi to ierakstiit pasee!!! NEKAD neesmu kauneejusies par savu tautiibu, bet ja tiem aizbraukushajiem ir kauns, nu pashi vainiigi, bet riet uz valdiibu un valsti nevajag! Vajag uzrotiit piedurknes un kjerties pie darba, Saeimaa, valdiibaa,kur citur…. tur, ko tagad norejiet….Pashiem jaadara, nevis jaarej no aarzemeem uz savu valsti un tautieshiem!!!!

  31. Piecas sāpīgas zvaigznītes !

  32. Vērīgais***Latvijā Atbildēt

    Kas nodibināja 4.maija valstiskumu Latvijā? LPSR augstākā padome. Kam bija tiesības vadīt padomes?
    Tikai komunistiem ar augstāko partijas ticības skološanos,kuri deva uzdevumus un rīkojumus pašu
    radītai čekas sistēmai. Visus šos gadus Latviju pārvalda šitie paši un viņu pakalpiņi. Jo inteliģenci nelaida
    pie varas jau pēc 4.maija pasludināšanas pie Latvijas valsts vadīšanas. Tikai Prezidentāla Latvijas Valsts
    Vadīšana Vēl Var Izglābt Latviju Un Latviešus no bojāejas…

  33. Tā ir globalizācija. Tā ir vienkāršāk. Savu identitāti – latvietību kopt – tur jau ir darbs jāiegulda. Jāzina daudz kas par savu zemi, tautu. Tur jābūt individualitātei. Paskatieties uz ielas, uz garām gājējiem – lielākoties tā ir pelēcīga, praktiski vienādi ģerbta, pelēka masa. Tās vidū izceļas tikai atsevišķi cilvēki, kas piedomā pie sava tēla, lai gan ne vienmēr tas izdodas. Izskatās pēc mērkaķošanās. Iztapība masām: kā tad es ar savu “es” izcelšos. Manas bērnības laikā latvietību skolās centās uzsvērt, valkājot ap kaklu tautiskas prievītes un nevalkājot pionieru kalautus, aizbildinoties, ka negrib, lai tas nošmullējas. Dabiski, pretī saņemot šņākoņu no varas pusē esošiem. Kaut īsti piesieties it kā nevarēja. Taču, laikam jau sajūta, ka tu esi īpašs, pret kolektīvu ejošs, ir palikusi un nodota nākošām paaudzēm – neizcelies! Esi politkorekts. Nākotnē jau uz Zemes tautu nebūs vispār, tikai vienveidīga cilvēku masa. Tautiskums – anahronisms. Tāds ir kosmopolītu domu gājiens.

  34. Sadomāta problēma!

  35. Kāpēc šodien daudzi kaunas no latvietības? Tāpēc, ka a) no krievvalodīgajiem “antifašistiem” un b) no sorosliberāļiem un viņu latviešvalodīgajiem pakalpiņiem var dabūt pa purnu (interesanti, ka “antifašiti” un sorosliberāļi stāv vienā frontes pusē). Un vispār – 4.maija Latvijai jau pamatos ir ielikts, ka tai jābūt multi-kulti jeb latviski-krieviskai. Latviski-krieviskai 4.maija Latvijai mazliet patraucēja 1998.gads, kad Satversmē tika ierakstīs, ka Latvijā valsts valoda ir latviešu valoda un 2012.gads, kad neizdevās referendums par izmaiņām Satversmē, lai krievu un latviešu valodas – abas būtu vienlīdzīgas valsts valodas 4.maija Latvijā. Bet likumus jau raksta “muļķiem” – 4.maija Latvijā valsts iestādes krievruņus apkalpo krieviski un 4.maija Latvijā krievruņi var mierīgi iztikt bez latviešu valodas zināšanām. Un, saprotams, 4.maija Latvijā krievruņu okupanti un kolonisti padarīti par Latvijas valsts piederīgajiem – svētā multi-kulti mērķa vārdā.

    • Vairāk jau nav likt – arābi un/vai afroamerikāņi nav pietiekošā skaitā, baltvācieši paši “sevi no vēstures izsvītroja” (P.Šīmanis), ebrejus nacistiem atdevām saplosīšanai. Globalizācijas laikos mīļā miera labad’ vienalga nāksies dalīties – citādi iznāks kā Izraēla vai Ukrainā, ptu, ptu, ptu….

      • Stradaju Vacija.Man kauns ka esmu no Latvijas.Saakumaa ar valodu bij kaa bij.Tad nu uzzinot ka esmu no Latvijas man tika piedavata KRIEVU valoda un Putins kaa valsts prezidents
        tie krievvalodigie Latvijas prestizu aarzemees sagraavusi liidz 000000,

        • Un jūs tur Vācijā sakāt: jā, jā, lai gan esmu no Latvijas, mans prezidents ir Putins un vispār jau esmu pārkrievota… Skumji, ja jūs neprotat aizstāvēt sevi un Latviju, bet tikai kaunēties. Jākaunas ir vāciešiem, ja viņi nezina ne vēsturi, ne ģeogrāfiju.

          • Pareizi, neviens taču neliek sevi asociēt ar Krieviju vai Putinu. Iespējams daudzu ārzemnieku vienkāršotajā izpratnē bijušās PSRS valstis vēl asociējās ar krieviem, nav brīnums, ka kāds krievvalodīgais jaunzceptais Latvijas pilsonis kurš devies uz ārzemēm var radīt tādu priekštatu. Ir cilvēkiem jāskaidro. Viens no galvenajiem ukraiņu lozungiem, tagad ir ,,Mēs neesam krievi”. Tur pašlaik notiek nācijas pašidetificēšanās process. Mums tas bija Atmodas laikā un žēl skatīties, kā tagad uz ukraiņu nācijas pašidentitātes atdzimšanas fona mūsu nācija nav izmantojusi šos neatkarības gadus, lai sevi stiprinātu. Var jau vainot politiķus, ekonomiku un nez ko vēl, bet atbildība jau ir arī katram pašam savas tautas, dzimtenes priekšā.

          • neko es nesaku,vaaciesi taa saka
            man liels kauns ka esmu no Latvijas

Draugiem Facebook Twitter Google+