Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
2. marts, 2015
Drukāt

Lauksaimnieki, atcerieties smago 2014. gadu! Saruna ar “Zemnieku saeimas” līderi Juri Lazdiņu (7)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

“Lauksaimniekiem vajadzētu paturēt atmiņā 2014. gadu, kas bija pārbaudījumiem pilns – kā “gads skolotājs”, lai mēs turpmāk tā nekļūdītos. Un mums jāņem vērā ne tikai klimatiskais faktors, kas nosaka 30% no veiksmīgas saimniekošanas, bet arī politiskie lēmumi. Mums jāsaimnieko, rēķinot līdzi,” to sarunā ar Ivaru Bušmani un Sandru Dieziņu piekodina biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

– Visvairāk jūs, lauksaimniekus, manīja tad, kad karojāt par ES budžeta naudām. Kad cīniņš beidzās, šķita, ka varētu likties mierā?

Juris Lazdiņš: – Brīžiem cīņa ir redzamāka, brīžiem – neredzamāka. Ja atskatāmies uz paveikto attiecībā uz ES Kopējo lauksaimniecības politiku un šo plānošanas periodu, negribētu teikt, ka esam izcīnījuši maksimālo. Svarīgākais, ko ieguvām, – pieredze, kad no izejas pozīcijas – nulle – pusotrā līdz divos gados spējām pārliecināt Briseli, ka ir Latvija, Baltija ar savām sāpēm, problēmām. Ir ielikts stūrakmens nākamajām desmitgadēm, kad mēs sarunas varēsim vest daudz veiksmīgāk, būsim pazīstami un zināmi ar savu vēsturi. Par to liecina fakts, ka franču lauksaimnieku organizācija atsūtījusi Zemnieku saeimai uzaicinājumu piedalīties diskusijā par nākamo plānošanas periodu.

– Bet ir jau arī finansiālais ieguvums – papildu 300 miljoni šajā septiņgadē…

– Katrs naudas resurss, kas papildus iegūts Latvijas lauksaimniecībai, ir pozitīvi vērtējams. Bet joprojām esam pēdējā vietā tiešmaksājumos, kas ir visdiskriminējošākais atbalsta mehānisms.

– Tomēr cīniņi par savu tēvu zemi gan nav beigušies…

– Aizvadītais gads mūsu organizācijai ir viens no būtiskākajiem likumprojektu virzīšanā un apstiprināšanā Saeimā – tas ir “Likums par zemju privatizāciju lauku apvidos”. Tas bija aktuāls desmit gadus, katru gadu atgādinājām par maratona beigu tuvošanos un nepieciešamību ko darīt, bet viss tika novilkts līdz beidzamajam. Divarpus gadus tika strādāts pie šī likuma, bet jāatzīst, ka tas nav tādā formā, kā mēs vēlētos. Bet pamats ir.

Zemes fonds vēl nedarbojas un likums pēc būtības arī ne. Jāveic grozījumi, lai tas atbilstu mērķim – lai zeme kā resurss piederētu nacionāla līmeņa uzņēmējiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Nevajag stumdīt mākoņus, bet aizbraukt līdz Polijai un paskatīties, ko viņi dara, un pajautāt kāpēc viņiem lauksaimniecība ir tik labā līmenī!

  2. Dubaijas piemērs parāda,ka mūsu ministram un PVD ir pie kājas zemnieki! Leksim polkas,dziedāsim tautuas dziesmas,tas mums labāk izdodas! Lietuva par savējiem domā! Tad kāda vella pēc bija jābrauc uz Dubaiju,ja ne atrast partnerus un noslēgt līgumus??? Kur ir kontrolējošās iestādes,kas pārbauda,cik lietderīgi ir izlietotā nauda,kas ieguldīta izstādē??? Kāpēc vispār ir jābrauc tik tālu,ja pēc tam nav nekādu rezultātu??

  3. Senos laikos NAUDA tika lietota vienskaitlī! Cik tev ir naudas, nevis-cik tev ir naudu?

  4. Vācijā esot LIKUMS, kas nosaka peļņas sadali? Lazdiņa k-gs, tieši kurš likums?

  5. Mēs esam spiesti samierināties ar to, ka Latvijā lielākā daļa lauksaimniecību nevar konkurēt ar ārvalstu lauksaimniekiem. Pēdējā laikā ir pierādījies, ka melnzemju rajonu lauksaimnieki izkonkurē nemelnzemju lauksaimniekus. Melzemju rajonos ir izdevies ievērojami celt ražīgumu. Celt ražīgumu nemelnzemju rajonos neatmaksājas. Vācija var atļauties nemelnzemju rajonu dotāciju. Latvijai tādu līdzekļu nav. Tā nu sanāk, ka Latvijā lielas aramzemju platības šādā vai citādā veidā tiks apmežotas. Jāizzūd arī daudzām apdzīvotām vietām. Latvija vairs nebūs lauksaimniecības valsts, vismaz uz kādu laiku.

  6. Kad beidzot zemnieki varēs zemi iegūt savā īpašumā, nevis tikai lietošanā?????????
    Tiem, kas nesaprata, paskaidroju.
    Ar sev piederošu īpašumu tā īpašnieks brīvi rīkojas pēc saviem ieskatiem.
    Par sev piederošu īpašumu nevienam ( t.sk. valstij) nav nekas jāmaksā.
    Par sev piederoša īpašuma izmantošanu nevienam nav jāatskaitās.
    Nevienam nav tiesību uzstādīt noteikumus par personīgā īpašuma izlietošanu un par šo noteikumu neievērošanu piedzīt soda naudas.
    Kādreiz, padomju laikos, komunistiskais režīms atklāti pateica, ka zeme pieder valstij un cilvēki to var dabūt tikai LIETOŠANĀ. Tagad pārkrāsotais komunistu režīms faktiski uztur to pašu kārtību, tikai ar citām metodēm. Zemes nomas maksā tiek saukta par zemes nodokli un zemnieks tāpat kā padomju laikos, nav saimnieks un noteicējs par savu zemi. Tā, lūk, esot tā jaunā brīvība un demokrātija.

Draugiem Facebook Twitter Google+