Skolas vecākais korpuss, kurš celts 1870.gadā.
Skolas vecākais korpuss, kurš celts 1870.gadā.
Foto no www.skrundasavs.lv

“LA” lasītājs jautā: Kas notiks ar Skrundas profesionālās vidusskolas telpām? 7

Skrundas arodvidusskola no 1. jūlija beigs pastāvēt. Skolā labā stāvoklī ir telpas. Patlaban no skolas ved projām mantas. Vai tiek domāts, kā šīs telpas izmantot lietderīgi? Raimonds Zeltiņš Jaunmuižā

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Iepriekšējā mācību gadā Skrundas profesionālajā vidusskolā mācījās 189 audzēkņi un strādāja 76 darbinieki. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) secināja, ka skolas mācību ēkas un dienesta viesnīca netiek lietderīgi izmantotas, ir pārāk lielas un neatbilstošas izglītojamo skaitam. Bijuši arī finanšu pārkāpumi. IZM piedāvāja skolu pārņemt Skrundas novada pašvaldībai un apvienot to ar vidusskolu, taču pašvaldība nepiekrita to darīt ar IZM piedāvātajiem noteikumiem. Tāpēc pieņemts lēmums par skolas likvidāciju, pievienojot to Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikumam. Tas gan pārņems tikai skolas izglītības programmas, audzēkņus un kustamo mantu. No profesionālās vidusskolas gana daudzajiem nekustamajiem īpašumiem saskaņā ar valdības lēmumu tehnikums pārņems tikai vienu zemes gabalu 1,1 hekt­āra platībā un remontdarbnīcu – angāru, kas līdz 2018. gadam iznomāta.

Lielāko daļu ēku un zemes gabalu līdz 1. septembrim nodos aģentūrai “Valsts nekustamie īpašumi”. Tās pārstāve Jolanta Grāmatniece informē, ka šos nekustamos īpašumus plānots atsavināt, tātad pārdot. Kam, tas vēl nav zināms. Jāpiebilst, ka daļa telpu ir iznomātas līdz 2018. gadam un tajās atrodas veikals.

CITI ŠOBRĪD LASA

Desmit būves un tām piekritīgos zemes gabalus iecerēts nodot Skrundas novada pašvaldībai. Domes priekšsēdētāja Loreta Robežniece stāsta, ka pašvaldība pārņems tos objektus, kas nepieciešami iedzīvotājiem. Piemēram, 30 dzīvokļu māju, kā arī angārus, kurus varētu izmantot kā noliktavas. “Esam sprieduši, kā varētu izmantot pārējās ēkas, ko pārņems valsts. Skaidrs, ka būtu jāizmanto lietderīgi, bet kam tās būs nepieciešamas, pagaidām nav zināms,” viņa saka.