Dabā
Zaļā dzīvošana

Atdot dabai parādu! Pieaug dabas resursu nodokļa parādnieku skaits2

Foto: Annastess/SHUTTERSTOCK

Ar dabas resursu nodokli šogad plānots iekasēt 37,1 milj. eiro, taču šā gada septiņos mēnešos iekasētais – 21,5 milj. eiro – par 19% atpaliek no plānotajiem ieņēmumiem. Dabas resursu nodokļa maksājumu sadala starp valsti un vietējo pašvaldību – 40% nodokļa aiziet lielajā valsts katlā, 60% – pašvaldībai, kurā uzņēmums veicis videi kaitīgo darbību. Tā kā no šī nodokļa tiek finansēti vides aizsardzības pasākumi, neiekasējot plānoto, var tikt apdraudēta komersantu nodarīto zaudējumu videi kompensēšana. Kam līdz šim ticis tērēts dabas resursu nodoklis?

 

Atjauno parkus

Rīga iekasēto dabas resursu nodokli, izmantojot Rīgas vides aizsardzības fondu, četru gadu laikā izlietojusi 115 vides aizsardzības pasākumiem, no kuriem vairāki regulāri atkārtojas. Kam četru gadu laikā izlietoti 3,38 milj. eiro Rīgā? Saskaņā ar “Latvijas Avīzes” aprēķiniem visvairāk naudas atvēlēts infrastruktūras atjaunošanai un uzturēšanai parkos – no 170 līdz 400 tūkst. eiro gadā.

Otrs lielākais maksājums – 170 tūkst. eiro – izlietots Juglas kanāla krasta nostiprinājuma remontam 2016. gadā.

Liela daļa fonda līdzekļu tiek novirzīti arī meliorācijas sistēmu atjaunošanai un tīrīšanai – četru gadu laikā šim nolūkam tērēti 369 tūkst. eiro.

No šī fonda tiek finansēta arī daudzu rīdzinieku sašutumu raisošā Rīgas koku zāģēšana, kam atvēlēti vairāk nekā 130 tūkst. eiro, kamēr stādīšanai tikai nedaudz vairāk par 25 tūkst. eiro. Jāpiebilst, ka vēl 53 tūkst. eiro tērēti koku zāģēšanai un apstādījumu atjaunošanai Aizsaules ielā.

Evija Piņķe, Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes priekšniece, pastāstīja, ka Rīgas parku atjaunošana un remonts šogad un arī iepriekšējos gados finansēts no Rīgas vides aizsardzības fonda, kur tiek novirzīts Rīgas uzņēmēju samaksātais dabas resursu nodoklis.

“Mums uz nākamo gadu ir dota cerība, ka, iespējams, būs atsevišķa budžeta programma šādiem mērķiem, taču pagaidām to darām par fonda līdzekļiem,” piebilda E. Piņķe. Šogad Rīgas parku infrastruktūras uzturēšanai plānots tērēt 297 tūkst. eiro.

“Ir jāveic Mārupītes krastu nostiprināšana, lai nenoskalo Arkādijas parkā izveidotos celiņus. Remontdarbi veicami arī Dzegužkalnā un kanālmalā pie tā saucamā Kufalta soliņa. Steidzams remonts nepieciešams arī Vērmaņdārza trepēm.”

 

Uzmana gaisu, pirks konteinerus

No Rīgas vides aizsardzības fonda līdzekļiem 2016. gadā 129 tūkst. eiro tērēti gaisa monitoringa stacijas renovācijai, bet gadu vēlāk jaunas stacijas iegādei – 128 tūkst. eiro.

“Šogad esam iecerējuši esošās gaisa monitoringa stacijas papildināt ar papildu iekārtām putekļu daļiņu mērīšanai. Šobrīd varam monitorēt PM2,5 daļiņu daudzumu gaisā, gribam iegūt plašāku ainu par gaisa piesārņojumu, tāpēc plānojam monitorēt arī PM10 daļiņas,” skaidro E. Piņķe.

Rīgā lielu daļu PM10 piesārņojuma ziemā rada iedzīvotāji, kuri savas ēkas apkurina ar malku.

Tāpēc pētījumam par privātmāju apkures radītām PM10 koncentrācijām Pārdaugavā plānots tērēt 32,6 tūkst. eiro.

Iepirkums izsludināts arī jaunu sadzīves bīstamo atkritumu konteineru iegādei. Šim nolūkam plānots tērēt 72 tūkst. eiro. “Uzturētājs, kas nodrošina šo konteineru uzturēšanu un atkritumu savākšanu, mums ir devis ziņu, ka konteineri ir tik izrūsējuši, ka tos remontēt vairs nebūtu lielas jēgas. Vairs nav iespējams sametināt, durvis krīt ārā. Lai nodrošinātu iedzīvotājiem arī turpmāk iespēju bez maksas nodot sadzīvē bīstamos atkritumus, konteineriem ir jābūt tādā stāvoklī, lai nepiederošas personas ārpus darba laika tiem nevarētu piekļūt, jo tur tiešām ir bīstamie atkritumi, stāsta E. Piņķe.

Iepirkums nav noslēdzies arī kuģa vraka izcelšanai no Audupes Mangaļsalā, kam novirzīti 25 tūkst. eiro. E. Piņķe teic, ka šī nauda ir “iezīmēta” un tā tiks izmantota atbilstoši mērķim, pat ja šogad vēl netiks atrasts komersants, kas var apjomīgo darbu paveikt.

 

Tīra upi, izgaismoveloceliņu

Par Rīgas vides aizsardzības fonda līdzekļiem šogad paredzēts sakārtot 2,8 km garās Strazdupītes gultni. Upīte iztek no Gaiļezera, tek cauri Mežciemam un Juglai, līdz ietek Juglas ezerā.

“Vietām, kur veikti būvdarbi un Strazdupīti šķērso ielas, būvētas caurtekas, neievērojot upes kopējo kritumu, līdz ar to izjaukta pilnvērtīga upes notece. Gribam sakārtot upītes gultni, kā arī iztīrīt sanestos sadzīves atkritumus,” stāsta E. Piņķe. Šim nolūkam atvēlēti 69 tūkst. eiro.

59 tūkst. eiro plānots atvēlēt arī zaļā veloceliņa apgaismojumam posmā no Kārļa Ulmaņa gatves tilta (Īves iela) līdz Mārupes ielai. Pa celiņu pārvietojas ne tikai velobraucēji, bet arī skolēni. No šī fonda līdzekļiem tiek finansēta arī rīcības plānu, noteikumu un pētījumu izstrāde, sētiņa ap bērnu rotaļlaukumu, drons, informācijas un navigācijas zīmes u. c.

 

Daugava – bebru ātrgaitas šoseja

Vienīgais veids, kā apturēt bebru invāziju Rīgas centrā, ir slēgt kanālu vai arī pārņemt citu Eiropas pilsētu pieredzi, kur veido sētas ap kanālu.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Katru gadu par Vides fonda līdzekļiem tiek finansēta arī Rīgas bebru monitorēšana, barošana un apstādījumu sargāšana.

Šo pienākumu veic Rīgas zooloģiskais dārzs. “Rīgas centrā dzīvo viena bebru ģimene. Visvairāk bebru alu ir kanālā pie Operas un brīv­ostas pārvaldes,” secinājis Rīgas Zooloģiskā dārza speciālists Mārtiņš Zilgalvis. Tas gan nenozīmē, ka Rīgas kanāls ir vienīgā vieta Rīgā, kur mitinās bebri. Tie griež arī Uzvaras parka krūmus un manīti arī citās vietās galvaspilsētā.

“Visticamāk, katru gadu Rīgas kanāla beb­riem varētu būt divi pēcnācēji, kuri tiek izdzīti nākamajā gadā ārā.

Parasti bebru saime pietur jaunuļus, lai nodrošinātu konkurētspēju ar kaimiņiem, bet Rīgas kanālā šī bebru ģimene ir vienīgā. Jaunie bebri tiek aizdzīti uz Daugavu, un tālākie viņu ceļi mums nav zināmi.

Daugava mums ir kā ātrgaitas šoseja bebriem. Kā viņi ienāk kanālā, tā viņi arī iziet ārā.”

M. Zilgalvis stāsta, ka pilsētniekiem ir jāsadzīvo ar bebriem, jo tad, ja šo bebru ģimeni pārvietos vai likvidēs, to vietā uzreiz būs citi. Daba nemīl tukšumu, turklāt Latvijā bebri ir savairojušies, tiem ir maz dabisko ienaidnieku. “Mēs esam blakus Daugavai, un līdz ar to jārēķinās ar tās iemītniekiem,” piebilst bebru uzraugs.

Vienīgais veids, kā apturēt bebru invāziju Rīgas centrā, ir slēgt kanālu vai arī pārņemt citu Eiropas pilsētu pieredzi, kur veido sētas ap kanālu.Rīgas bebri zobus asina rudenī, pretstatā lauciniekiem, kuri zobus asinot visu cauru gadu. Rīgas beb­ri septembra beigās sāk grauzt krūmus, dzīvžogus un apstādījumus.

“Ar zariem mēs mēģinām novērst viņa uzmanību no apstādījumiem, taču ne vienmēr tas nostrādā. Bebrs mēdz izvēlēties dabiskāku iegūšanas procesu, kad viņš pats nograuž, piemēram, ceriņus lielā skaitā, kā tas bija pērn. Tas ir kaut kāds dabas instinkts, ko cilvēks nevar iespaidot, pat zoodārza darbinieki ne.”

Ātrākais veids, kā bebrs var iegūt tam nepieciešamos cukurus no celulozes, ir vītolu zari, tāpēc zoodārza darbinieki piebarošanai izmanto tieši šo sugu.

Taču bebrs zobu asināšanai iecienījis arī ozolus.

“Šad tad arī kāda egle tiek nograuzta, kas, visticamāk, saistīts ar kādu tīrīšanos vai ko tamlīdzīgu. Iespējams, graužot egles, tiek kompensēts vitamīnu trūkums.” Lauku bebri parasti savu mītni veido, sagāžot kokus, Rīgā viņi ierokas kanāla sienā. Kanālu glābj tas, ka lielākā daļa krasta nostiprināta ar pāļiem. Tiesa, bebriem izdevies atsevišķās vietās arī nedaudz nobrucināt asfaltu, jo viņu veidotās ventilācijas šahtas iet uz augšu, pa kurām tie elpo, kad aizsalst kanāls.

Katru gadu Rīgas beb­riem tiek tērēti vidēji 10–12 tūkst. eiro. Katru gadu no Rīgas Vides aizsardzības fonda līdzekļiem tiek finansēta arī četru nožogojumu uzcelšana ap apdraudētākajiem kokiem. Tā tas tiks darīts arī šogad. “Mūsējie beb­ri īpaši drosmīgi sāk kļūt rudenī, un tad tie bija aizrāpojuši no kanāla līdz Raiņa bulvārim un sākuši grauzt soliņus,” teic M. Zilgalvis.

 

Likvidē piesārņojumu

Lielākā daļa Latvijas Vides aizsardzības fonda līdzekļu tiek tērēta dabas piesārņojuma likvidācijai, taču daļa tiek izmantota arī vides labiekārtošanai, piemēram, koka laipu iekārtošanai Jūrmalā.
Foto: Sintija Zandersone/LETA

Latvijas Vides aizsardzības fonds, kuru finansē no valsts budžeta līdzekļiem, vides aizsardzības projektiem šogad atvēlējis 3,2 milj. eiro, vēl 811 tūkstoši tiks tērēti dažādiem nozaru vides projektiem.

Siguldas novadā Gaujas Nacionālā parka teritorijā nupat sākta Vējupītes krastu attīrīšana no vairāk nekā pirms trīsdesmit gadiem radīta naftas produktu piesārņojuma. Piesārņojuma likvidēšanai atvēlēti 45,5 tūkst. eiro. Kopējais piesārņojuma apjoms ir apmēram 13 kubikmetri, kas atrodas 100 metru garā zonā upes krastā.

“Piesārņojuma likvidēšanā tiek izmantots tikai roku darbs. Tas ir ļoti sarežģīti un laikietilpīgi, jo Vējupītes grava šajā vietā ir apmēram 55 metrus dziļa un piekļūt piesārņojuma vietai ar jebkāda veida tehniku ir praktiski neiespējami,” stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas direktora vietnieks Mārtiņš Zīverts.

Viņš piebilst, ka Vējupītes gravā netālu no Pēteralas astoņdesmito gadu beigās vidē nokļuvušais mazuts savākts, izmantojot salmu ķīpas, kas noglabātas turpat gravā izraktajās bedrēs.

Taču Vējupīte pēdējos gados arvien intensīvāk izskalo krastu un upes gultne sāk pietuvoties piesārņojuma bedrēm.

Vēj­upīte ir viena no Gaujas kreisā krasta pietekām, tās garums ir 14 km. Vējupītes gravas krastos atrodas vairāki populāri tūrisma objekti – Kraukļa aiza, Kraukļa ala, Satezeles pilskalns un Pēterala, te iekārtotas arī pastaigu takas. Upe ir nozīmīga lašveidīgo zivju nārsta vieta.

Saistītie raksti

Vides fonda līdzekļi – 30 tūkst. eiro – šogad atvēlēti arī, piemēram, Daugavas krasta labiekārtošanai, attīrot Doles salas dolomīta atsegumu. Par Latvijas Vides aizsardzības fonda līdzekļiem uzstādītas arī koka laipas izejās uz pludmali Jūrmalā. Koka laipu klājumi Jūrmalā, lai iedzīvotāji varētu ērtāk nokļūt pludmalē un mazāk bojātu kāpu zemsedzi, izvietoti kopumā 51 izejā uz jūru.

Izveidota arī jaunu skatu terase un gājēju ceļš pie Gaujas Valmierā. Pirms projekta realizēšanas uz mazo pļaviņu pie Gaujas veda vien iebraukts no asfaltētā gājēju ceļa atzarojies meža ceļš. Projekta ietvaros tas pārbūvēts par izturīgu grants seguma ceļu, nodrošinot drošu un ērtu piekļuvi Gaujai. Tāpat fonda līdzekļi atvēlēti cīņai ar latvāņiem, vides aizsardzību popularizējošiem raidījumiem un izdevumiem, ezeru apsaimniekošanas plānu izstrādei un daudziem citiem vides pasākumiem. l

LA.lv
GS
Gundega Skagale
Dabā
Latvijā izstrādāts depozīta automāts, kas darbojas ar mākslīgā intelekta palīdzību 1
15 stundas
GS
Gundega Skagale
Dabā
Kā šķirosim atkritumus? Iedzīvotāji rosina Saeimai pilnveidot iecerēto depozīta sistēmu
18 stundas
LA
LA.LV
Dabā
FOTO. Latvijas muitas kinologu komanda izcīna zelta medaļu sacensībās Krievijā
20 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA
Latvijā
Atklāj, ka Siguldas bērnudārzā ēdināšana notikusi nelegāli
1 stunda
LE
LETA
Latvijā
Neatbalsta ārkārtējo situāciju atkritumu apsaimniekošanā Rīgā
42 minūtes
ML
Māra Libeka
Ekonomika
Apgrūtinās bezdarbnieku dzīvi
2 stundas
VK
Valdis Krastiņš
Latvijā
Valdis Krastiņš: Lielbritānijā dzīvojošie tautieši, brauciet mājās!
9 minūtes
LE
LETA
Latvijā
Atbalsta iniciatīvu par nepilsoņu statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem
1 stunda