Mobilā versija
Brīdinājums +27.6°C
Melānija, Imanta
Sestdiena, 19. augusts, 2017
29. janvāris, 2017
Drukāt

Atdusēšanās dzimtenē izmaksā dārgi. Soļi un pieredze, kā atgādāt mirušo tuvinieku mājās (6)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock
Foto – Shutterstock

Ik pa laikam interneta ziņas vai sociālos tīklus pāršalc ziņa par kāda ārzemēs dzīvojoša Latvijas valstspiederīgā nāvi. Galvenokārt uzzinām par tiem gadījumiem, kad piederīgajiem nepietiek līdzekļu, lai mirušo pārvestu mājās. Lai gan daļa cilvēku no Latvijas aizbraukuši ar lielu rūgtumu, tomēr piederīgo vēlme apglabāt nelaiķi dzimtenes kapsētā ir ļoti liela.

Kārtējais šāds gadījums bija nesen, kad “Facebook” tika publicēts lūgums palīdzēt ar ziedojumiem, lai uz Latviju pārvestu jaunu vīrieti, kurš aizvadītā gada nogalē zaudēja dzīvību ārzemēs. Lūgumu izplatīja bojāgājušā vīrieša māsa Gunita Indrāne no Saldus. Diemžēl vairāk nekā nedēļas laikā tā arī neizdevās sazināties ar Gunitu un uzzināt sīkāku informāciju par traģisko notikumu. Zināms, ka viņa lūdza ļaudis ziedot naudu brāļa pārvešanai mājās, taču darīja to nevis ar kādas labdarības organizācijas starpniecību, bet mudinot līdzekļus ieskaitīt savā bankas kontā.

Inese DangaInese Danga

– Ja persona lūdz ieskaitīt ziedojumus privātā kontā, nav iespējams iepazīties ne ar miršanas apliecību, ne pārvadātāja tāmi, ne iegūt citu informāciju. Pārskaitīt naudu uz privātu kontu ir katra cilvēka brīva izvēle. Var, protams, lūgt uzrādīt dokumentus, lai pārliecinātos par lūguma patiesumu, drošāk, ja cilvēks ir pazīstams un uzticams, – stāsta fonda “Ziedot.lv” sociālās palīdzības programmas vadītāja Inese Danga.

Pirms labdarības organizācija “Ziedot.lv” sāk ziedojuma vākšanu miruša cilvēka pārvešanai no citas valsts uz Latviju, piederīgajiem lūdz uzrādīt ne tikai iesniedzēja pases kopiju un izziņu par tuvinieka miršanas faktu, bet arī trūcīgas vai maznodrošinātas personas izziņu, izziņu par bezdarbnieka statusu (ja ir), rekomendāciju no sociālā dienesta, kurā sniegtas ziņas par iespējamo saņemto pašvaldības atbalstu un personas materiālo stāvokli. “Ziedot.lv” lūdz iesniegt arī pārvadātāja – ārvalstu vai vietējās kompānijas – izmaksu tāmi.

– Mūsu labdarības organizācija saziedotos līdzekļus pārskaita nevis personai uz privātu kontu, bet apmaksā pakalpojuma sniedzēja rēķinu. Tas nodrošina to, ka ziedojumi nonāk konkrētam mērķim. Pēc tam “Ziedot.lv” savā mājaslapā publicē atskaiti, – informē Danga. Tādējādi ir garantija, ka nauda patiešām tiek iztērēta paredzētajam mērķim.

 

Palikt svešumā vai atgriezties mājās?

Pagājušā gada maija sākumā fondā “Ziedot.lv” vērsās Anglijā dzīvojošās bijušās ogrēnietes Sintijas meita Andra (vārdi ir mainīti). Pēkšņi bija mirusi viņas 44 gadus vecā mamma, kura divus gadus dzīvojusi Anglijas pilsētā Pīterboro. Turp viņa bija devusies nolūkā sapelnīt naudu, lai palīdzētu savai mammai apmaksāt ceļgala protezēšanu un meitai studiju maksu. Taču darba gaitas nevedās, kā plānots. Par nopelnīto naudu Sintija pati knapi varēja izdzīvot, nemaz nerunājot par palīdzēšanu mammai un meitai. Turklāt strauji pasliktinājās Sintijas veselība. Pēdējos trīs mēnešus viņa vairs nespēja strādāt. Kādu dienu Sintiju atrada mirušu. Viņai konstatēja ļaundabīgu audzēju.

Andra un viņas vecmamma Sintijas mirstīgās atliekas gribēja pārvest uz Latviju, taču pāris tūkstošu eiro, lai to izdarītu, viņām nebija. Divdesmit četrus gadus vecā Andra strādā par kasieri veikalā un mācās Ekonomikas un biznesa augstskolā, vecmamma Anna ir pensionāre un trešās grupas invalīde. Kur viņām ņemt tik lielu naudas summu? Andra sazinājās ar Pīterboro pašvaldību, kuras teritorijā bija dzīvojusi un strādājusi mamma, lai noskaidrotu, vai pašvaldība var sniegt finansiālu atbalstu. Pašvaldības darbiniece bija izbrīnīta – jums nav pat 2000 eiro, par ko veikt kremāciju? Tādā gadījumā pašvaldība piedāvāja to veikt par vietējā sociālā dienesta naudu un Sintiju apglabāt kopējā kapā. Andra un Anna negribēja samierināties ar to, ka mīļā cilvēka mirstīgās atliekas paliek svešumā. Lai līķi pārvestu apbedīšanai uz Latviju, bija vajadzīgi 2245 eiro. Abas vērsās fondā “Ziedot.lv”, kur guva sapratni un atbalstu.

– Pat nezinu, ko abas ar vecmammu būtu darījušas, ja nepalīdzētu “Ziedot.lv” un ļoti daudzi cilvēki Latvijā! Laikam būtu ņēmušas aizdevumu bankā. Šobrīd abas ar omu esam vispateicīgākie cilvēki pasaulē. Līdz tam nezināju, ka mūsu valstī ir tik labi cilvēki, – teic Andra. Šobrīd Sintijas mirstīgās atliekas atdusas Lielvārdes kapos. Andra ar omīti turp ik pa laikam dodas, lai sakoptu viņas kapa kopiņu un noliktu ziedus.

 

Vajadzētu apdrošināties

Kā būtu jārīkojas ārzemēs dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem, lai nāves gadījumā mirstīgo atlieku nogādāšana Latvijā tuviniekiem nesagādātu lielas problēmas?

– Mirstīgo atlieku transportēšana no ārvalstīm var maksāt vairākus tūkstošus eiro, tāpēc Latvijas valstspiederīgos pirms katra brauciena uz ārzemēm aicinām iegādāties dzīvības un veselības apdrošināšanas polisi, kas paredz arī personas repatriāciju nāves gadījumā. Ārvalstīs pastāvīgi dzīvojošos Latvijas valstspiederīgos aicinām laikus uzzināt par iespējām apdrošināt dzīvību un citādi parūpēties par finanšu līdzekļiem, piemēram, veidojot uzkrājumus mītnes zemes finanšu iestādēs, skaidro Ārlietu ministrija.

Vairumā gadījumu ārvalstīs mirušo personu transportēšana uz Latviju notiek bez konsulārā dienesta iesaistes, tāpēc Ārlietu ministrija nevar sniegt precīzu informāciju par to, cik gadījumos mirušo atlieku pārvešana notiek ar dzīvības apdrošinātāju dalību, cik – par ģimenes līdzekļiem. Reizēm atbalstu sniedz arī mirušā darba devējs. Ārvalstīs mirušo personu mirstīgās atliekas tuvinieki uz Latviju bieži vien atgādā bez sarežģījumiem. Taču ir gadījumi, kad mirušajam nav bijusi iegādāta dzīvības apdrošināšana un arī ģimenei nav līdzekļu mirstīgo atlieku pārvešanai uz dzimteni. Šādos gadījumos mirušais nereti tiek kremēts un uz Latviju tiek vesta urna ar pelniem, taču arī tas var maksāt vairākus tūkstošus eiro. Reizēm ģimene izšķiras par tuvinieka apbedīšanu valstī, kur viņš nomiris. Ir arī gadījumi, kad ģimene lūdz līdzcilvēku un labdarības organizāciju palīdzību, lai ārvalstīs mirušo tuvinieku varētu apbedīt Latvijā.

Ārlietu ministrijas funkcijās neietilpst sniegt finansiālu palīdzību ārvalstīs mirušo Latvijas valstspiederīgo mirstīgo atlieku transportēšanai uz Latviju. Konsulārais dienests var sniegt informatīvu un praktisku palīdzību nepieciešamo formalitāšu kārtošanā ārvalsts iestādēs (pašvaldībās, apbedīšanas birojos) – izprasīt dokumentus, sagatavot nepieciešamās izziņas, apliecinājumus u. c.

 

Ritvars HeniņšRitvars Heniņš

Apdrošināšana jāpērk dzīvesvietas valstī

Vai apdrošināšanas polisi, aizbraucot no Latvijas, var iegādāties tepat vai tā jāpērk ārzemēs?

Ritvars Heniņš, ERGO Riska parakstīšanas departamenta direktors:

– Ļaudis, kuri izbraukuši no Latvijas, var iedalīt divās grupās – tie, kuri pārcēlušies uz pastāvīgu dzīvi ārzemēs, un tie, kuri ārpus valsts devušies uz noteiktu laiku atpūtas, mācību vai darba nolūkā. Pārceļoties uz dzīvi ārzemēs, Latvijas valstspiederīgajiem apdrošināšana ir jāiegādājas dzīvesvietas valstī. Parasti tā ir veselības apdrošināšana vai polise viesstrādniekiem. Valstīs, kurās ir vīzu režīms, uzturēšanās atļauja lielākoties ir obligāta un ietver arī prasību iegādāties apdrošināšanu.

Iedzīvotāji, kuri dodas ārpus valsts uz laiku līdz 90 dienām, var iegādāties ceļojumu apdrošināšanu Latvijā. Ceļojumu apdrošināšanas pamatsegums ietver medicīnisko, kā arī apbedīšanas (ārzemēs) vai mirstīgo atlieku transportēšanas izdevumu kompensāciju. Atkarībā no valsts, uz kuru dodas, un mērķa ceļojuma apdrošināšanu ir iespējams iegādāties arī ilgākam periodam, piemēram, gadījumos, kad dodas studēt vai ilgākā komandējumā. Ja izceļošanai ir citi iemesli, tad katrs gadījums tiek vērtēts individuāli.

Ceļojumu apdrošināšanas cenu nosaka ceļojuma valsts un brauciena mērķis, balstoties uz cilvēka izvēlētajiem apdrošināšanas riskiem (atpūtas vai biznesa brauciens) un līguma darbības ilgumu. Ērti aprēķināt ceļojuma apdrošināšanas polises cenu var internetā. Vidēji ceļojumu apdrošināšanas polise maksā no 0,60 eiro dienā.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Interesanti, kad uzradās mode mirušos pa pasauli vizināt? Senos laikos, kur nomiri, tur tevi apglabāja un viss. Galu galā mūsdienās pastāv taču arī iespēja kremēt aizgājēju turpat, kur viņš ir nomiris. Kāpēc pašiem sev radīt problēmas tur, kur bez tām var iztikt? Ja vēl būtu miljonāri, kas to bez problēmām var atļauties, bet nav taču – iegribas un iedomu dēļ krīt parādos vai lūdz ziedojumus. Piedodiet, bet nesaprotu.

  2. Par to Anglijā bojāgājušās sievietes (2 gadus tur nostrādāja!) meitu un sievietes māti bija apraksts Kādā no interneta portāliem.
    Sievietei bija labs un cienījams darbs Latvijā.
    Kāpēc viņas meita nedevās uz ārzemēm SEV pelnīt naudu studijām? ja bija tik NEAPTĒSTA, ka neiekļuva pat budžeta grupā!
    Lielākā daļā tieši JAUNIE dodas peļņā, lai rūpētos par saviem vecākiem Latvijā!

  3. Kāda starpība,kur nelaiķis guldīts zemes klēpī.Tāpat daudzi nelaiķa piederīgie,labi ja reizi gadā,aizbrauc pie aizgājēja uz kapa vietu.Kaut arī kapiņš atrodās labi ja 50 km attālumā(!) Bieži pat tuvāk…Ir cilvēki,kuri pie sava tuvinieka nevar aiziet uz kapiem tajā pat pilsētā,kurā paši dzīvo,un kuras kapos apglabāts piederīgais.Tā kā,tas viss ir tikai morāles jautājums.Ja būs vēlēšanās,tad arī ,reizi gadā,aizbrauksi gan uz Zviedriju,gan Angliju,ja tur dusēs tuvinieks.

  4. Mirstīgo atlieku transportēšana uz Latviju ir luksus lieta. Es negribētu lai mani radinieki noņemas ar tādām lietām, kur nu vēl lai iekultos parādos.

  5. Ja pašvaldība tiešām kremētu par savu naudu ,tad to urnu taču kāda paziņa varētu atvest savā rokas bagāžā un izmaksas būtu šokolādes tāfelīte par izpalīdzēšanu. vēl kāda naudiņa par sazvanīšanos. Varbūt izklausās muļķīgi ,bet veikala kasierei būt gatavai ņemt 2,5t. kredītu ,bērēm izklausās gana muļķīgi .

  6. Andra sazinājās ar Pīterboro pašvaldību, kuras teritorijā bija dzīvojusi un strādājusi mamma, lai noskaidrotu, vai pašvaldība var sniegt finansiālu atbalstu. Pašvaldības darbiniece bija izbrīnīta – jums nav pat 2000 eiro, par ko veikt kremāciju? PĪTERBORO atrodas UK tātad ANGĻU MĀRCIŅAS,,,

Sapratu, ka te galvenais ir "stabilitāte" – Smiltēns izstājas no cīņas (5)Līdzšinējais “Vienotības” priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns nekandidēs uz partijas priekšsēdētāja amatu. Viņš pametīs partiju un arī “Vienotības” frakciju Saeimā.
Valsts apmaksāto studiju vietu sadale tradīciju varā (1)Darba tirgus prognozes valsts apmaksāto studiju vietu sadali ietekmē tikai daļēji
Draugiem Facebook Twitter Google+