Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
16. septembris, 2013
Drukāt

Atdzimst alus baudīšanas kultūra, bet ne visi aldari prot pelnīt

Foto - Valdis IlzēnsFoto - Valdis Ilzēns

A/s “Aldaris”, vislielākā un viena no Latvijas visvecākajām alus brūvētavām ar 140 gadu vēsturi, pagājušonedēļ ziņoja par lielas produktu daļas ražošanas pārtraukšanu Latvijā un koncentrēšanos uz ekskluzīvo alus šķirņu ražošanu.

 

Koncernam “Carlsberg” piederošais uzņēmums, pēc neoficiālām ziņām, samazinās darbinieku skaitu no 280 – 290 līdz 210 cilvēkiem. Lai gan uzņēmumā mierina, ka valsts budžetā kopējā maksāto nodokļu summa – aptuveni 12 miljoni latu – būtiski nemainīšoties, tomēr eksperti to apšauba.

Pēdējos divos gados “Aldara” zaudējumi bija 3,6 milj. latu lieli (pērn 2,8 milj.). “Pārmaiņas “Aldarī” nepieciešamas tāpēc, ka pašreizējais uzņēmējdarbības modelis vairs nespēj darboties,” teic brūvētavas komunikāciju direktore Laura Krastiņa. Savukārt uzņēmuma padomes priekšsēdētāja vietniece Ināra Šure šonedēļ, tiekoties ar veselības ministri Ingrīdu Circeni, stāstīja, ka “Aldara” īpašnieki pirms lēmuma par ražošanas sašaurināšanu vērtējuši arī kopējo uzņēmējdarbības situāciju valstī, tostarp gaidāmo izlietotā iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu. Gan I. Šure, gan arī Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone uzsver – “Aldara” lētākā alus segmenta produktu ražošanas pārcelšana uz citām valstīm ir skarbs un nopietns signāls Latvijas tautsaimniecības konkurētspējai un lēmumu pieņēmējiem. Tādam vērtējumam gan visi eksperti nepiekrīt. Viņuprāt, “Aldaris” savu slikto pārvaldību attaisno ar nelabvēlīgo uzņēmējdarbības sistēmu un draudošo depozītu sistēmu.

 

Skarba diagnoze

Pieredzējusī un pazīstamā tautsaimniece, patlaban investīciju eksperte Elīna Egle “Aldarī” darbojās laika posmā no 1996. līdz 2004. gadam. No uzņēmuma viņa aizgājusi gadu pēc tam, kad redzēja, kā darbojas “Carlsberg” modelis. Jau tolaik “Aldara” naudas apgrozījums bija 25 miljoni latu gadā, tomēr vienlaikus tas pelnīja trīs miljonus latu. E. Egle vērš uzmanību – laikā, kad citas nozares atkopjas un citi alus ražotāji aizvien vairāk ražo produktus ar lielāku pievienoto vērtību, “Aldaris” audzē zaudējumus.

Viņai ir trīs secinājumi par radušos situāciju: “Vai tiešām Latvijas patērētāju uzskata par tik nevērtīgu, ka viņu mānīs ar zīmolu, nevis piedāvās uz vietas ražotu produktu? Alum izcelsmes vieta ir ļoti svarīga, atrunas, ka tā rīkojas 30% ražotāju, nesaskan ar ” Aldara” vērtībām.

Otrām kārtām, “Aldarim” un “Carlsberg” grupai vissvarīgākais ir ātra peļņa, nedomājot par ieguldījumiem izaugsmē. Arī par ieguldījumiem tirgus attīstībā. Menedžmenta pienākums ir audzēt tirgu. Pieredzējām, cik bieži pēdējo gadu laikā mainījās uzņēmuma vadītāji. Tālāk – atlaižot no darba cilvēkus, nebūtībā iet arī viņu zināšanas. Konkurenti par to priecājas, bet tautsaimniecība zaudē – klusi un mierīgi. Tātad neprasmīga uzņēmuma vadība un peļņas kāre ir vissvarīgākie iemesli ražošanas pārcelšanai uz citu valsti.”

L. Krastiņa apstiprina – “Aldaris” savu 30% lielo tirgus daļu Latvijas tirgū ir iecerējis saglabāt. “Aldara” gadījumā daļēji piepildījies ekspertu brīdinājums par ārzemju investoriem – kad tirgus situācija mainās un peļņa samazinās, tad valsti var atstāt, nedomājot par sekām.

 

Situācija alus tirgū

Alus patēriņš pērn samazinājās par 3%, konkurence tirgū ir liela. Ražošana samazinās lielajās, bet kāpj mazajās alus brūvētavās. “Aldara” konkurenta a/s “Cēsu alus” valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone-Zatlere uzsver – gandrīz visos dzērienu tirgos Latvijā valda stagnācija, nākotnes prognozes par tirgus izaugsmi ir neskaidras. Svarīgs izaugsmes nosacījums būs patērētāju izvēle par labu Latvijā ražotajiem produktiem.

“Apjoma ziņā alus tirgū straujš kritums nav paredzams, drīzāk mainīsies zīmolu patēriņa un ietekmes struktūra. (..) Mēs lepojamies par iespēju strādāt un ražot produktus Latvijā, kas iespējams, pateicoties pietiekamām investīcijām, modernām tehnoloģiskajām iekārtām un veiksmīgai jauno produktu attīstībai,” tā E. Sietiņsone-Zatlere.

Savukārt SIA “Valmiermuižas alus” saimnieks Aivars Ruņģis vērš uzmanību – Latvija aizvien vairāk kļūst par alus importētājvalsti. “Aldaris” uzdod svarīgu jautājumu – vai alus ražošana Latvijā spēj konkurēt ar citām Baltijas valstīm?” secina A. Ruņģis. Viņaprāt, “Aldara” lēmuma iemesls bija ekonomiskais izdevīgums, kur Latvija kaimiņvalstīm zaudē. Uzņēmējs paredz – mazās alus darītavas Latvijā turpinās izaugsmi tāpēc, ka atdzimst alus baudīšanas kultūra. “Valmiermuižas alus” šā gada pirmajos sešos mēnešos ražoja un pārdeva par 50% vairāk dzīvā alus nekā pērn. “Aizvien vairāk alus cienītāju izvēlas alu pēc garšas īpašībām, nevis tikai pēc cenas. Aizvien vairāk pircēju izvēlas vietējo, mazo alus darītavu alu baudīšanai. Alus ir Latvijas kultūras ikona. Alu latvieši ir godājuši un turpina godāt. Man ir sapnis, ka pasaulē Latvijas alus kļūtu tikpat slavens kā franču vīns,” stāsta A. Ruņģis.

 

Uzziņa

* Latvijā ik gadu ražo vidēji 140 milj. litru alus 
50 milj. latu vērtībā, 2011. gadā – 147,2 milj. litru 53,7 milj. latu vērtībā, bet pērn – 137, 3 milj. litrus 51,9 milj. latu vērtībā,

* viens cilvēks Latvijā gada laikā izdzer nedaudz mazāk kā 80 litrus alus,

* 2007. gadā Latvijā alum tērēti 10,77 lati uz vienu cilvēku, 2011. gadā – 10,82 lati,

* alus eksports 2007. gadā – 11,9 milj. litru 2,5 milj. latu vērtībā, 2011. gadā – 81,4 milj. litru 16 milj. latu vērtībā.

Avots: CSP

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+