Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
19. jūnijs, 2015
Drukāt

Atdzimst Eiropas Latviešu kultūras svētku tradīcija

Ekrānšāvinš no ELKS2015.euEkrānšāvinš no ELKS2015.eu

Vakar Briselē sākušies un līdz 21. jūnija naktij turpināsies Eiropas Latviešu kultūras svētki (ELKS), kuros pulcēsies aptuveni 850 dalībnieki no visas Eiropas.

Eiropas Latviešu apvienības prezidija priekšsēdētājs Aldis Austers teic – nav bijis viegli pārliecināt Briseles pašvaldību atvēlēt svētkiem vienu no centram tuvākajiem un no visām pusēm labi pārskatāmajiem laukumiem, kur taps svētku skatuve: “Visgrūtākā politiskā izšķiršanās pašvaldībai bija par to, ka uz vairākām dienām tiks slēgta viena no pilsētas centrālajām avēnijām. Sākumā pašvaldība bija skeptiski noskaņota, un galvenais arguments, kas viņus pārliecināja, bija Vispārējo dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta ieraksts. Šobrīd ELKS ir atzīti par vienu no pieciem svarīgākajiem notikumiem Briselē šonedēļ.”

Briseles pašvaldība svētku rīkotājus atbalstījusi ar aptuveni 20 000 eiro, no Latvijas valdības programmas diasporas NVO darbības atbalstam piešķirti 10 000. Pretēji izskanējušām ziņām, ELKS nav saņēmuši ne graša eiro no prezidentūras līdzekļiem, Austers teic. Ceļa un uzturēšanās izmaksas, brīvdabas skatuves izbūves izmaksas segs paši svētku dalībnieki. Vienkāršāk un lētāk būtu bijis sarīkot svētkus telpās, taču Austers uzsver: rīkotājiem un dalībniekiem bijis svarīgi ne tikai pašiem sanākt kopā, bet arī būt saredzamiem un sadzirdamiem, parādīt latviešu dziesmu svētku tradīciju plašākai sabiedrībai.

Nevar īsti teikt, ka šie ir pirmie Eiropas Latviešu kultūras svētki, jo tradīcija pulcēties izveidojās jau drīz pēc kara un turpinājās līdz 1989. gadam. Tad tradīcija aprāvās, jo bija radusies iespēja brīvi apmeklēt Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkus Latvijā. Ir pagājuši 26 gadi, un Austers bilst – šis ir tradīcijas turpinājums jaunā kvalitātē: “Ļoti svarīgi, ka tie notiek gadā, kad Latvija ir Eiropas Savienības prezidējošā valsts – tas ir notikums, kura vēsturisko nozīmi grūti pārvērtēt. Ceru, ka šis varētu būt sākums jaunai tradīcijai, ka ELKS varētu notikt ik pēc pieciem gadiem, taču tas nav pašmērķis – daudz svarīgāk, lai mēs, ārpus Latvijas dzīvojošie latvieši, izveidotu kontaktus, iemācītos sadarboties.”

Saistībā ar Dziesmu svētku tradīciju Austers salīdzina Eiropu ar Latgali un Kurzemi, dēvējot to par “sesto Latvijas reģionu” – gluži tāpat kā ir Latgales Dziesmusvētki un Kurzemes Dziesmu dienas, ir arī Eiropas Latviešu kultūras svētki: “Šie ir mūsu, diasporas, svētki. Kad aizbraucam uz Vispārējiem dziesmu svētkiem, mēs esam viesi – mūs laipni uzņem, izguldina, mums pašiem nekas nav jārīko. Šī ir mūsu iespēja veidot pašiem savus svētkus, būt atbildīgiem par to saturu un norisi.”

Nozīmīgākie notikumi ELKS programmā:
19. jūnijs

Plkst. 10 – 11 koncerts – zibakcija pie Eiropas Parlamenta
Plkst. 19 – 21 Literatūras un kamermūzikas vakars “Dažreiz vārdi ir mūzika, bet mūzika stāstījums”
Plkst. 20 – 22 Briseles Latviešu teātra izrāde “Vēlreiz Silmačos”

20. jūnijs
Plkst. 11 – 12 un plkst. 15 – 16 izrāde bērniem “Istabas fabulas”
Plkst. 18 – 21 dziesmu un deju lielkoncerts
Plkst. 21 – 04 kopīga līgošana un danču vakars

21. jūnijs
Plkst. 00:30 – 02 ELKS noslēgums un grupas “Dagamba” koncerts
Plkst. 16:30 – 18 Kantātes “Dievs, Tava zeme deg” atskaņojums

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+