Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Trešdiena, 7. decembris, 2016
18. septembris, 2014
Drukāt

Atdzimst Zinātņu akadēmijas koncertzāle


Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Juris Millers

20. septembrī oficiālā atklāšanas koncertā skatītājiem durvis vērs jauna koncertvieta Rīgā – pēc 42 gadu pārtraukuma koncertdzīvi atjaunotā veidolā atsāk Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) augstceltnes amfiteātra zāle ar skatuvi, kas nu turpinās savu darbu kā “Rīgas koncertzāle” ar 750 skatītāju vietām, orķestra bedri un, iesējams, skanīgāko akustiku Rīgā. Publikas interese par jauno koncertvietu ir liela – atklāšanas koncerta biļetes jau izpārdotas.

“Gribēju pierādīt valstij, ka šādus projektus var īstenot citādi, bez milzu summu tērēšanas. Latvijas valdība jau iztērējusi miljonus tikai par akustiskās koncertzāles skicēm, taču mēs koncertzāles atjaunošanā esam ieguldījuši aptuveni 12 reižu mazāk līdzekļu – šobrīd koncertzāles renovācijas izmaksas ir aptuveni 300 tūkstoši eiro, protams, šī vēl nav galīgā summa, jo rodas dažādi neparedzēti izdevumi,” stāsta Juris Millers, koncertzāles atjaunotājs un nomnieks, pazīstamais izklaides pasākumu producents.

Tikmēr LZA prezidents Ojārs Spārītis atklāj, ka LZA plānojusi “atdzīvināt” 1972. gadā ugunsgrēkā cietušo un pēc tam neizmantoto koncertzāli jau “treknajos gados”, taču toreiz sāktā iniciatīva – izstrādātie projekti un papildus līdzekļu piesaistes plāni – līdz ar krīzi palikuši dziļi atvilktnēs.

“Sabiedrībā ir neviennozīmīgi viedokļi par to, kā izturēties pret šo padomju laika kultūras un arhitektūras mantojumu, tomēr pasaulē uzskata, ka viss, kas ar mums noticis, ir mūsu vēsture. Augstceltnes ēka ir ekskluzīva, te ir sarežģīta arhitektūra, ir marmors, bronza, cēlkoka paneļi, ģipša ciļņi, interesants dizains,” uzskata O. Spārītis.

“Es kā iestādes vadītājs esmu ieinteresēts, lai zāle funkcionētu. Gada sākumā parādījās nedaudz avantūristiskais Juris Millers, kas bija nodomājis veidot savu koncertzāli, jo zināja, ka aiz baltās ķieģeļu sienas, ar kuru aizmūrēta skatuve, ir dziļa, laba skatuve ar šņorbēniņiem, kulisēm, orķestra bedri – universālu lietojuma iespēju. Līdz šim neviena mūsu valsts kultūras iestāde, kurai ir gan morāla, gan materiāla atbildība par ēku kā valsts nozīmes kultūras pieminekli, nav devusi ne mazāko ieguldījumu, kas ļautu pārvarēt ieilgušo pauzi ēkas izmantojumā. Tāpēc šobrīd esam labticīgie iznomātāji, kas cenšas nākt pretī savam nomniekam un palīdzēt īstenot drosmīgo ideju, cik tas ir mūsu spēkos, palīdzot ar tehnisko personālu, remonta laikā sedzot ūdens, elektrības un apkures izdevumus, esam arī vienojušies par ļoti pretimnākošu nomas maksu.”

Pašlaik koncertzālē veikts kosmētiskais remonts, atjaunota skatuve, sēdvietas, griesti, sienas. “Esmu telpu apsaimniekotājs, un mans uzdevums ir piesaistīt producentus. Vēl pirms koncertzāles atklāšanas, “Baltajā naktī”, ļāvām to ieskandināt orķestrim “Sinfonietta Rīga”, un diriģenti atzina, ka šeit ir izcilākā akustika Rīgā,” uzsver J. Millers.

Producents norāda, ka koncertzāles programma jaunajai sezonai lielākoties nosprausta. “Tie nebūs tikai manis veidoti pasākumi, bet dažādu producentu projekti. Notiks gan Jāņa Stībeļa solokoncerts, gan “Latvian Blues Band” koncerts, gan – šī ir pavisam svaiga informācija – dziedātāja Gunāra Kalniņa koncerts Ziemassvētkos. Koncertzālē skanēs gan populārā, gan akadēmiskā, gan arī džeza mūzika. Piemēram, Māris Briežkalns piedāvās šeit vairākus džeza mākslinieku koncertus. No manis rīkotajiem tuvākajiem koncertiem es gribētu pieminēt Uldim Stabulniekam veltīto “Stabulnieks. Čaks. Rīga”, kas notiks viņa dzimšanas dienā – 8. oktobrī, kad uz skatuves kāps Ojārs Grinbergs, Jānis Skanis un daudzi citi mūziķi un mākslinieki.” Tāpat J. Millers piemin viņa producēto mūziklu “Herberts Cukurs”, arī Normunda Rutuļa solokoncertu, kā arī mūziklu “Eslingena”, ko sarakstījusi pazīstamā trimdas Latvijas komponiste un aranžētāja Lolita Ritmanis un “Čikāgas piecīšu” dalībnieks Alberts Legzdiņš. Jaunajā koncertzālē jauniestudējumu piedzīvos uzvedums bērniem “Un atkal Pifs”, notiks teātra izrādes, tostarp Andra Buļa monoizrāde “Face Book. Post scriptum”.

Pirmo koncertu plašāka publika varēs novērtēt 20. septembrī. Koncertā uzstāsies gan latviešu estrādes jaunās paaudzes mākslinieki – Intars Busulis, Andris Ērglis, Normunds Rutulis, gan akadēmiskās mūzikas izpildītāji – Sonora Vaice, Juris Vizbulis, Ingus Pētersons, muzikālā apvienība “Da Gamba”, kā arī grandi – Zigmars Liepiņš, Uldis Marhilevičs, kā arī Aivars Hermanis, Žoržs Siksna, Viktors Lapčenoks. “Starpbrīdī varēs apmeklēt arī bufeti, kas atjaunota pēc 42 gadu pārtraukuma,” sola J. Millers.

O. Spārītis atklāj, ka LZA saimnieciskā daļa iecerējusi pievilcīgāku darīt arī augstceltnes apkārtni. “Šogad jau sakārtots viens pievadceļš, Juris Millers labiekārto piebrauktuvi skatuvei. Protams, ka plānojam sakārtot apkārtni. Jāatzīst, ka apkārtējās autostāvietas nav īpaši pievilcīgas, jo tā ir iznomāta teritorija. Finansējumu atrast nav viegli, jo ēku uzturam paši, ar LZA saimnieciskās daļas nopelnītajiem līdzekļiem, ko iegūstam, iznomājot telpas. Mājas ekspluatācija ir ļoti sarežģīta, jo šī 1951. gadā impozanti projektētā ēka bijusi paredzēta reprezentatīvai dzīvei, paredzot, ka to bagātīgi dotē valsts, tāpēc tagad visi līdzekļi aiziet apkurei, kāpņu, griestu, grīdu, logu, sienu un jumtu remontam.”

O. Spārītis cer, ka koncertzāles darbībai nākotnē vajag nest peļņu arī LZA saimnieciskajai daļai. Nomas līgums ar J. Milleru noslēgts uz 10 gadiem, un tas paredz, ka ZA lielo amfiteātra zāli noteiktu skaitu dienu varēs izmantot arī savām vajadzībām – konferencēm, sapulcēm, sarīkojumiem. “Jau 27. novembrī zālē notiks Zinātņu akadēmijas pilnsapulce, bet 8. decembrī sadarbībā ar Šveices farmācijas firmu “Roche” šeit notiks Nobela prēmijas daudzināšanas pasākums.”

Varbūt noder


Koncertzāles “Rīga” atklāšanas koncerts: 20. IX 19.00.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+