Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
13. marts, 2015
Drukāt

Atēnās ierodas “troika” (1)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Vakar Grieķijas galvaspilsētā Atēnās ieradās starptautisko aizdevēju grupas jeb tā dēvētās “troikas” – Eiropas Komisijas (EK), Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Starptautiskā valūtas fonda (SVF) – ekspertu grupa, kura izvērtēs Grieķijas finanšu stāvokli. Vienlaikus Briselē sākušās Grieķijas valdības un kreditoru sarunas par valstij tik nepieciešamā aizdevuma nākamās daļas piešķiršanu, informē laikraksts “The Wall Street Journal”.

Sāk pētīt Grieķijas finanses

Sākotnēji Grieķijas kreiso partiju apvienības “SYRIZA” vadītā valdība nevēlējās pieļaut, lai “troikas” norīkotā ekspertu grupa pirms aizdevuma daļas piešķiršanas izvērtē Grieķijas finanšu stāvokli. Taču aizdevēji uzsvēra, ka Atēnas nesaņems nepieciešamo naudu, ja tā neļaus naudas devējiem izvērtēt valsts finanšu situāciju. Tāpēc Grieķijas valdībai nācās atteikties no bravūras un atļaut “troikai” veikt pārbaudes. Paredzams, ka Grieķijas finanšu stāvokļa izvērtēšana ilgs vairākas nedēļas. To laikā aizdevēji apmeklēs Grieķijas valsts kasi, kā arī vairākas ministrijas. Pārbaudes tikšot veiktas trīs kārtās. Pirmajā nedēļā eksperti izvērtēs Grieķijas “fiskālās problēmas”, pēc tam tiks vētītas jau veiktās “strukturālās reformas” un visbeidzot tiks izpētīta arī banku darbība.

Dienu pirms “troikas” ekspertu ierašanās Atēnās Briselē sākās EK, ECB un SVF sarunas ar Grieķijas valdības pārstāvjiem. Sarunās piedalās arī Eiropas stabilitātes mehānisma, kas ir īpaši eirozonas valstīm izveidots palīdzības fonds, pārstāvji. Šo sarunu formāts jau nodēvēts par Briseles grupu, tādējādi apmierinot Grieķijas valdības vēlmi kaut simboliski mazināt “troikas” iesaisti valsts finanšu problēmu risināšanā. Grieķijas laikraksts “Kathimerini” skaidro, ka šo diskusiju mērķis ir līdz Lieldienām panākt tehnisku vienošanos par Grieķijai veicamajām reformām, lai valsts varētu saņemt aizdevumu.

Briseles un Atēnu sarunu priekšvakarā eirogrupas vadītājs Jerūns Dijselblūms uzsvēra, ka Grieķijai netiks dota pieeja septiņu miljardu eiro aizdevumam, kamēr tā nesāks īstenot reformas. “Par priekšlaicīgiem maksājumiem nevar būt ne runas, kamēr nav vienošanās par reformām un kamēr šī vienošanās netiek pildīta,” sarunā ar ziņu interneta vietni “Bloomberg.com” uzsvēra Dijselblūms. Viņš arī norādīja, ka Grieķijas valdība pārāk gausi īstenojusi solītās reformas, kopš tika panākta vienošanās par aizdevumu programmas pagarināšanu. “Pēdējās divās nedēļās nekas daudz nav noticis. Tāpēc rodas jautājums – cik nopietni viņi ir?” norādīja eirogrupas vadītājs. Arī Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible uzsvēra, ka “tikai tad, kad tiks izpildīti nosacījumi [par reformām], parādīsies iespēja palīdzības programmas ietvaros piešķirt ievērojamo aizdevumu”.

Grieķi draud konfiscēt Vācijas īpašumus

Teju vienlaikus ar Grieķijai izšķirošo sarunu sākšanos Atēnas atkal nākušas klajā ar paziņojumu, ka Vācija, kas ir lielākā naudas aizdevēja Grieķijai, nav pilnā mērā segusi nacistiskā režīma nodarītos zaudējumus Grieķijai Otrā pasaules kara laikā, informē raidsabiedrība “Deutsche Welle”. Jau janvāra beigās uzrunā valsts parlamentam Grieķijas valdības vadītājs Aleksis Ciprs paziņoja, ka Berlīne liek lietā “tiesiskus trikus”, lai izvairītos no savu finansiālo saistību izpildes pret Atēnām. Tad Grieķijas amatpersonas paziņoja, ka valsts ir tiesīga no Vācijas pieprasīt pat 160 miljardus eiro.

Tagad Grieķijas tieslietu ministrs Niks Paraskevopuls paziņojis, ka viņš apsver iespēju apstiprināt Grieķijas Augstākās tiesas 2000. gada lēmumu, kas paredz, ka Vācijai ir jāsamaksā 28 miljoni eiro 218 Grieķijas iedzīvotājiem, kuru tuviniekus nacisti nogalināja 1944. gada 10. jūnija vardarbīgajā slaktiņā Distomo pilsētā. Sarunā ar Grieķijas televīzijas kanālu “Ant1” Paraskevopuls brīdinājis, ka, lai iegūtu šo naudu, viņš ir gatavs konfiscēt Vācijai piederošos īpašumus Grieķijā. Minētajā Grieķijas Augstākās tiesas spriedumā skaidrots, ka par kompensāciju var tikt uzskatīti, piemēram, Gētes institūta un Vācijas arheoloģijas institūta īpašumi. “Kā ministrs es esmu gatavs šo spriedumu apstiprināt,” uzsvēra Paraskevopuls.

Amatpersonas Berlīnē vairkkārt uzsvērušas, ka ar Grieķiju visi rēķini par Otrajā pasaules kara laikā nodarīto postu ir nokārtoti. Vācijas kancleres Angelas Merkeles runasvīrs Štefans Zeiberts sarunā ar “Deutsche Welle” norādīja: “Mēs stingri uzskatām, ka jautājumi par reparācijām un kompensācijām ir tiesiski un legāli atrisināti.” Savukārt Vācijas Finanšu ministrijas pārstāvis Martins Jāgers norādījis, ka Grieķija, izvirzot prasības par reparācijām, mēģina novērst uzmanību no valstī samilzušajām finanšu problēmām. “Vēsturiskas apsūdzības neatrisinās pašreizējās problēmas,” uzsvēra Jāgers, norādot, ka pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados Vācija samaksāja Grieķijai 115 miljonus doičmarku kā kompensācijas par nacistu nodarītajiem zaudējumiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Drosvien pagus financet Griekijas paradus Eiropai izmaina pret letas gazes piegadi Vacijai, Francijai, Italijai un ta ari krievi iegus bazes Griekija ka samaksu par so “glabsanas” prieku.

Zviedrijā atklās pasaulē pirmo ledus viesnīcu, kas darbosies visu gaduZviedrijā decembra vidū plānots atklāt pasaulē pirmo no ledus veidoto viesnīcu, kas darbosies visu gadu.
Draugiem Facebook Twitter Google+