×
Mobilā versija
Brīdinājums +29.1°C
Rozālija, Roze
Otrdiena, 17. jūlijs, 2018
17. janvāris, 2018
Drukāt

Uz Rīgu brauca arī no sovhoza “Lielupe”. Barikāžu dalībnieka dēls ierīko skvēru

Barika2_Gundega_Skagale_4

Lai godinātu barikāžu dalībniekus un jaunajiem atgādinātu par vēsturisko notikumu, Ozolnieku novadā līdz valsts dzimšanas dienai ierīkos skvēru un uzstādīs piemiņas objektu, kas simboliski nosaukts par “Brīvības gaismu”.

Daudzi Ozolnieku novada Branku iedzīvotāji no sovhoza “Lielupe” piedalījās 1991. gada janvāra barikādēs Rīgā. Kad barikādes tika nojauktas, vīri šā notikuma piemiņai iepretim savai darbavietai iestādīja ozoliņus. Šobrīd to, kurš un kāpēc pirms teju trīsdesmit gadiem sastādījis kokus, daudzi Ozolnieku novada iedzīvotāji, iespējams, pat nenojauš.

Lai godinātu barikāžu dalībniekus un jaunajiem atgādinātu par šo vēsturisko notikumu, stikla konstrukciju uzņēmuma SIA “UPPE” kolektīvs ozolu birzī līdz valsts dzimšanas dienai uzstādīs vides objektu, kura vienā sānā būs stikla plāksnes ar iegravētiem barikāžu dalībnieku vārdiem. “Vārdiem, ne uzvārdiem,” uzsver uzņēmuma vadītājs Aldis Cimermanis. Tas tāpēc, lai kādu nejauši neaizmirstu. “Rīga ir tuvu, ne visi toreiz brauca uz barikādēm organizēti ar sovhoza autobusu. Tantes nāca ar groziņiem, tēju, vai tad kāds viņām uzvārdu prasīja? Tajā laikā bija bail kādus sarakstus taisīt, nedod Dievs, sāktos represijas, sarakstos esošajiem pirmajiem tiktu. Tur jau večiem bija pieredze,” piebilst Gunārs Sproģis. Sirmais vīrs ir viens no tiem, kas stāvēja uz barikādēm. Lielupiešiem postenis bija uz Salu tilta.

Barikāžu laika piemiņas objekta plāksnes būs vērstas pret simbolisku ugunskuru, veidotu no stikla un alumīnija. “Mēs gan vēl domājam, varbūt jāierīko arī īsta ugunskura vieta,” piebilst Aldis. Plāksnes simbolizēs cilvēkus, kas bija katrs atsevišķi, bet, no lielāka attāluma veroties, viņi veido mūri.

Uzņēmuma vadītājs Aldis Cimermanis 1991. gada barikāžu laikā bija 16 gadus vecs. “Tolaik mācījos Kandavas tehnikumā, mūs uz barikādēm nelaida. Bet kā tagad atceros to bailīgo sajūtu, kad tētis aizbrauca uz barikādēm. Viņš ielika sērskābes pudelīti kabatā un teica, ja tie krievi nāks virsū, varēšu vismaz aizstāvēties. Es sapratu, ka tētis gatavs riktīgi cīnīties. Mēs toreiz mājās pie radioaparāta visu laiku sēdējām.”

Tagad Aldis kopā ar domubiedriem izveidojis uzņēmumu SIA “UPPE”, kas nodarbojas ar stikloto būvkonstrukciju projektēšanu, piegādi un montāžu. No četru cilvēku projekta garāžā “UPPE” izaudzis līdz vairāk nekā četrdesmit cilvēku kolektīvam, kas realizē būvprojektus ne tikai Latvijā, bet arī citur Eiropā.

Gunārs atnācis uz uzņēmumu pirms diviem gadiem ar sāpi sirdī, ka barikāžu piemiņai stādītā ozoliņu birzs aizaug un cilvēki tai iet garām, pat neatskatoties. Arī Aldis nebija pamanījis, ka lielajā zālē kādreiz iestādīta ozolu aleja. Tur bijis jau īsts mežs. “Gunārs paņēma mani pie rokas un teica: es tev parādīšu. Viens ozoliņš izaudzis lielāks, cits nīkuļoja. Es sapratu, ka laiks paiet ātri, šodien daudzi jaunie pat iedomāties nevar, kas šeit ir noticis. No tiem cilvēkiem, kas bija uz barikādēm, vairs daudzu nav mūsu vidū. Kaut kas jādara! Gunārs gribēja tikai piemiņas zīmi, bet mēs izdomājām izveidot skvēriņu ar stikliem, gaismiņām. Tā, lai, braucot iekšā Brankās, katrs pamana. Uz Latvijas simtgadi gribam, lai tas ir gatavs!” teic uzņēmējs. Viņš izsaka prieku par pašvaldības pretimnākšanu, kas palīdzēja saskaņot projektu, atbalsta arī finansiāli. Ozolu birzs sakopšanā iesaistās arī Branku iedzīvotāji – talkās piedalās gan liels, gan mazs. Visi strādā kopā – rok zemi, betonē pamatus un velk kabeļus, ber šķembas…

“Tagad ozoliņi ir apkopti,” priecājas Gunārs. Viņš esot galvenais zāģētājs un stāstītājs. “Mūsu tehnika bija uz Salu tilta. Bija vīri, kas tur divas nedēļas pavadīja. Es pats nevienu nakti netiku stāvējis, pa dienu gan. Man bija jābūt uz vietas sovhozā, jāorganizē. Te arī raibi gāja. Labi, ka ķieģeļu rūpnīcas strādnieki ieturēja neitrālu pozīciju. Cilvēki te bija visādi. Bija krievi, normāli cilvēki, kas bija ar mums kopā Rīgā, viņi joprojām ir normāli, bet netrūka arī provokatoru. Kamēr veči Rīgā, tikmēr devās mūsu sievas tramdīt,” atminas Gunārs.

“Cik forši vīri savā laikā šajā pusē strādājuši!” piebilst Aldis. “Viņi stāsta, kā te urbuši, metinājuši, kā zolīti spēlējuši un kā cīnījušies par Latviju. Mums ir nozīmīgi, ka varam vismaz šādi šo stāstu turpināt,” atzīst uzņēmējs. “Mēs esam piederīgi šai vietai. Jādomā ne tikai par biznesu. Tā kā strādājam ar stikliem, tad piemiņas vietā būs stikli. Mums patīk stikls. Tas padara pasauli skaistāku.”

Vides instalācija barikāžu piemiņai ir viena no Latvijas simtgadei veltītās vides iniciatīvas “100 darbi Latvijai”, kuras ierosinātājs ir atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums “ZAAO”.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+