Atgādina mazāk zināmus notikumus Baltijas neatkarības atgūšanas ceļā 0
Atzīmējot 35 gadadienu kopš 1983. gada 13. janvārī Eiropas Parlaments (EP) aukstā kara apstākļos pieņēma baltiešu neatkarības atgūšanas prasības uzturēšanai svarīgo rezolūciju “Par situāciju Igaunijā, Latvijā un Lietuvā”, 10. janvārī EP Briselē tika organizēts pasākums, kas atgādināja par šo toreiz drosmīgo lēmumu, informē Eiroparlamenta Eiropas Tautas partijas grupas preses dienests.
Eiropas Parlaments faktiski bija pirmā starptautiskā organizācija, kas rezolūcijā nosodīja Baltijas valstu okupāciju. Dokumentā bija teikts: “Eiropas Parlaments nosoda Padomju Savienības realizēto šo agrāk neatkarīgo un neitrālo valstu okupāciju, kas iesākās 1940. gadā Molotova – Ribentropa pakta rezultātā un kas turpinās pašlaik”. Rezolūcija cita starpā atgādināja par deportācijām un EP vārdā aicināja dalībvalstu ārlietu ministrus (Eiropas Kopienā tolaik bija desmit rietumvalstis) iesniegt Baltijas valstu jautājumu izskatīšanai ANO Speciālajā dekolonizācijas apakškomisijā.
Balsojumā EP toreiz rezolūciju atbalstīja 99 deputāti, bet pret tikai 6. Starptautiski jūtīgā baltiešu jautājumu apspriešana EP līmenī bija reakcija uz okupēto Baltijas valstu 45 cilvēktiesību aizstāvju 1979. gada aprīļa aicinājumu ANO dalībvalstīm atzīt Igaunijas, Latvijas un Lietuvas pašnoteikšanās tiesības un sarīkot referendumu.
Tā saukto “Baltijas hartu” parakstīja 36 lietuvieši, pieci latvieši un četri igauņi. Viens no Latvijas puses parakstītājiem, agrākais nacionālās pretošanās kustības dalībnieks un PSRS politieslodzītais Ints Cālītis, bija uzaicināts piedalīties EP deputātes un Latvijas bijušās ārlietu ministres Sandras Kalnietes organizētajā pasākumā Briselē un dalīties atmiņās par to gadu notikumiem. Kalniete savā uzrunā atgādināja, ka “Baltijas harta” un EP rezolūcija ir mazāk zināmas “ceļazīmes Baltijas valstu neatkarības ceļā” un svarīgi neļaut tām iegrimt aizmirstībā. 1983. gada rezolūcija bija jau otrs mēģinājums pieņemt šāda satura vēstījumu EP – pirmais 1980. gadā cieta neveiksmi PSRS aizkulišu diplomātijas spiediena un Eiropas valstu padevības dēļ. Eiroparlamentāriete aizrādīja, ka to dienu notikumi atgādina mūsdienu Krievijas mēģinājumus ietekmēt Eiropas valstu politiku.
