Mobilā versija
-3.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
26. jūlijs, 2012
Drukāt

Atgādinājums par valsts veidotāju

valters_74

Miķeļa Valtera nopelni Latvijas valstiskuma veidošanā varbūt bija pat vēl lielāki nekā Kārlim Ulmanim, grāmatas “Miķelis Valters” atvēršanas svētkos sacīja tās autors profesors Rihards Treijs. 


 

Uz apgādā “Jumava” iznākušā darba atvēršanas svētkiem bija ieradušies un autoru sveica akadēmiķi Ēvalds Mugurēvičs un Andris Caune, profesors Leo Dribins, vēsturnieks Ainārs Lerhis, rakstnieks Arturs Heniņš un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadītājs Ainārs Dimants.

Runās vairākkārt izskanēja doma, ka Miķeļa Valtera (1874 – 1968) devums Latvijā ir piemirsts. Mūsdienās reti kurš zina pateikt ko konkrētu par vīru, kurš faktiski ir latviešu politikas klasiķis. M. Valteram nav piemineklis ne Rīgā, ne Liepājā. Liepājā joprojām pat nav viņa vārdā nosauktas ielas, lai arī Valters ir dzimis liepājnieks. Kā personība viņš bija ārkārtīgi daudzpusīgs – viens no pirmajiem latviešiem, kas ieguva augstāko izglītību ārzemēs, prata daudzas svešvalodas, darbojās kā jurists, publicists, sabiedriskais darbinieks, diplomāts.

Riharda Treija grāmata ir kā atgādinājums. “Valters ir viens no neatkarīgās Latvijas dibinātājiem, pirmo divu valdību loceklis, pirmais iekšlietu ministrs,” uzsvēra populārvēsturiskās grāmatas autors. Jāatceras, ka tieši Miķelis Valters pirmais latviešu sabiedrisko darbinieku rindās publiski uzdrīkstējās paust ideju par suverēnas Latvijas valsts izveidošanu, atdaloties no Krievijas. Par to viņš rakstījis vēl 1903. gadā nelegālajā žurnālā “Proletārietis”. Nākamais politiķis līdz 1917. gadam darbojās sociāldemokrātos, tad pieslējās Kārļa Ulmaņa Latviešu zemnieku savienībai, bija viens no tās dibinātājiem, kaut pēc nepilniem desmit gadiem partiju pameta.

 

Vēsturnieku aprindās plaši zināmas Valtera 30. gadu beigu vēstules Ulmanim un ārlietu ministram Vilhelmam Munteram, kurā viņš pārmet pēdējiem kļūmīgo neitralitātes politiku, norobežošanos no demokrātiskajām rietumvalstīm.

 

Citējot Aināra Dimanta sacīto, Miķelis Valters bijis “čakstists” – konsekvents demokrāts visu mūžu, kurš uzskatīja, ka nākotne ir tikai demokrātiskai Latvijai.

Tā kā Valters lielu mūža daļu pavadīja ārzemēs, Rihards Treijs neslēpa, ka grāmata nav uzskatāma par gluži pilnīgu darbu, jo tajā izmantoti galvenokārt Latvijas arhīvos pieejamie dokumenti, lai arī praktisku atbalstu ar materiāliem grāmatas tapšanā snieguši mūsdienu Latvijas diplomāti. Nākamajiem pētniekiem vajadzētu dziļāk palūkoties, kādi dokumenti un avoti pieejami valstīs, kur diplomāts un politiķis strādājis un dzīvojis, – Itālijā, Francijā, Polijā, Beļģijā, Vācijā, Šveicē.

Grāmata laista klajā ar Liepājas domes atbalstu. J. Rozes grāmatnīcā Rīgā grāmatu par M. Valteru var nopirkt par Ls 8,10.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+