Mobilā versija
-4.3°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Otrdiena, 6. decembris, 2016
14. februāris, 2012
Drukāt

Atgriežas cilvēku uzticēšanās valsts ekonomikai

naudas_zimes_lati2

Latvijas iedzīvotāju uzticēšanās valsts ekonomikai uzrāda optimisma pieaugumu – pētījumu kompānijas SIA “GFK Custom Research Baltic” (“GfK Baltic”) veidotais indekss mēneša laikā palielinājies par deviņiem punktiem, janvārī sasniedzot 79 punktu atzīmi.

“GfK Baltic” regulāri veic pētījumu par sabiedrības uzticību Latvijas ekonomiskajai situācijai. Pagājušā gada beidzamajos trijos mēnešos indekss bija robežās no 70 līdz 73 punktiem.

Latvijas ekonomiskā situācija gan joprojām ir trausla. Ja indeksa atzīme ir 100, tad tiek uzskatīts, ka valsts ekonomika ir “veselīga”, bet par spēcīgu valsts ekonomiku un sabiedrības optimismu liecina indeksa atzīme virs 100 punktiem.

Pētījuma dati liecina, ka visaugstākais patērētāju uzticēšanās novērtējums bijis 2007.gada jūlijā, kad indekss sasniedza 93 punktu atzīmi, bet viszemākais tas bijis 2009.gada februārī un martā – 45 punkti. Virs 70 punktu atzīmes indekss atgriezās 2010.gadā un tā noturējās līdz pat gada beigām, kad nokrita līdz 67 punktiem, bet 2011.gada maijā atkal pārsniedza 70 punktu atzīmi.

Analizējot janvārī vērojamā optimisma pieauguma iemeslus, “GfK Baltic” Klientu un produktu attīstības direktore Ilze Kronberga gan bija piesardzīga.

“Ekonomikā kopumā ir vērojama augšupeja, plašsaziņas līdzekļos bieži dzirdams, ka citur klājas vēl sliktāk nekā Latvijā, un tautas skaitīšanas dati uzrāda, ka Latvijā tomēr dzīvo vairāk cilvēku nekā tas sākotnēji tika prognozēts, tomēr jāatceras, ka iedzīvotāju uzticēšanās valsts ekonomiskajai izaugsmei sākas no personīgās labklājības, ko var ietekmēt arī dažādi neparedzēti apstākļi,” skaidro Kronberga.

Piemēram, siltāka ziema atnes mazākus komunālo maksājumu rēķinus, kas dod iespēju ietaupīt vienā mēnesī, bet lielā sala dēļ nākamajā var nākties iztērēt gan ietaupījumus, gan neparedzētiem gadījumiem atvēlētos līdzekļus.

Kronberga pauda cerību, ka prognozes par ekonomikas attīstības turpmāko virzību piepildīsies, un sabiedrība turpinās izjust tās pozitīvo ietekmi arī savu mājsaimniecību budžetos.

Patērētāju uzticēšanos valsts ekonomikai mēra ar iedzīvotāju gaidām attiecībā uz nākotni – valsts, mājsaimniecības finansiālās situācijas vērtējums, darba vietu piedāvājums un iespējas uzkrāt nākamo sešu mēnešu laikā. Tas ir labāks prognozētājs nekā pašreizējās situācijas novērtējums. Tāpat tas ir viens no indikatoriem, kas var uzrādīt ekonomikas īstermiņa izaugsmi vai recesiju.

Aicināti vērtēt ģimenes finansiālo situāciju nākamajos sešos mēnešos, 57% iedzīvotāju atzina, ka nekas nemainīsies. Tādu pašu vērtējumu par ģimenes finansiālo situāciju respondenti sniedza arī 2011.gada decembrī.

Tajā pašā laikā 21% respondentu atzina, ka ģimenes finansiālā situācija nākamajos sešos mēnešos kļūs nedaudz labāka, 8% – ka kļūs nedaudz sliktāka, 3% – ka kļūs daudz labāka, bet 2% – ka kļūs daudz sliktāka.

Janvārī saglabājies visai augsts Latvijas sabiedrības vērtējums, ka nākamo sešu mēnešu laikā kopumā valsts ekonomiskā situācija nemainīsies – janvārī šādi uzskatīja 42%, bet pērn decembrī – 38% iedzīvotāju. 28% prognozēja, ka valsts ekonomiskā situācija pusgada laikā kļūs nedaudz sliktāka, 12% – ka kļūs nedaudz labāka, 7% – ka kļūs daudz sliktāka, 1% – ka kļūs daudz labāka.

Vairāk nekā puse respondentu atzinuši, ka tuvākā gada laikā neuzkrās kaut nelielu naudas summu – 27% atzina, ka noteikti neuzkrās, un tik pat daudzi atzinuši, ka drīzāk neuzkrās. Tajā pašā laikā 19% atzina, ka drīzāk uzkrās līdzekļus, bet 5% – ka noteikti uzkrās.

“GfK Baltic” veic patērētāju uzticēšanās ekonomikai mērījumu kopš 2007.gada aprīļa, kad Latvijas valdība paziņoja par inflācijas apkarošanas programmu.

Mērījums tiek veikts, izmantojot nejaušu, stratificētu Latvijas iedzīvotāju izlasi, kas ļauj attiecināt iegūtos rezultātus uz visiem Latvijas iedzīvotājiem ar noteiktu statistiskās kļūdas lielumu. Izlases apjoms katrā mērījuma vilnī ir 500 vai vairāk respondentu. Kopš 2010.gada tiek aptaujāti aptuveni 300 respondenti nedēļā, kopš jūlija – 800 respondenti nedēļā.

Aptauja tiek veikta, tieši intervējot respondentus dzīves vietā. Kopš 2010. gada tiek veiktas telefonintervijas ar datoratbalstu. Apsekojums tiek veikts četras līdz sešas reizes gadā, kopš 2010.gada februāra – katru nedēļu.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+