Arī nākamajā gadā izglītotiem reemigrantiem piedāvās darbu valsts pārvaldē 4
Reemigrācijas programma jauniešiem “Darbs valsts pārvaldē” atzīta par veiksmīgu un nākamajā gadā valsts atkal gatava maksāt stipendijas un piedāvāt darbu valsts pārvaldē jauniešiem, kuri patlaban ir ārzemēs, bet vēlētos atgriezties Latvijā.
Decembra beigās dalība stipendijas programmā beigsies jauniešiem, kuri ir pirmie šīs programmas dalībnieki. Kāda ir bijusi viņu pieredze gan ārzemēs, gan darbā valsts pārvaldē?
Studējuši ārzemēs
Valsts administrācijas skolas informācijas tehnoloģiju speciālists Kristaps Kalns pirms atgriešanās Latvijā gandrīz piecus gadus pavadījis Lielbritānijā. No Latvijas aizbrauca 2010. gadā, lai Mančestras universitātē mācītos datorzinības un biznesa menedžmentu. Latvijā studiju programmas, kurā abas šīs jomas būtu apvienotas, nemaz nav. “Mācījos klasiskos datorzinātņu studiju kursus, kā arī ieguvu zināšanas par grāmatvedību un finansēm,” stāsta Kristaps. Studiju prakses laikā Kristaps nonāca IT konsultāciju firmā, kas piedalījās lielos, arī valsts izsludinātos iepirkumos. Uzņēmums veidoja dažādas IT sistēmas valsts un pašvaldību iestādēm. Kristapa uzdevums bija saprast lietotāja vajadzības, analizēt šīs sistēmas. Vēlāk atrada tīklu administratora darbu tajā pašā universitātē, kur pats bija studējis. “Man šis darbs patika. Ja nebūtu radusies iespēja atgriezties Latvijā šīs programmas ietvaros, būtu tur palicis ilgāk,” teic Kristaps.
Arī Dāvis Kolbergs, kurš stažējas Konkurences padomē kā vecākais eksperts, Latviju atstāja 2010. gadā, lai mācītos Lielbritānijā. Bredfordas universitātē viņš trīs gadus studēja un vēl gadu pavadīja praksē uzņēmumā “General Electric”. Pēc tam bija finanšu analītiķis lielā uzņēmumā.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras investīciju projekta vadītāja Lelde Caune četrus gadus pavadījusi Nīderlandē. Vispirms viņa pusotru gadu studēja maģistra programmā biznesa vadību, bet pēc tam strādāja: gan starptautiskas finanšu kompānijas ilgtspējas departamentā, gan bija ilgtspējas pētniece Nīderlandes lielāko investoru asociācijā.
Jautāti, kā veicās ar darba atrašanu ārvalstīs, jaunieši stāsta atšķirīgu pieredzi. Lielbritānijā ārvalstniekam tikt pie darba, arī augsti kvalificēta, ir samērā viegli. Daudz laika jāiegulda, piesakoties uz vakancēm, un arī gana nopietnas darba intervijas ir vairākas un tajās kandidāti tiek nopietni testēti un iztaujāti, tomēr arī darba iespēju ir diezgan daudz. Kristaps, piemēram, pēc studiju beigšanas pat varējis izvēlēties starp divām potenciālām darba vietām. “Tas, ka biju ārzemnieks, iespējams, bija pat pluss. Lielbritānijas darba devējiem patīk pieņemt darbā cilvēkus, kam ir citāda pieredze nekā vietējiem,” saka Kristaps.
“Viņi skatās ne tik daudz, vai esi vietējais vai ārzemnieks, bet gan uz to, kā varēsi paveikt darbu. Interesē tava izglītība, prasme, motivācija, nevis tava izcelsme,” piebilst Dāvis.
Leldei klājies grūtāk. Galvenokārt tāpēc, ka viņa neprata pietiekami augstā līmenī holandiešu valodu, kas nepieciešama augstāk kvalificētu darbu veicējiem. “Pieteicos tikai uz tādiem amatiem, kas atbilda manai izglītībai un interesēm, tāpēc bija maz darba vietu, uz kurām vēlētos pieteikties, un astoņās no desmit man citādi piemērotām pozīcijām prasīja holandiešu valodas zināšanas augstā līmenī,” uzsver Lelde. Turklāt Nīderlandē ir daudz iebraucēju, arī augsti kvalificētu, tāpēc konkurence uz darba vietām ir ļoti liela.
Darbs valsts pārvaldē Latvijā jauniešiem iepaticies. Lelde saka: nozīme, protams, ir darba saturam. Viņai patīk, ka var sadarboties ne tikai ar Latvijas iedzīvotājiem, bet arī ārvalstniekiem, ka ikdienā var sazināties angļu valodā. “Man patīk arī apzināties, ka strādāju Latvijas valsts labā, ka savu potenciālu un darba spējas izmantoju darbā, kas nes labumu Latvijai, un ka arī nodokļus maksāju Latvijai,” atzīst Lelde. Dāvim tīk, ka savā darbā viņš ik dienu uzzina daudz jauna. Viņa pienākumos ietilpst dažādu tautsaimniecības nozaru izzināšana – gan tas, kādi likumi to regulē, gan kādu tirgus daļu kurš aizņem.
Jaunieši uzskata: dalība programmā ļāvusi viņiem iegūt augstāka līmeņa un interesantāku darbu valsts pārvaldē, nekā tas būtu citiem neseniem augstskolu absolventiem. Kristaps atzīst: ja būtu jāsāk no paša zemākā pakāpiena, iespējams, viņa valsts pārvaldē nekad nebūtu.
Visi trīs jaunieši pieļauj, ka paliks strādāt turpat, kur pašreiz, ja vien to piedāvās. Būtiski gan, kāds būs atalgojums. Svarīgi, lai tas būtu līdzīgs stipendijai, ko jaunieši saņem tagad, – tie ir 1000 eiro mēnesī. Atalgojums jo sevišķi nozīmīgs ir tāpēc, ka jauniešiem drīz jāsāk atmaksāt studiju kredītus, kas ārvalstīs studējošajiem ir lielāki, nekā Latvijā ierasts.
Kāpēc atgriezās?
“Lai cik labi man Lielbritānijā būtu klājies, nevienu brīdi nebija sajūtas, ka tur esmu savējais, ka esmu šai valstij piederīgs un ka tās ir manas mājas, kur pavadīt visu atlikušo dzīvi,” atbild Kristaps. “Pieļauju, ka tiem, kas neredz nekādu perspektīvu dzīvei Latvijā, dzīvojot ārvalstīs, izjūtas ir citas. Toties es redzēju, ka arī šeit ir iespējas, ka ir draugi un klasesbiedri, kam arī te klājas gana labi. Ja ir iespēja dzīvot Latvijā, kāpēc lai es paliktu svešumā?” Būtiski bijis arī tas, ka Latvijā varējis straujāk kāpt “uz augšu”. Piemēram, Lielbritānijā jauns cilvēks vēl vismaz pāris gadu būtu darījis pārsvarā tehniskus darbus IT jomā, kamēr Latvijā Kristapam vairāk uzticēta darbu plānošana.
Dāvis teic, ka Lielbritānijā neplānojis palikt ilgi: “Braucu studēt, kā arī gūt jaunu pieredzi, redzēt, kā dzīve rit citās valstīs, paplašināt savu skatījumu uz pasauli. Pēc studijām gribēju gūt arī darba pieredzi ārvalstīs, bet tikai dažus gadus. Kad vecāki pavēstīja par reemigrācijas programmu, domāju: kāpēc ne. Vēl jo vairāk tāpēc, ka jau vidusskolas gados biju domājis, ka būtu interesanti vismaz kādu laiku pastrādāt valsts pārvaldē.”
Lelde stāsta: “Nebija tā, ka no Latvijas aizbraucu tāpēc, ka man te kaut kas nepatika. Man ļoti patika tepat, man bija darbs. Taču biju Nīderlandē praksē un man tur ļoti iepatikās. Nodomāju: kāpēc gan, kamēr esmu jauna, neizmantot iespēju mācīties un strādāt ārzemēs. Nīderlandē ļoti labi iedzīvojos, man tur ļoti patika mans darbs, un zināju, ka Latvijā strādāt tādā jomā nebūs iespējas, man bija daudz draugu, tāpēc nemeklēju darba iespējas Latvijā. Tajā pašā laikā jutu ziņkārību: kā gan būtu atkal strādāt Latvijā? Turklāt ģimenes locekļi un draugi ieteica pieteikties šai reemigrācijas programmai. Zināju: ja nepieteikšos, nožēlošu, un es vienmēr esmu rīkojusies pēc principa: labāk nožēlot izdarīto, nevis neizdarīto. Kad man Latvijā tika piedāvāts interesants amats, nolēmu, ka šī iespēja jāizmanto.”
Vai Latvija mainījusies, kamēr jaunieši bija prom? Tā kā viņi aizbrauca ekonomiskās krīzes laikā, vispirms, protams, pamanīts ekonomikas uzplaukums. Kristapam šķiet, ka sabiedrība vai vismaz tās daļa kļuvusi tolerantāka un atvērtāka, tādējādi pietuvojoties “rietumnieku domāšanas veidam”. Lelde ievērojusi, ka Rīgā ir daudz vairāk ārzemnieku nekā agrāk, tā kļuvusi multikulturālāka.
Kas Latvijā būtu uzlabojams? “Latvija vēl ir jauna valsts, ar lielu mantojumu no padomju laikiem. Tāpēc nevar gaidīt, ka viss būs sakārtots un atrisināts,” saka Dāvis. Gan viņš, gan Kristaps vēlētos, lai Latvijā mazāk valdītu “draugu un radu būšana”. Ja visos amatos būtu tam vispiemērotākā persona, valsts attīstītos veiksmīgāk. Lelde teic: latviešiem mazāk jākonkurē un vairāk jāsadarbojas, un šis vēlējums veltīts arī valsts pārvaldes iestādēm: “Jo vairāk dalies ar savām idejām un informāciju, jo vairāk ideju radi un pats vairāk uzzini.”
Uzziņa
Jauniešu reemigrācijas programmā “Darbs valsts pārvaldē” pirmajā tās darbības gadā piedalījās seši jaunieši, kas bija izvēlēti no 143 pretendentiem. Jaunieši stažējas Fiskālās disciplīnas padomē, Konkurences padomē, Valsts administrācijas skolā, Lauku atbalsta dienestā un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā. Vienai no programmas dalībniecēm ģimenes apsvērumu dēļ nācās pārtraukt darbību Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā.
Nākamajā gadā programmā atkal plānots uzņemt sešus dalībniekus. Potenciālo reemigrantu pieteikumus gaidīs līdz 4. decembrim. Nākamajā gadā programmas dalībnieki kādā no valsts pārvaldes iestādēm stažieru statusā strādās no 1. februāra līdz gada beigām. Stažieri saņems 1000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Pieteikšanās nosacījumi un anketa: http://goo.gl/forms/OWyiImBMyU
