Precēto pāru kopa “Jukums” izceļas gan ar oriģinālām programmām, gan tērpu kolekcijām.
Precēto pāru kopa “Jukums” izceļas gan ar oriģinālām programmām, gan tērpu kolekcijām.
Publicitātes foto

Alūksnieši atgriežas mājās, lai dejotu 0

Alūksnes un Apes novados veiksmīgi darbojas un Deju svētkiem pošas 15 dažādi tautas deju kolektīvi.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Lasīt citas ziņas

Nelielās pilsētās ir grūti nokomplektēt astoņu pāru kolektīvus, jo iedzīvotāju skaits arvien samazinās. Liela sāpe ir arī to vadītāju atalgojums, kas ir ļoti zems. Tomēr Alūksnes novadā darbojas spēcīgi kolektīvi, aptverot visas paaudzes, un vairāki izveidojušies tieši pēdējos piecos gados.

B grupas Alūksnes Bērnu un jauniešu centra deju kolektīvs “Enku – drenku”, kura vadītāja ir Daiga Ozoliņa, šogad nosvinēja 25. jubileju, un jau ierasts, ka deju skatēs tas iegūst pirmo pakāpi un regulāri piedalās Deju svētkos. Savukārt C grupas “Enku – drenku” dibināts vien 2016. gadā. Liepnas tautas nama jauniešu deju kolektīvu vada Ināra Orbidāne. “Tā kā pagastā sapulcināt jauniešus ir grūti, patīkami, ka Liepnai tas izdevies. Šie būs viņu pirmie Deju svētki. Savukārt, runājot par Pededzi, ir teiciens, ka tur dejo visi. Pagastā ir bērnu, jauniešu, sieviešu un vidējās paaudzes deju kolektīvi, un tos visus vada Ludmila Uglovska. Jaunieši brīvdienās atgriežas mājās, lai dejotu Pededzes tautas nama jauniešu deju kolektīvā,” stāsta Alūksnes novada pašvaldības kultūras un sporta nodaļas vadītāja Sanita Eglīte.

CITI ŠOBRĪD LASA

Alsviķu kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīvs “Jandāls” esot ar īpašām tradīcijām, jo vadītāja Ilze Līviņa ir arī horeogrāfe. Savukārt Agra Veismaņa vadītā Alūksnes Kultūras centra deju kopa “Olysta”, kurai jau piecu gadu jubileja, šā gada skatē saņēma augstāko pakāpi, un 2018. gadā tai būs pirmie deju svētki.

Kur Jukums, tur smukums

Precēto pāru deju kopa “Jukums”, divu Dziesmu un Deju svētku galveno balvu ieguvēja deju kolektīvu fināla un tautas tērpu skatēs, dibināta pirms 25 gadiem. Kopas vadītājs A. Veismanis veic izpētes darbu Ziemeļvidzemes un Ziemeļlatgales tautas tērpu komplektēšanā. “Jukums” iestudē oriģinālprogrammas, un tai katrai ir sava tērpu kolekcija. Šogad kolektīvs skatē E grupu kolektīvu vidū ieguva augstākos punktus Latvijā.

Arī Jaunannas pagasta vidējās paaudzes deju kolektīvam “Jaunanna” katru gadu skatēs stabili rādītāji – pirmās pakāpes. Vadītāja Aiva Vilciņa savu prasmi mantojusi no mammas, kura visu mūžu vadījusi dejotāju paaudzes Malienā. Arī 1955. gadā dibinātais un šobrīd Teklas Cingleres vadītais Malienas tautas nama vidējās paaudzes deju kolektīvs “Maliena” – viens no ilggadīgākajiem – vienmēr sasniedz augstus rādītājus. Tāpat novadā aktīvi darbojas Liepnas un Pededzes pagastu apvienotais vidējās paaudzes deju kolektīvs, Jaunalūksnes pagasta Kolberģa tautas nama vidējās paaudzes deju kolektīvs “Kolberģis” un Jaunalūksnes pagasta vidējās paaudzes deju kolektīvs “Beja”.

Būs jauni tērpi

Dejā labprāt iesaistās arī novada seniori. 2008. gadā dibināto Alsviķu kultūras nama senioru deju kolektīvu “Vēlreiz” vada Ilze Līviņa. Savukārt Jaunannas Tautas nama senioru deju kolektīvs “Oga” izveidojās kā interešu kopa, tomēr jau vairākus gadus piedalās arī lielajos Deju svētkos. Bet pirms diviem gadiem izveidotajā Veclaicenes tautas nama deju kolektīvā “Korneti” 99 procenti dejotāju ir igauņi.

Reklāma
Reklāma

“Daudziem darba dēļ nav iespējams piedalīties mēģinājumos, un tos var noorganizēt tikai brīvdienās, reizēm tas rada neapmierinātību citiem. Problēmas ir arī ar vīriešu piesaisti, jo viņu ir maz. Tomēr izcili, ka ne tikai pilsētā, bet arī laukos, Pededzē un Liepnā, var izveidot jauniešu kolektīvus,” lepojas S. Eglīte.

Tērpus galvenokārt nodrošina pašvaldība, tomēr kolektīvi arī raksta projektus un iegūst papildu finansējumu. Aksesuārus (saktas, zeķes, lakatus u. c.) dalībnieki reizēm darina vai pērk paši. Alūksnes novada pašvaldība pēdējos divus gadus tautas tērpu iegādei vai šūšanai piešķīrusi vairāk nekā 40 tūkstošus eiro. 2018. gadā plānots piešķirt vēl 22 tūkstošus, un tas nozīmē, ka līdz Deju svētkiem gandrīz visi kolektīvi būs apgādāti ar jauniem tērpiem.