Mobilā versija
+0.9°C
Ziedonis
Pirmdiena, 1. maijs, 2017
21. aprīlis, 2017
Drukāt

Gustavs Norkārklis: Neviens ar varu saimniekot bioloģiski nespiež (14)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

2016. gadā ļoti strauji Latvijā palielinājās ķimeņu platību skaits, kaut gan tirgū nav vērojams tik straujš bioloģisko ķimeņu pieprasījums. Iemesls skaidri redzams – lai saņemtu lielākas subsīdijas. Tāpēc atbalsta likmi par bioloģiski audzētām ķimenēm samazināja.

Nekādā gadījumā nepiekrītu SIA “Latgales nekustamie īpašumi” uzstādījumam, ka bioloģiskā atbalsta jomā valda haoss tāpēc, ka atbalsta kritēriji mainās ar apskaužamu regularitāti. Sistēma ir izveidota un katru gadu tiek precizēta, ņemot vērā iepriekšējā gada situāciju. Ja saimnieko pēc bioloģiskās lauksaimniecības principiem, tad atbalsta kritēriju maiņa saimniecības faktiski neskar. Ja saimniecība saimnieko godprātīgi, nekas diskriminējošs bioloģiskā atbalsta noteikumos un kritērijos nav.

Šogad ieviests papildu kritērijs par ieņēmumiem, lai varētu vērtēt saimniecības darbību, vai tiek saražota produkcija. Bioloģisko lauksaimniecību atbalsta, lai tā ražotu pārtiku patērētājiem. Un, ja reiz sabiedrība bioloģiskajam lauksaimniekam maksā atbalstu, tad ir saprotama vēlme redzēt, vai tiešām arī tiek realizēta produkcija.

Ir precizētas atbalsta likmes atsevišķām garšaugu sugām, salīdzinot lauksaimniecības praksi un ieņēmumus par konvencionāli un bioloģiski ražotu produkciju. Likme par bioloģiski audzētām ķimenēm pielīdzināta graudaugiem, un tā vairs nav tik liela, kā sākotnēji bija noteikta. 2016. gadā ļoti strauji Latvijā palielinājušās garšaugu platības (mārdadzis, ķimenes). Un šo platību palielināšanas iemesls bija skaidri redzams – lai saņemtu lielākas subsīdijas. Arī tirgū nav vērojams tik straujš bioloģisko ķimeņu pieprasījums, kas varētu izskaidrot tik lielu platību kāpumu. Ķimenes nav tik pieprasīts produkts, ko nu visiem vajadzētu audzēt tūkstošos hektāru platībā.

Bioloģiskajā lauksaimniecībā ir jābūt skaidram darbības plānam piecu, astoņu gadu periodā – kādu produkciju ražosi, kāda ir augu maiņa. Nevar vienā gadā sēt ķimenes, otrā zirņus, bet trešā kādu citu kultūru – par kuru vairāk maksā subsīdijas. Tā nav bioloģiskā lauksaimniecība.

Latvijā ir īpaša atbalsta pretendentu kategorija, kurus nevar saukt par lauksaimniekiem, kas vēlas saņemt maksimāli lielu iespējamo atbalstu, bet izpildīt pašas minimālākās prasības. Dažkārt pat tās neizpilda. Un tad arī rodas problēmas.

Vienmēr var uzlabot sertifikācijas iestāžu darbību. Bet mums ir jāņem vērā, ka Latvijā ir ļoti radoši atbalsta pretendenti, kas izdomā savu bioloģiskās lauksaimniecības sistēmu. Ir bioloģiskās lauksaimniecības pamatprincipi, kurus daļa lauksaimnieku dažkārt negrib saprast. Bioloģiskā lauksaimniecība ir kas vairāk nekā tikai minerālmēslu nelietošana.

Kāpēc censties par katru cenu sevi saukt par bioloģisku zemnieku, ja neesi gatavs izpildīt bioloģiskās lauksaimniecības pamatprincipus, piemēram, neatragot govis? Eiropā ir vispārpieņemti bioloģiskās lauksaimniecības principi, lai varētu savu saražoto produkciju marķēt ar bioloģiskās lauksaimniecības zīmi – zaļo karodziņu. Ir jābūt ievērotai augu sekai, augu maiņai, saimniecībā jābūt plānam un sistēma augstāku ražu iegūšanai, nezāļu samazināšanai…

Neviens jau ar varu nespiež saimniekot bioloģiski, tā ir brīvprātīga zemnieku izvēle, apņemoties saimniekot pēc noteiktiem bioloģiskās lauksaimniecības principiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (14)

  1. Vai ir iespejams iegut 10000eiro ienemumus gada laika ,ja ir 50hektari zemes.Gribetu,lai kads,kurs izdoma noteikumus,tos megina pats izpildit.

  2. 2016.gada ķimeņu un garšaugu shēma, tāpat kā citas, tiek radītas ministrija savu čomu interesēs. To ka zemnieks šodien laukos ir apsviedīgs, ir ierēdņu galvassāpes. Izsekojiet, kuriem ministrijā strādājošiem vai viņiem pietuvinātiem, ir platības un bioloģiskā lauksaimniecība. Kājas aug no šīm saimniecībām.

  3. Gustav! Piemirsu pateikt, ka esmu ražojošais lielsaimnieks un man ir 7 gadu plāns ,kā vairot savu personīgo peļņu! Mums ir “dīvānzemnieki, piemāju apsaimniekotaji, bioloģiskie un visādi pensionāri laukos, kas neko neražo, bet tikai sēž uz zemes un saņem naudu. Par ko? Kad būs tikšanās ar ministru jāuzstāj, ka šī sistēma galīgi neder un turpmāk subsīdijas jāmaksā tikai tādiem kā mēs. Jo mēs taču ražojam, ražojam un arī Bebra ķimeņu miljons mums labi noderēs: pieaugs arī mana peļņa un citi rādītāji. Zinu,
    ka esi savs čoms, tā ka turi mūsu kanti!

    • laucinieks 09:57 lauciniekam 13:11 Atbildēt

      Laikam jau mans, komentārs tevi ir aizskāris, ka patiesība cērt acīs….. Tā tik turpini, parādīt savu gudrību

  4. Gustav! Turi grožus stingri un nepadodies shēmotājiem, ražojošās saimniecības būs ar Tevi! Ienākumi par 2016. gadu tikai parādīs, kurš shēmo vai pārtiek tikai no subsīdijām, tas kurš kaut cik pelna no situācijas mācēs iziet, bet tas , kurš slēpj ienākumus, un negrib maksāt ndokļus, bet tikai ņemt no Valsts un ES maksājumiem būs ļoti neapmierināts un netikai tādi raksti taps. Nu nevar maksāt par nezāļu laukiem, ja esi apsējis, tad arī domā kā apkopt un novākt ražu! Žēl, ka sistēma ir pieļāvusi situāciju, ka maksājumus savāc savu zemju sakārtošanai “dīvanzemnieki”, kuri sapirkuši milzīgas platības un veido slēgtās teritorijas, bet neko neražo, bet tikai ņem, tādējādi patiesos zemes apstrādātājus pamazām izspiež no laukiem.Ja bioloģiskais zemnieks gribi būt tikai dēļ ES naudas, tad nekas labs tur nesanāks.

  5. Un tu savu komentāru arī esi uzrakstījusi naudas dēļ, jo intensīvie lielražotāji to tev ir pasūtījuši! Tikai
    garumzīmes tekstā gan iemācies salikt, trollene!

    • Ja gribam pakasīties pie pareizrakstības ”tu” jāraksta ar lielo burtu!!!!
      Komentaru neviens nepasūtija! Esmu mazais zemnieks, audzēju gaļaslopus’, konvencionālais……
      Patiesībā saimniekoju zaļāk, nekā mans kaimiņš, bioloģiskais, kurš miglo kartupeļus, saviem lopiem perk visas baribas piedevas (kas domatas konvencialajiem), kombikormu. Galvenais pirms brauc pārbaude novakt aizliegtos iepakpojumus……
      tapec varu atļauties raksti tadus komentarus……

  6. 90% bioloģisko ir tikai naudas deļ! Kartupeļus pret vabolem miglo pa nakti! Kulturas sej ,kuram lielaks atbalsts! Ienakumus sataisa uz papira! Un visu laiku kliedz, ka atbalsts par mazu.

  7. Jā bet , šitādi divànzemnieki noliek zem sitiena pàrejos, jo ienàkumi 200euro no ha tiek noteikti visām nozarēm . Piemēram ekstensīvajā galas lopkopibà tie max 150euro ja visi teli izdzīvo un izsolè ir laba cena. Pāriet uz intensīvo? Tas prasīs meslu kràtuves , noliktavas un fermas un darbaspēku! Tas nav izdarams gada laikà!

  8. Laikam Norkārkla kungs ir ielikts tādā pozīcijā, no kuras nemaz savādāk nedrīkst runāt. Kā var pazinot, ka atbalsta kritēriju maiņa saimniecības faktiski neskar? Kā var vispār iestrādāt prasības ar atpakaļejošu datumu?
    Piemēram prasība par tiem ienākumiem, kuri jābūt no 1 ha par 2016 vai 2015 gadu. Ja saimniecība ir dibinātā 2015. gadā un 2016. gadā apsēja, ieguva ražu, bet visu nepārdeva un atstāja sev sēklai, gan gaidot augstāku cenu pavasarī. Turklāt daļu lauku iekopa papuvē un daļā apsēja divgadīgus graudaugus. Līdz ar to tās ienākumi no ha nebūt nesasniedz šo prasību. Protams zinot iepriekš, ka tādās izmaiņas plānojas, tad varētu arī ražu realizēt 2016. gadā. Bet tagad nekā – ārā no maksājumiem.
    Vai arī BLA saistības, kuras var nodot tikai vienas aktivitātes robežas. Ja privātpersona lauksaimnieks, kam ir BLAV ilgtermiņa saistības grib tās nodot veselības dēļ dēlam, nekā to nedrīkst. Dēls nedrīkst pārņemt tēva saistības, jo to neparedz jaunie noteikumi. Atkal absurds no saistībām jāatsakās un saņemtais atbalsts jāatmaksā.
    Ir samazinātas atbalsta likmes tām pašām nelaimīgajām ķimenēm. Ķimenes ir divgadīgs augs un pirmajā gadā vispār nekādu ienākumu neienes. Izmaiņas atbalsta likmēs pavisam noteikti ietekmē saimniecību ienākumus. Latvijā nav daudz to ķimeņu audzētāju, un var tak noskaidrot, vai viņi žēlojas par noieta trūkumu. Cik es zinu lietuvieši uzpērk ķimenes par 2200 EUR par tonnu neierobežotā apjomā un gatavi pat dot sēklu sējai. Tagad protams zemnieks baidās par tām pat runāt un gatavs pat ieart, lai tik nebūtu problēmas.
    Laikam gan Norkārkla kungs ir tik tālu no realitātēs, ka pat nezina to papīru kalnu, kas jākārto bioloģiskajai saimniecībai katru gadu un ko pieprasa un pārbauda pie katras kontroles. Tai skaitā Ražošanas plāni 5 gadiem, lauku vēstures, plānotās produkcijas, mēslošanas līdzekļu žurnāli u.t.t. Jebkura bioloģiskā saimniecība ievēro augu seku, augu maiņu un parējās prasības, pie tam tas viss vēl tiek dokumentēts un kontrolēts gan no LAD gan no sertifikācijas iestāžu puses.
    Drīzāk jāprasa, kur tad bija Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija ar tās priekšsēdētāju, kad vajadzēja cīnīties par finansējumu nozarei lai tagad nebūtu jāsēž caurā laivā.

  9. Demagogs uzbrucis ķimenēm.
    It kā visās bodēs sviestu pakaļ tās ķimenes !
    Otrs Siliņš gadījies !

  10. Tad kā iznāk- ja absolūti visas pārējās bioloģiskās lopkopības prasības ir izpildītas , bet saimnieks savām bioloģiskajām govīm nezāģē nost ragus (Nevar vien saprast pēc kādiem ES standartiem ), tad piens un gaļa vairs nav bioloģiski ?

  11. arī bioloģiskais Atbildēt

    Var redzēt, ka apgrozoties pa RīGU, tevi lielsaimnieki un ierēdņi ir labi izskolojuši! Tu jau runā kā pats ministrs, bet esi aizmirsis, ka tev jāaizstāv bioloģisko lauksaimnieku intereses un jārunā par viņu problēmām pavisam citās toņkārtās. Te ir uzskatāms piemērs: kārtējais priekšnieciņš tiktāl “izaudzis”, ka drīkst uzturēties ierēdņu priekštelpā un saņemt viņu norādījumos! Nožēlojami! Pasūtījuma raksts!

Raidījums: "Nord Stream 2" ieinteresētie Ventspils uzņēmēji projektam ar roku vēl neatmet (1)Gāzesvada projektā “Nord Stream 2” ieinteresētie Ventspils uzņēmēji projektam ar roku vēl neatmet, šovakar ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+