Uncategorized

Jūlijs Beļavnieks: Kaunu maizē apēduši…Kas interesē: raža vai maksājumi? 16


Jūlijs Beļavnieks
Jūlijs Beļavnieks
Foto – LETA

Tā jāvērtē dažu Latgales puses lauksaimniecības zemju lielīpašnieku vēlme gūt nepelnītus ienākumus. Viņu viedokli 10. aprīļa “LA” “Tribīnē” izteicis visai dīvaina uzņēmuma – SIA “Latgales nekustamie īpašumi “ pārstāvis Māris Bebris. Autors apgalvo, ka viņš pārstāv lielāko uzņēmumu Latvijā, kas Rēzeknes un Ludzas pusē ar bioloģiskām metodēm apsaimnieko 5000 hektārus lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Lasītāji gan netiek informēti, kāda bioloģiski vērtīga produkcija un kādā daudzumā šajā platībā tiek ražota un realizēta, cik strādājošo tiek nodarbināti, kāds ir tāda lielražotāja pienesums valsts budžetā.

Tā vietā jau publikācijas virsrakstā pausts melīgs apgalvojums, ka “Pretēji solītajam atbalsts bioloģiskai lauksaimniecībai samazinās”.

Lauku attīstības plānā 2014. – 2020. g. plānošanas periodam bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam paredzēti 151 901 540 eiro. Cik zināms, šis plāna rādītājs nav samazināts.

Bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam septiņiem gadiem tātad paredzēti ~151,9 milj. eiro, kas ir gandrīz puse no summas, kas paredzēta pasākumam” Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos” (328.7 milj. eiro). Jāpiezīmē, ka investīciju atbalsta pasākumus izmanto arī bioloģiskās saimniecības.

Atbalsts bioloģiskajai lauksaimniecībai Latvijā, salīdzinot ar tuvākajiem kaimiņiem, ir visaugstākais. Latvijā tie ir 151,9 milj. eiro jeb 10,8% no visiem Lauku attīstības plāna (LAP) pasākumiem; Lietuvā – attiecīgi 150,7 milj. eiro jeb 7,6%; Igaunijā – 92,2 milj. eiro jeb 9,1%.

Kļūdas vai lobiju ietekme?

Sarežģījumus bioloģisko lauksaimnieku atbalsta maksājumos rada vairāki apstākļi.

Nevienā normatīvajā dokumentā nav noteikts, ka visam plānošanas periodam paredzētie 151,9 milj. eiro būtu sadalāmi septiņās daļās. Noteikumos nav atrunāts, ka, pārsniedzot pieejamo līdzekļu apjomu, attiecīgi jāsamazina likmes visiem pasākumiem.

Piemēram, Vienotā platības maksājuma (VPM) gadījumā sakarā ar platību pārsniegumu 2016. gadā iepriekš aprēķinātā likme tika samazināta par 5,17%. Līdzīgi tas ir ar ražošanu saistītā maksājuma gadījumos.

Šajā situācijā var piekrist M. Bebrim, ka paredzamais naudas trūkums pēdējos divos gados ir spiedis pastiprināt atbalsta noteikumus un kontroles mehānismus. Savukārt nevar piekrist apgalvojumam, ka ar apskaužamu regularitāti tiek mainīti atbalsta kritēriji. Kritērijus dažkārt patiešām ir nācies mainīt negodprātīgu atbalsta pretendentu dēļ.

Ministru kabineta 2015. gada 10. marta noteikumos “Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem” bija iestrādāti iepriekš neapspriesti, acīmredzot kāda interesēs ielobēti nosacījumi attiecībā uz papuvēm.

Pie vispārējā nosacījuma, ka platību maksājumam deklarētā papuvju platība ir jāuzar līdz kārtējā gada 15. septembrim, bioloģiskām saimniecībām papuvju aparšana tika prasīta tikai reizi divos gados. 2015. gadā Latgales puses bioloģisko saimniecību maksājumu pieteikumos parādījās nesamērīgi lielas papuvju platības. Viss it kā likumīgi – šajā gadā attiecīgo platību taču varu nekopt un neart, aršu nākamgad.

Lauku atbalsta dienesta darbinieki, pārbaudot atbalstam pieteiktās papuvju platības, konstatēja, ka tajās ne tikai nav veikti nekādi augsnes ielabošanas darbi, bet nav pat nopļautas kupli sazēlušās nezāles. Protams, maksājumi tika atteikti, par ko “bioloģiskie saimniekotāji” sacēla lielu brēku. Noteikumi tāpēc tika mainīti, paredzot visos gadījumos papuvju platību uzaršanu līdz 15. septembrim.

2016. gada bioloģisko saimniecību platību pieteikumos parādījās cits apšaubāms rādītājs. Tika deklarēti 4236 ha bioloģiski audzētu garšaugu un ārstniecības augu, pamatā ķimenes. Ievērojot garšaugiem sākotnēji noteikto visai augsto, dārzeņu kultūrām pielīdzināto likmi – 399 eiro par hektāru, par pieteiktajām garšaugu platībām varētu tikt izmaksāti 1,7 milj. eiro.

Atkal sekoja Latgales “bioloģiskajiem saimniekotājiem” tik nepatīkamais LAD kontroles process ar lauku fotografēšanu un konstatāciju, ka pieteiktie lauki neatbilst noteiktajiem kritērijiem kā aramzemē sēti un bioloģiski kultivēti garšaugi. Acīmredzot tie tad arī ir M. Bebra minētie “zaudējumi, kas rēķināmi ap miljonu eiro”. Pie vainas šeit gan nav “haoss, kas šobrīd valda bioloģiskās lauksaimniecības atbalsta jomā”, bet gan atsevišķu personu naudaskāre.

Kas kontrolē bioloģisko saimniecību sertificētājus?

Cik zināms, tad ar bioloģisko saimniecību atzīšanu un sertificēšanu Latvijā nodarbojas trīs privāta rakstura firmas. Šajā procesā materiāli ieinteresētas ir abas puses, jo sertificētāji par sniegto pakalpojumu no vērtētās saimniecības īpašnieka kā atlīdzību saņem 7 eiro par hektāru. Grēks vainot visas firmas un to piesaistītos vērtētājus, bet iepriekš minētie gadījumi ar “Latgales nekustamajiem īpašumiem” dod iemeslu apšaubīt sertificētāju godaprātu. Lielo – 5000 hektāru – platību īpašniekiem, protams, nav žēl par nepieciešamo dokumentu samaksāt 35 tūkstošus eiro, cerot saņemt visai augstus atbalsta maksājumus.

Valsts institūcijām vajadzētu nodrošināt efektīvu kontroli pār sertifikācijas institūciju darbību, paredzēt juridisku un materiālu atbildību, ja bioloģisko saimniecību sertificētāju apliecinātais neatbilst reālai situācijai un valstī noteiktajām prasībām.

Kas interesē: raža vai maksājumi?

M. Bebris savā rakstā iebilst pret prasību, ka, deklarējot platības, jānorāda kultūraugs, kas konkrētajā laukā pārsniedz 50% attiecībā pret citām kultūrām. Tas palīdz Lauku atbalsta dienestam juridiski pamatot, vai deklarētajā platībā patiešām aug pieteiktais kultūraugs vai tā ir nezāļu pārņemta platība.

Saistītie raksti

M. Bebris apgalvo, ka bioloģiskajām saimniecībām faktiski nav iespējams izpildīt šo prasību, ņemot vērā nezāļu skaitu konkrētajā laukā. Lai attaisnotu šo absurdo apgalvojumu, autors atļaujas pārmest valsts institūcijām, ka “Latvijā nav skaidri definētas metodikas, kā pārbauda nezāļu īpatsvaru”.

Jāsecina, ka “Latgales nekustamos īpašumus” interesē nevis ievāktā kultūraugu raža, bet ES un valsts atbalsta maksājumi.

Šāda tipa “bioloģiskie saimniekotāji” degradē visu bioloģiskās lauksaimniecības kustību, neērtā stāvoklī nostāda tos bioloģiskās produkcijas ražotājus, kas strādā godprātīgi un ražo veselīgus pārtikas produktus vai to izejvielas.

LA.lv