Mobilā versija
+0.9°C
Ziedonis
Pirmdiena, 1. maijs, 2017
21. aprīlis, 2017
Drukāt

Jūlijs Beļavnieks: Kaunu maizē apēduši…Kas interesē: raža vai maksājumi? (10)

Foto - LETAFoto - LETA

Tā jāvērtē dažu Latgales puses lauksaimniecības zemju lielīpašnieku vēlme gūt nepelnītus ienākumus. Viņu viedokli 10. aprīļa “LA” “Tribīnē” izteicis visai dīvaina uzņēmuma – SIA “Latgales nekustamie īpašumi “ pārstāvis Māris Bebris. Autors apgalvo, ka viņš pārstāv lielāko uzņēmumu Latvijā, kas Rēzeknes un Ludzas pusē ar bioloģiskām metodēm apsaimnieko 5000 hektārus lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Lasītāji gan netiek informēti, kāda bioloģiski vērtīga produkcija un kādā daudzumā šajā platībā tiek ražota un realizēta, cik strādājošo tiek nodarbināti, kāds ir tāda lielražotāja pienesums valsts budžetā.

Tā vietā jau publikācijas virsrakstā pausts melīgs apgalvojums, ka “Pretēji solītajam atbalsts bioloģiskai lauksaimniecībai samazinās”.

Lauku attīstības plānā 2014. – 2020. g. plānošanas periodam bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam paredzēti 151 901 540 eiro. Cik zināms, šis plāna rādītājs nav samazināts.

Bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam septiņiem gadiem tātad paredzēti ~151,9 milj. eiro, kas ir gandrīz puse no summas, kas paredzēta pasākumam” Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos” (328.7 milj. eiro). Jāpiezīmē, ka investīciju atbalsta pasākumus izmanto arī bioloģiskās saimniecības.

Atbalsts bioloģiskajai lauksaimniecībai Latvijā, salīdzinot ar tuvākajiem kaimiņiem, ir visaugstākais. Latvijā tie ir 151,9 milj. eiro jeb 10,8% no visiem Lauku attīstības plāna (LAP) pasākumiem; Lietuvā – attiecīgi 150,7 milj. eiro jeb 7,6%; Igaunijā – 92,2 milj. eiro jeb 9,1%.

Kļūdas vai lobiju ietekme?

Sarežģījumus bioloģisko lauksaimnieku atbalsta maksājumos rada vairāki apstākļi.

Nevienā normatīvajā dokumentā nav noteikts, ka visam plānošanas periodam paredzētie 151,9 milj. eiro būtu sadalāmi septiņās daļās. Noteikumos nav atrunāts, ka, pārsniedzot pieejamo līdzekļu apjomu, attiecīgi jāsamazina likmes visiem pasākumiem.

Piemēram, Vienotā platības maksājuma (VPM) gadījumā sakarā ar platību pārsniegumu 2016. gadā iepriekš aprēķinātā likme tika samazināta par 5,17%. Līdzīgi tas ir ar ražošanu saistītā maksājuma gadījumos.

Šajā situācijā var piekrist M. Bebrim, ka paredzamais naudas trūkums pēdējos divos gados ir spiedis pastiprināt atbalsta noteikumus un kontroles mehānismus. Savukārt nevar piekrist apgalvojumam, ka ar apskaužamu regularitāti tiek mainīti atbalsta kritēriji. Kritērijus dažkārt patiešām ir nācies mainīt negodprātīgu atbalsta pretendentu dēļ.

Ministru kabineta 2015. gada 10. marta noteikumos “Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem” bija iestrādāti iepriekš neapspriesti, acīmredzot kāda interesēs ielobēti nosacījumi attiecībā uz papuvēm.

Pie vispārējā nosacījuma, ka platību maksājumam deklarētā papuvju platība ir jāuzar līdz kārtējā gada 15. septembrim, bioloģiskām saimniecībām papuvju aparšana tika prasīta tikai reizi divos gados. 2015. gadā Latgales puses bioloģisko saimniecību maksājumu pieteikumos parādījās nesamērīgi lielas papuvju platības. Viss it kā likumīgi – šajā gadā attiecīgo platību taču varu nekopt un neart, aršu nākamgad.

Lauku atbalsta dienesta darbinieki, pārbaudot atbalstam pieteiktās papuvju platības, konstatēja, ka tajās ne tikai nav veikti nekādi augsnes ielabošanas darbi, bet nav pat nopļautas kupli sazēlušās nezāles. Protams, maksājumi tika atteikti, par ko “bioloģiskie saimniekotāji” sacēla lielu brēku. Noteikumi tāpēc tika mainīti, paredzot visos gadījumos papuvju platību uzaršanu līdz 15. septembrim.

2016. gada bioloģisko saimniecību platību pieteikumos parādījās cits apšaubāms rādītājs. Tika deklarēti 4236 ha bioloģiski audzētu garšaugu un ārstniecības augu, pamatā ķimenes. Ievērojot garšaugiem sākotnēji noteikto visai augsto, dārzeņu kultūrām pielīdzināto likmi – 399 eiro par hektāru, par pieteiktajām garšaugu platībām varētu tikt izmaksāti 1,7 milj. eiro.

Atkal sekoja Latgales “bioloģiskajiem saimniekotājiem” tik nepatīkamais LAD kontroles process ar lauku fotografēšanu un konstatāciju, ka pieteiktie lauki neatbilst noteiktajiem kritērijiem kā aramzemē sēti un bioloģiski kultivēti garšaugi. Acīmredzot tie tad arī ir M. Bebra minētie “zaudējumi, kas rēķināmi ap miljonu eiro”. Pie vainas šeit gan nav “haoss, kas šobrīd valda bioloģiskās lauksaimniecības atbalsta jomā”, bet gan atsevišķu personu naudaskāre.

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. Par rakstā pieminētājām it kā kāda interesēm ielobētie nosacījumi zaļajām papuvēm. Sanāca, ka Latgalē 2015.gadā pārsvarā visi bioloģiskie lauksaimnieki, kas pieteica zaļās papuves, izrādījās krāpnieki vai naudkārīgie. Raksta autors laikam apzināti melo aizstāvot kāda intereses, jo pieminētājās platībās, kas tika pieteiktas kā papuves, Lauka atbalsta dienesta darbinieki gan nevienam nekonstatēja “ka tajās ne tikai nav veikti nekādi augsnes ielabošanas darbi, bet nav pat nopļautas kupli sazēlušās nezāles”, jo savādāk tiek piemērots neatbilstības kods “ilgstoši nekopta lauksaimniecības zeme, par kuru kārtējā gadā atbalstu nevar saņemt”. Savukārt Lauku atbalsta dienesta darbinieki konstatēja, ka nezāles ir apkarotas, pārsvarā smalcinot, bet nezāles nav iestrādātas augsnē līdz 15. septembrim un tāpēc ir neatbilstība noteiktajām prasībām pret papuvēm un atbalsts nepienākas. Ne tik vien kā atbalsts nepienākas, bet tika piemērotas sankcijas trīskārša apmērā. Ja šī prasība būtu bijusi iestrādāta MK noteikumos, kurus pavasarī apstiprināja, bet nevis, publicēta augusta beigās, tad laikam nebūtu arī pārkāpēju. Protams izjūtot šo netaisnību, “bioloģiskie saimniekotāji” sacēla lielu brēku.

  2. Par tām nezālēm, ko tad LAD līdz šim nevarēja pamatot, kurš lauks ir aizaudzis ar nezālēm, un tikai pateicoties šīm izmaiņām to var! Pilnīgas muļķības.
    Ja raksta autors būtu ieskatījies MK noteikumu projekta anotācijā, varbūt tad saprastu, ar kādu mērķi vispār šie labojumi tika veikti.
    Pilnīgi piekrītu par to absurdu, ka LAD nav nezāļu uzskaites metodikas. Nekas tak nav pateikts, kā tad LAD tās nezāles skaitīs pārbaudes laikā.
    Ja man aug divas kāpostgalvas, atbrauc LAD un konstatē smilgu, kas izaugusi tām pa vidu un tāpēc atrod iemeslu man nesamaksāt par visu lauku, un viss ir likumīgi? Vai arī man jāmēģina kontrolētāji iežēlināt, lai nesoda.
    Noteikumus tāpēc izstrādā, lai skaidri un nepārprotami norādītu, tās prasības, kas lauksaimniekiem jāievēro, ja grib saņemt atbalstu. Savukārt prasībām vajadzētu būt reālām un praktiski izpildāmām, ne tikai piemājas dārziņā, bet arī tīrumā..
    Vispār pēc pētījumiem, ko apmaksāja ELFA, bet pētīja Zemkopības Ministrija un arī Latvijas Lauksaimniecības universitāte no 2013 līdz 2015.gadam, konstatēja, apsekotajās konvencionālajās saimniecībās vidēji ap 100 nezāļu uz vienu kvadrātmetru. Apsekotajos laukos herbicīdi, fungicīdi, insekticīdi un minerālmēslojums lietots atbilstoši agronomiskajai praksei attiecīgo sējumu kopšanai. Nezāļu uzskaites veiktas laika periodā no jūlija līdz augustam, kad kultūraugi atradās vārpošanas stadijā un bija pagājis vismaz mēnesis pēc apstrādes ar herbicīdiem. Nezāles bioloģiskās saimniecības Latvijā ilgtermiņā netika pētītas, bet kaimiņos Somijā gan. Saimniecībās, kur veikti visi nepieciešamie agrotehniskie pasākumi nezāļu ierobežošanai, dažādos laika posmos saskaitīja vidēji 519 nezāles uz vienu kvadrātmetru, kas dot ap 775 kg biomasas no viena ha.
    Man, protams, nav tādas zināšanas bioloģiskajā lauksaimniecībā, kā raksta autoram, strādāju tikai trīs gadus, bet gribas tomēr saprast, ja es sēju lauka pupas ar izsējas normu 60 pupas uz kvadrātmetru, un ir pilnīgi skaidrs, ka tur arī izdīgs arī vismaz 100 dažādas nezāles, tas automātiski nozīmē, ka atbalstu es nesaņemšu un vēl laikam tikšu sodīts trīskāršā apmērā par blēdību. Lai nenostādītu visus bioloģiskos produkcijas ražotājus tādā neērtā stāvoklī, varbūt to atbalstu vispār neprasīt?
    Prasības ir vienādas kā pret konvencionālajām saimniecībām tā pret bioloģiskajām saimniecībām. No konvencionālajām saimniecībām tikai kvieši rudzi un mieži var izpildīt noteiktās minimālas prasības ES atbalsta maksājumu saņemšanai savukārt neviena bioloģiskā saimniecība nevar izpildīt noteiktās minimālās prasības. Tas savukārt nozīmē visām saimniecībām, kam tiks veiktas pārbaudes un, pēc LAD skaidrojuma, vizuāli konstatēs minēto pārkāpumu, tad atbalsta maksājums netiks izmaksāts un papildus vēl tiks uzlikts sods 2x apmērā. Tā kā LAP programmas atbalsta maksājumiem naudas trūkst jau šodien (BLA platības nedrīkst palielināt, uzņemtās saistības drīkst nodot tikai vienas aktivitātes robežas, no garšaugu atbalsta saraksta tiek izņemtas kultūras, kuras var rūpnieciski audzēt – ķimenes, sējas koriandrs, sinepes, mārdadzis u.c., noteikti minimālie ienākumi no 1 ha par iepriekšējo peiodu) tiks tendenciozi vajātas tās saimniecības, kuras nav pārstāvētas asociācijās, tas ir kurām nav savu lobiju LAD vai ZM un kuras ir pietiekoši lielas, lai tām varētu veikt detalizētu nezāļu uzskaiti deklarētajā platībās. Un protams tās, kuras turpinās audzēt garšaugus.

  3. ja noteikumus rakstītu godprātīgajiem, nekāda kontrole nebūtu nepieciešama; savukārt negodprātīgajiem nevieni noteikumi un nekāda kontrole nebūs par mazu – pēc tam visi brīnās par birokrātiju un pārspīlētajām prasībām… paši vien “ķīmiķo” un tad brīnās, kāpēc pāris alkatīgo dēļ neviens nevar normāli strādāt… “metodika nezāļu īpatsvara noteikšanai” vien jau ir rādītājs… vai godprātīgam lauksaimniekam tas būtu temats sarunai…?

  4. 151 901 540 eiro, kas izdalīti bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam izklausās pat ļoti daudz, bet kā tad viņi sadalās reāli katram lauksaimniekam.
    Kopējās platības kas tika pieteiktas uz BLA atbalstu 2014 gadā bija ha, savukārt 2015 gadā 227168 ha un 2016 gadā 266592 ha kas nozīmē vidējo platību pieaugumu 11% gadā. Ja pieņemtu normālu bioloģiskas lauksaimniecības attīstību varētu pieņemt ka uz 2020 gadu tas sasniegtu 345000 ha. Ja vidējais atbalsts 2014 gadā par BLA bija 100 EUR par ha, tad kopējā nepieciešamā naudas summa saglabājot to pašu atbalsta intensitāti un atļaujot bioloģiskajām saimniecībām attīstīties būtu 195,200,000 EUR. Kaut kā sanāk kad aptuveni 43,300,000 EUR jau pietrūkst, nemaz nerunājot par solīto atbalsta maksājumu pieaugumu līdz vidējam Eiropas līmenim. Kā rezultātā platības ir aizliegts palielināt un ieviesti citi izmaksu ierobežojuši faktori.
    Salīdzinājums ar kaimiņiem ir vispār nekorekts, jo Lietuvā ir par 25% un Igaunijā par 30% mazāk sertificētas bioloģiskās platības. Atbalstu savukārt par ha vidēji tās kaut kā saņem nevis 100 EUR par ha, bet vairāk nekā 200 EUR par ha.

  5. Jā, kas tad rada šo personu naudaskāri, kā te daži meklē vainīgos? Šo alkatību rada PATI VALSTS
    nenosakot nekādus kritērijus, cik tev īpašumā var būt zeme, mežs (100 vai 4000 ha), atļaujot mūsu saimniecībām-muižām no ES fondiem grābt pa 2 miljoniem eiro, kamēr mazajiem nedod iespēju
    attīstīties un tad brīnās – pieaugot nevienlīdzība! Ja saimniecība bankrotē – visu pievāc bankas, pārējiem kreditoriem trīs pirkstu kombinācija (patvaļa)! Ir uztaisīta ekonomika bez striktiem kritērijiem, kas nevis ierobežotu, bet tieši veicinātu šo alkatību. Un tad tādiem beļavniekiem lieli brīnumi – daži esot pārāk alkatīgi! Kādā sistēmā cilvēku ieliec, tāds viņš arī būs!

  6. Tomēr par to haosu ES naudas atbalstā ne tikai bioloģiskā l/s , ko realizē ZM ierēdņi Latvijā, var pilnībā piekrist. Viss jau sākas ierēdņu galvās ar plānošanu. 152 miljoni uz 7 gadiem nozīmē 21,7 miljoni eiro
    ik gadu. Un ierēdņi, nevis Babris ir atbildīgi par šīs naudas pareizu izlietojumu. Skat, pat lielsaimnieks Beļavnieks sācis runāt par alkatību, atbalsta naudas piesavināšanos ļoti lielos apmēros. Babris pats pieteicās, bet cik 10 un pat 100 miljonu eiro ES atbalsta naudas nav iegūlušas DAŽĀS lielsaimniecībās? Un tad seko nevainīga frāze: “jā, bet naudas ir tik, cik ir!” Tas viss ir tāpēc, ka atsevišķas lielsaimnieku grupas piesavinās visai Latvijas l/s iedoto ES NAUDU ( 70% ES fondu naudas
    ir pievākuši 1,2% lielsaimnieku!). Bet pārējie lai stāv pie ratiem vai brauc uz ārzemēm! Kas pie tā vainīgs: Babris vai ZM ar savu ierēdņu armiju un ministru priekšgalā? Redziet plānot var visādi: esošais
    variants: tu vari pieteikties kaut uz 5000 ha kā bioloģiskais un ja nosacījumi izpildīti – LAD izmaksā summu ar 6 nullēm.! Nu skaisti! Un pieteikušos skaits un ha skaits,jo gads, jo lielāks! Un tad ZM ierēdņi
    attopas: bet trūkst taču naudas, jo limits no ES ir tikai 21,7 miljoni gadā! Ko darīsim? Pastiprināsim kontroli, meklēsim alkatīgos, uzliksim stingrus nosacījumus, utt.! Un atkal vainīgais ir alkatīgais BABRIS!
    Bet ja ir piešķirti 152 miljoni , tātad noteikts limits. Ja mums ir ap 4000 bioloģisko un būs vēl, tad taču
    ierēdņu pienākums ir ieplānot ka 2020. g. būs piem. 5000 bioloģisko, kur katrai saimniecībai ES naudas limits bioloģiskajam atbalstam plānojams 400 ha, kas arī nosedz šo gada normu Cik tava saimniecība liela, tas ir tavā ziņā, bet biologiskos maksājumus tu saņem par šo max. platību. Un punkts! Ja gada beigās nauda paliek pāri, piemet klāt uz ha. Bet šis variants jau nozīmē atbildības uzņemšanos ZM, nevis Babrim, kas arī ir viņu tiešs pienākums! Tāpēc nemeklēsim utis svešā kažokā, bet meklēsim ministrijās spējīgākus kadrus!

  7. Pie vainas šeit gan nav “haoss, kas šobrīd valda bioloģiskās lauksaimniecības atbalsta jomā”, bet gan atsevišķu personu naudaskāre. Bankas savāc ieķīlātos īpašumus, bet kredīta parāds nesamazinās ne par kapeiku. Šādā gadījumā naudas kāri bankām nepārmet. Ja saimnieks ko nebūt mēģina ietaupīt, tā uz reiz pārmesta naudas kāre. Šeit drīzāk naudas kāre piemīt pašiem noteikumu izstrādātājiem. Tā naudiņa, kas tika izkrāpta no zemnieka dēļ speciāli nepareizi izstrādātiem noteikumiem, kasē neatgriezās, uz ES netika sūtīta atpakaļ, bet gan tika izmaksāta pašiem šīs afēras radītājiem. Šeit tiešām būtu darbs knābiņam. Un ja tiešām noteikumu izstrādātāji ir ar tik zemu izglītības pakāpi, ka nespēj izstrādāt jēdzīgus noteikumus, tad sen tie atlaižami no darba kā nekompotenti pildīt savus tiešos pienākumus, nevis saņemt fiktīvas prēmijas

  8. Haoss ir valstī visur….100 gudrās galvas bieži groza likumus,ne jau tautas labā:ar vienu roku dot ar otru atņem.Nenoteiktība mūsu ikdiena…..

  9. Piekrītu,arī rugaiņu maksājums ir pilnīgs absurds-smagas mālsmilts augsnes tā saucamais jaunais zemnieks apar maija vidū,kad sen par vēlu normālas rażas izaudzēšanai,lauks strīpains,jo arkls zemē vairs nelien ,rudenī, septembra vidū “kuļ”- jo ir vienalga ,cik tur tās ražas,toties maksājumi izsisti visi iespējamie.

    • Art var sākt no 1.aprīļa. Ja zemnieks ar maija vidū, tad pats pie tā vainīgs. Par neprofesionālu noteikumu rakstīšanu piekrītu, jo nevienam ierēdnim nav praktiskas pieredzes. Informācija nāk no sanāksmēm Briselē un no tā, ko cenšas uzspiest zemnieku organizācijas. Zemnieku organizācijas ļoti bieži sanāksmēs ar ZM un LAD risina problēmas, kas skar kādu konkrētu zemnieku, bet tām nav objektīva skatījuma par visas nozares vienmērīgu attīstību. Arī ZM un LAD vadībai rūp savas darba vietas, tādēļ bieži tiek ņemtas vērā zemnieku organizāciju absurdās vēlmes. Diemžēl. Pietrūkst arī analītiķu, kas spētu izprojecēt sekas attiecībā uz kaut kādiem pieņemtiem noteikumiem, tādēļ arī ir neartas papuves, ķimeņu lauki utt.

Raidījums: "Nord Stream 2" ieinteresētie Ventspils uzņēmēji projektam ar roku vēl neatmet (1)Gāzesvada projektā “Nord Stream 2” ieinteresētie Ventspils uzņēmēji projektam ar roku vēl neatmet, šovakar ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+