Mobilā versija
-0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
7. novembris, 2012
Drukāt

Atgrieztos, ja ticētu

Foto - LETAFoto - LETA

Šā gada martā Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes pētnieku komanda sadarbībā ar portālu “draugiem.lv” veica pētījumu, iztaujājot nedaudz vairāk kā 2500 emigrējošo tautiešu, kas apmetušies Īrijā, Lielbritānijā, Vācijā, Norvēģijā un Zviedrijā, lai izzinātu, kas pamudinājis doties prom no dzimtenes un vai viņi plāno atgriezties. 


Kā stāsta LU profesore Zaiga Krišjāne, pētījums atklāj jaunas migrācijas tendences: “2004. gadā cilvēki biežāk devās uz ārzemēm ar mērķi labāk nopelnīt, bet ekonomiskās krīzes gados arvien vairāk bija to, kas Latvijā bija zaudējuši darbu un bija spiesti to meklēt ārvalstīs.”

Pētniece Elīna Apsīte-Beriņa stāsta, ka lielākā daļa aptaujāto ir gados jauni cilvēki. Tāpēc veiktais pētījums apliecināja, ka gandrīz pusei aptaujāto emigrantu Latvijā ir palikuši vecāki. Daudziem palikuši arī brāļi un māsas. “Savukārt 5% no aptaujātajiem tautiešiem dzimtenē nav neviena radinieka, kas rada mazāku varbūtību par viņu atgriešanos Latvijā,” piebilst Z. Krišjāne. Kā norāda E. Apsīte-Beriņa, daudzi ārvalstīs uzturas kopā ar partneriem no Latvijas (24%), bet mazāks cilvēku skaits ir atradis otro pusīti ārpus dzimtenes (5%).

Kaut arī par atgriešanos dzimtenē domā tikai 23% aptaujāto, tas nebūt nenozīmējot, ka daudzi negrib atgriezties.

Ļoti liela daļa no viņiem labprāt to darītu. Tikai ārvalstīs viņi var labāk nopelnīt, un jau ir pieraduši pie augstāka dzīves līmeņa. Daudzās aptaujas atbildēs mēs novērojām viņu sāpi un dusmas par atrašanos ārzemēs,” secina E. Apsīte-Beriņa.

Viņas kolēģe Z. Krišjāne piemetina, ka tieši nedrošība par nākotni un nestabilitāte kavē atgriešanos: “Tā ir gan svarīgs izbraukšanas iemesls, gan šķērslis tam, lai pieņemtu lēmumu atgriezties dzimtenē.”

Pētnieku komanda uzskata, ka Latvijas aizbraucējiem ir svarīga komunikācija ar savu valsti. “Jau pašreiz apspriešanā ir reemigrācijas plāns, un tas ir ļoti labi, ka valsts jau uzsākusi komunikāciju ar mūsu tautiešiem ārzemēs. Ir svarīgi, lai cilvēki justu, ka mūsu valstī ir perspektīvas attīstībai,” domā Z. Krišjāne. Īpašo uzdevumu vēstnieks sadarbībā ar diasporu Rolands Lapuķe spriež, ka sākotnēji ir jāiepazīst savas valsts diaspora, pēcāk jābūvē attiecības un jāsāk komunicēt, pakāpeniski panākot uzticību.

7nov_izcel_motivi_6

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+