Mobilā versija
+0.2°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
6. augusts, 2016
Drukāt

Jauna tendence – bērnus biežāk nolaupa mammas. Bet atgūt būs vieglāk (2)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock
Uzziņa

Ir pieaudzis tādu bērnu skaits, kas dzimuši neprecētiem starptautiskiem pāriem, un ik gadu ES tiek uzsāktas līdz pat 1800 lietas par vecāku veiktu bērnu nolaupīšanu.

2009. gadā no Latvijas tika nelikumīgi aizvesti 25 bērni, ekonomiskās krīzes gados tie bija pat 40 un vairāk bērnu. Vislielākais skaits Latvijā prettiesiski ievesto bērnu ir 16.

No pērnā gada marta Latvijā bērnu nolaupīšanas lietas izskata tikai Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa, kur ir īpaši tam apmācīti tiesneši.

Latvieši daudz biežāk nelabprāt pilda Latvijas tiesas lēmumus, nevis Anglijas, jo Anglijā ir ļoti smagi sodi par tiesas lēmumu nepildīšanu, pat apcietinājums. Lēmumu neatgriezt bērnu Latvijā ir aptuveni četrreiz mazāk nekā lēmumi – atgriezt.

Avots: EK un TM

“Kādreiz tēvi bija tie, kas visbiežāk bez mammu piekrišanas no valsts izveda bērnu, taču mūsdienās situācija mainījusies – pārsvarā bērnus tēviem nolaupa mammas,” norāda Tieslietu ministrijas (TM) Tiesiskās sadarbības departamenta Bērnu lietu sadarbības nodaļas vadītājs Agris Skudra. Visbiežāk bērni no Latvijas tiek prettiesiski aizvesti, retāk atvesti šurp no kādas citas valsts.

Eiropas Komisija (EK) ierosinājusi veikt uzlabojumus noteikumos, ar ko aizsargā bērnus pārrobežu strīdos par vecāku atbildību, kuri saistīti ar bērna nolaupīšanu jeb prettiesisku aizvešanu vai aizturēšanu.

Viens no mērķiem ir nodrošināt ātrākas procedūras, lai bērni pēc iespējas ātrāk atgrieztos ierastajā vidē. Termiņus plāno ierobežot līdz 18 nedēļām, atvēlot sešas nedēļas pieteikuma apstrādei, sešas nedēļas pirmās instances un sešas nedēļas apelācijas tiesai. Lēmumu varēs pārsūdzēt tikai vienu reizi, un tiesnesim būs jāizskata, vai spriedums par bērna atpakaļatdošanu jau ir izpildāms. Patlaban dažās dalībvalstīs apelācija ilgstot pat līdz diviem gadiem. Latvijā gan Civilprocesa likums nosaka, ka sešās nedēļās jāveic viss process. A. Skudra norāda, ka realitātē objektīvu apstākļu dēļ lietas mēdz nedaudz ievilkties, taču parasti 8 – 12 nedēļu laikā tiek atrisinātas. Tāpēc, visticamāk, Latvijā šai jomā nekādas izmaiņas neradīsies.

Bērnam, kas ir spējīgs formulēt savu viedokli, Ek pieprasa nodrošināt iespēju paust viedokli visos konkrētās lietas tiesvedības posmos. Arī to Latvijā jau īsteno, tāpat vairumā citu Eiropas valstu. Atšķiras vien veids – citviet bērnu uzklausa tiesnesis, citviet psihologs, vēl citur – sociālais darbinieks u.tml. EK gan norāda, ka valstu noteikumi, kas reglamentē bērna uzklausīšanu, atšķiras. Citviet šie standarti ir striktāki, citviet – mazāk strikti, un tas rada riskus pieņemt bērna interesēm nelabvēlīgus lēmumus.

Komisija plāno, ka izmaiņas noteikumos dos iespēju izvairīties no ievērojamām izmaksām, kas nereti saistītas ar šādām procedūrām. Tiesvedības izmaksas atpakaļatdošanas gadījumos vidēji ir 2200 eiro. Ātrāka izpilde ļaus ģimenēm ietaupīt naudu par advokātiem, kuri specializējušies šajā jomā, kas atkarībā no dalībvalsts tiek lēsta no 1000 līdz 4000 eiro par katrām 10 darba stundām.

No 1. augusta Latvijā civilprocesa dalībniekiem vairs nepiešķir bezmaksas tulku, taču citas izmaksas bērnu nolaupīšanas lietās, tostarp par jurista pakalpojumiem, uzņemas valsts. Bet, piemēram, Vācijā par juridiskās palīdzības pakalpojumiem var nākties maksāt pilnībā vai daļēji. Lielākās izmaksas saistās arī ar bērna atgādāšanu uz otru valsti.

“Valstis, ar kurām sadarbojoties Latvija visbiežāk risina bērnu prettiesiskas aizvešanas vai aizturēšanas strīdus, ir Lielbritānija, Īrija un Vācija. Gandrīz 90% bērnu nolaupīšanas lietās ministrijai ir sadarbība ar Apvienotās Karalistes centrālajām iestādēm, un arī tur šo lietu procedūra vidēji ilgst aptuveni trīs mēnešus, izmaksas sedz valsts un tiek uzklausīts bērna viedoklis,” skaidro Skudra. Process var ieilgt, taču tas parasti nav institūciju, bet gan vecāku vainas dēļ, ja kāds no viņiem slēpjas vai ja tiek izmantota aizsardzības stratēģija, kas prasa faktu vai pierādījumu pārbaudi, ekspertīzes u. tml.

Situācijā, kad, piemēram, mamma no Anglijas, kur pastāvīgi dzīvojuši, aizved bērnu uz Latviju un tēvs Anglijas centrālajā iestādē iesniedz pieprasījumu bērnu atgriezt, Latvijas tiesai sākotnēji jāsaprot, vai Anglija bija bērna pastāvīgā dzīvesvieta līdz brīdim, kad viņš tika aizvests. Ja tā, tad tas ir aizgādības tiesību pārkāpums. Ja ir – tā uzskatāma par nolaupīšanu, un bērns pēc iespējas ātrāk jāatgriež valstī, no kuras aizvests. Tiesvedība notiek tajā valstī, uz kuru bērns ir aizvests. Hāgas konvencijā noteikti izņēmumu gadījumi, kādos arī nolaupīšanas gadījumā bērnu var neatgriezt. Tas ir tad, ja bērns aizvests un aizturēts citā valstī vairāk par gadu un tiesa konstatē, ka viņš ir iedzīvojies jaunajā vidē. Arī tad, ja viens no vecākiem reāli pierāda, ka otrs par bērnu nav rūpējies, izturējies fiziski vai psiholoģiski vardarbīgi vai ja ir risks pārkāpt cilvēktiesības un pamatbrīvības.

Priekšlikums mainīt regulu vēl tiks iesniegts ES Padomei, un par to notiks apspriešanās ar Eiropas Parlamentu. “Komisijas mērķis ir panākt, lai Eiropā būtu vienota tiesiskā telpa, visās dalībvalstīs viss notiktu sinhronizēti, harmonizēti, valdītu starpvalstu tiesiskā uzticība un vienoti principi. Iespējams, tāpēc arī šādi ierosinājumi,” saka Skudra.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. vai tas ir adekvāti- uzkstīt, ka māte nolaupījusi savu bērnu?

  2. Ko tam bērnam atgriezīs?

Draugiem Facebook Twitter Google+