Foto – LETA

Pavasara vēstneši… Tūlīt jau šie būs klāt. Gājputni un zaļais tonis dabā, par ko smaidīsim. Lāpītāju brigādes uz ceļiem. Par ko, kā ierasts, īgņosimies.

Lasītākie

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400

TV24

Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88

Viedoklis

Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 65

Lasīt citas ziņas

Pirmkārt – tāds galīgi nemoderns šis process. Kurš šodien zeķes vairs lāpa? Izmet taču un pērk jaunas. Otrkārt – neizbēgami rodas aizdomas par iepriekš veikto darbu kvalitāti un izšķērdīgu pašu būvētāju pieļautu kļūdu aizlipināšanu. Treškārt – ne skaisti, ne gludi jau tie ceļi nekļūst. Un tā tālāk… Īgņosimies un kritizēsim.

Par ko priecāties te, protams, nav. Sevišķi, ja maršrutā sagadās kontrasti. Brauc no Kokneses pa jauno E klases aerodromu, tad Tīnužos pagriezies pa labi uz Ropažiem un Inčukalnu – kas par krosu! Pabažos nogriezies no “Via Baltica” uz Sējas ciemu un Murjāņiem – ielāpi vien! Un balta ass līnija tiem pāri. Tādu piemēru ir simtiem. Un problēmu lāpīšanas kvalitātē un mērķtiecība pietiekami. Taču vienu gan vajadzētu saprast un bez neko nedodošām dusmām pieņemt. LĀPĪŠANA IR NEIZBĒGAMA. Un vēl ilgi mums nāksies ar to sadzīvot. Kāpēc?

Lukašenko draudējis savu oponentu radiniekiem

Piektdien uzspīdēs saule un vietām īslaicīgi līs

Valsts prezidents uzdod ģenerālprokuroram izmeklēt apgalvojumus par iespējamiem centieniem iejaukties vēlēšanu norisē

Tādu reģionālo ceļu kā pieminētie P10 un P6 mums ir ļoti daudz. Ja dalām uz iedzīvotāju skaitu un nacionālo kopproduktu – esam pasaules “čempioni”. Un pacelt šo smagumu 21. gadsimta līmenī nespējam. LVC pārziņā vien ir 6500 km reģionālo un vietējo ceļu ar melno segumu. Rēķinot pēdējo gadu vidējās cenās, to modernai rekonstrukcijai vajadzētu – divus ar pusi miljardus… Mūsu šī gada budžets ir desmitkārt mazāks. No tā reģionālajiem ceļiem – gauži neliela daļiņa. Knapi pietiek dažiem simtiem kilometru. Ko darīsim ar pārējiem? Klapēsim ciet?

Lāpīsim bedres. Tieši šis primitīvais, neestētiskais utt. paņēmiens diemžēl ir vienīgais Latvijai pieejamais. Finansiāli – gluži vai fantastisks. Viena vienīga ceļa piemērs. P 125. Talsi – Dundaga. 33 km. Melnu segumu ieguvis pirms gandrīz 40 gadiem. Nopietnu rekonstrukciju nav piedzīvojis. Un tāda (maksātu ap 10 miljoniem eiro) netiek plānota tuvākajos septiņos gados. Dzīvību saglabājis pēdējos trijos gados aizlāpot 8000 kvadrātmetrus bedru un veicot vienkāršotu virsmas apstrādi 5,5 km garumā. Kopējās izmaksas – aptuveni ceturtdaļa miljona. Ar simts tūkstošiem gadā izglābti 30 kilometri ceļa.

Ja pieņemam šī ceļa “slimības vēsturi” par tipisku, varam izrēķināt, ka šī gada budžetā lāpīšanai atvēlētie 10 miljoni spēs saglabāt ciešamu kustību 3000 kilometros. Nav slikti?

Pēdējo gadu diskusijās dzirdēta tikai viena alternatīva. Vajagot aizņemties, rekonstruēt kapitāli, parādu vēlāk dzēšot no lāpīšanai paredzētās naudas. Vilinoši. Vērienīgi. Taču nez vai reāli. Minētais Dundagas ceļš savu parādu (procentus nerēķinot) spētu atdot – simts gados…

Nav alternatīvas. Jālāpa. Iespējami labi jālāpa. Tas tiem, kas lāpa. Tiem, kas braucot skatās un kratās, varu vien vēlēt pacietību un vairāk sapratnes.

Visvairāk ironijas un žults publiskā telpā saņēmis lāpītāju darbs ziemā, lietū un citos apstākļos, kas vērotājiem šķiet nepiemēroti. Uzziņai LVC informācija –

Bedrīšu aizpildīšana ar auksto asfaltu: to pielieto bīstamo bedru aizpildīšanai nelabvēlīgos laika apstākļos. Ar to aizpilda bedres ziemā, kad citas iespējas nav, vai vasarā – atsevišķas satiksmei bīstamas bedres, kuras vajag saremontēt dažu stundu laikā. Izmaksas no 28,30 EUR līdz 45,50 EUR kvadrātmetrā.

Šis gandrīz divreiz dārgākais paņēmiens tiek lietots reti. Un arī kopumā lāpīšana ir pavasara darbs. Visus pēdējos gadus 70 procenti no kopējā apjoma veikti no aprīļa līdz maijam. Un tehnoloģijas ir citas.

Bedrīšu aizpildīšana ar karsto asfaltbetonu pilnā tehnoloģijā: to ir lietderīgi pielietot atsevišķu bedru aizpildīšanai samērā labā stāvoklī esošos segumos. 25,61 EUR. kvadrātmetrā.

Bedrīšu aizpildīšana ar karsto asfaltbetonu nepilnā tehnoloģijā : to izmanto, lai aizpildītu satiksmei bīstamās bedres sabrukušajos autoceļu posmos. Tā lāpa sliktā stāvoklī esošu asfaltu, kurā ir samērā liela bedru koncentrācija. Parasti šo metodi lieto agrā pavasarī un rudenī, kad ar emulsiju nav iespējams veikt kvalitatīvu remontu. 21,54 EUR.

Bedrīšu aizpildīšana ar emulsiju un šķembiņām : tā ir bedrīšu remonta pamatmetode, – jo aizpilda ar emulsiju plaisas ap bedri, ir ātra, iespējams strādāt mitrā laikā, nelabvēlīgos laika apstākļos ir pārtraucama, nav piesaistīta pie asfaltbetona ražotnēm, materiālus var ilgstoši uzglabāt un tā ir salīdzinoši lētāka. Pamatmetode laikā no aprīļa vidus līdz septembrim. 17,54 EUR kvadrātmetrā. .

Atšķirībā no dažādu līmeņu rekonstrukcijas darbiem, kurus veic LVC konkursos uzvarējuši dažādi (privāti) būvuzņēmēji, bedru lāpīšana Latvijā ir viena uzņēmuma rokās – Satiksmes ministrija šo savdabīgo “glābšanas nozari” nodevusi Latvijas autoceļu uzturētājam (LAU), kas ir valsts akciju sabiedrība. Tā pati, kas tīra un kaisa ceļus ziemā. Ja redziet aplamības vai nepilnības LAU darbībā, ziņojiet “Valsts ceļiem” (www.lvceli.lv), kuriem arī šajā jomā saglabātas kvalitātes kontroles funkcijas. Palīdzība viņiem noderēs, jo pārskatīt kilometru un bedru tūkstošus nav viegli.

Un vēl – lai mazliet kliedētu augstāk minētajās “aizdomas par iepriekš veikto darbu kvalitāti un izšķērdīgu pašu būvētāju pieļautu kļūdu aizlipināšanu”. Kā liecina pievienotā tabula – lāpīšana pavisam reti notiek galvenajos ceļos, gandrīz nekad to nesen būvētos posmos. Tur spēkā būvnieka garantijas saistības, kas jau pavisam citas sarunas temats.