Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
5. jūlijs, 2015
Drukāt

Atis Jansons: Traģēdijas uz jaunās Kokneses šosejas. Sānslīde uz sausa asfalta? (21)

jansons_atis

Atkal iebraukšana pretējās kustības joslā. Atkal frontāla (šoreiz gandrīz frontāla – par laimi dāmai, kura brauca pretīm) sadursme. Atkal divi līķi skaistā vasaras dienā. Atkal uz jaunās Kokneses šosejas. Kas notiek Latvijā?!

Komentāru pie kā allaž trūcīgā (Valsts Policijas dotā) avārijas apraksta vairāk par pieciem simtiem (dažādos portālos). Nepaslinkoju, izlasīju visus. Un ieguvu, manuprāt, visai labu situācijas spoguļattēlu.

Vairums sūdzas par Latvijas ceļiem vispār un par šo jauno maģistrāli jo sevišķi. Vajagot četras joslas, vajagot platāku, saķere esot slikta, profils radot novirzes no kursa…

Muļķības. Trūcīgai valstij nepieņemamas ambīcijas. Vairāku joslu ceļi („autobāņi”) ir rentabli tikai tur, kur kustības intensitāte pārsniedz 15 000 vienības diennaktī. Uz Kokneses ceļa ir trīsreiz mazāk. Šaurs? Asfalta sega 9 metri. Ja stūrētāji nervozi neraustās – pietiek vietas pat trim auto līdzās. Slidens? Ne slidenāks par vecajiem. Drīzāk otrādi. Nupat veiktie saķeres mērījumi fiksējuši 0,5. Jau 0,3 būtu pietiekami labi.

Ceļš nav vainīgs. Ceļš ir labs (iespējams – pārāk labs…). Vienīgā loģiskā hipotēze par paaugstinātu bīstamību, ko esmu dzirdējis, ir šāda. Ceļa plāns, veidots jau tajos laikos, kad ilūzijas par četru joslu maģistrāles iespējamību nebija atmestas, atbilst šādam ātrgaitas ceļam. Līknes ir garākas (taisnes savukārt īsākas), nekā tiek projektētas divu joslu kustībai. Tas apgrūtina pārskatamību apdzenot, sevišķi labajos līkumos, kļūdas gadījumā var novest pie ekstrēmiem manevriem apdzīšanas beigās.

Ekstrēmi manevri lielā ātrumā… Konkrētajā negadījumā vainīgais auto apdzīšanas beigās esot “saslīdējis”. Uz sausa asfalta?!
Neiespējami! Tā saka komentētāju vairums. Un kļūdās. Jo nezina auto kustības fiziku. Jo ir auto ražotāju reklāmu apžilbināti – ar ABS, ar ESP var visu… Jo ir ilgstoša, komfortabla, vienkārša brauciena eiforijā.

Un tad nāk šis liktenīgais brīdis. Kļūdiņa attāluma, pretīmbraucošā ātruma, savas dinamikas novērtējumā. Un instinktīvās izbailēs tiek mēģināts savienot grūti savienojamo.

Asi bremzējot, auto sasveras uz priekšu (“pārsvarojas”). Priekšējo riteņu saķere pieaug. Pakaļējo – samazinās līdz minimumam. Šī svara pārdale ir jo lielāka, jo īsāka auto riteņu bāze un augstāks tā smaguma centrs. Īsam un relatīvi augstam auto, kurā turklāt ir četri vai vairāk pasažieri, kuram ir labas priekšējās riepas un disku bremzes, pilnīgi iespējams stāvoklis, kad 95 vai pat 100 % bremzēšanas spēku realizējas tikai priekšā. Bagāžnieks pret debesīm… Tieši tas ir iemesls, kādēļ mazās un kompaktklases ielas auto pakaļējo riteņu bremzēšanu pat šodien konstruktori uztic it kā arhaiskajām un vārgajām trumuļu bremzēm.

Bet ne jau pakaļējo riteņu bremzēšanas “mazspēja” ir galvenā nelaime. Īstās ziepes vāra tas apstāklis, ka nekāda nopietna sānu reakcija šādiem “gaisā pakārtiem” un turklāt nobremzētiem riteņiem nu nekādi nevar būt. Tātad ekstrēmi bremzēts auto pat uz sausa asfalta (lai cik dīvaini tas nebūtu tieši šādos skaistos apstākļos pat visvairāk, jo “pārsvarošana” visintensīvākā) ir tendēts uz pakaļējās ass sānslīdi. Un tāda – pārsteidzoši, stindzinoši, nāvējoši ātra un nekoriģējama – būs, ja vien kaut niecīgākais iemesls izdarīs liktenīgo grūdienu. Pirmkārt vainīga var būt sekundes desmitdaļu pirms bremzēšanas nedaudz “iegriezta” stūre, kura taisno inerci pārvērš sānis vērstā centrbēdzē. Otrkārt rotāciju provocē pat niecīgākās atšķirības labo un kreiso riteņu saķerē. Vai kravas nesimetriskums. Risku palielina taupības nolūkos tik bieži praktizētā jaunu riepu aušana vienīgi priekšā, vecās un plikās atstājot pilnīgai nobraukšanai pakaļā. Taupiet vien – var gadīties, ka arī priekšējās drīz nevajadzēs…

Es uzdrošinos apgalvot, ka pakaļējo riteņu sānslīde uz sausa asfalta un bremzējot ar maksimālu intensitāti pat ar ABS ir iespējama. Esmu redzējis “ilustrācijas” dzīvē. Pakaļējās ass atslogošana ir un paliek spēkā. Teorētiski un praktiski iespējamais gandrīz 100% līmenis un sliktu pakaļējo riepu bīstamība arī. “Vajadzīgs” vienīgi pavisam neliels sānu spēks, kuru auto pārdroši iešūpojot var radīt pats ABS šķietamās visspēcības iemidzinātais braucējs, vai kaut kādā tikai viņam zināmā formā izmest uz ceļa riebīgais liktenis…
Pagriežamību līdz kritiskai robežai var palielināt ne tikai bremzes pedāļa smaga nospiešana. Ja esi apdzinis tā, kā to jādara – ar pazeminātu pārnesumu, ar visu iespējamo jaudīga motora spēku, “pārsvarošanu” var radīt vienkārša “gāzes” atlaišana. Bremzēs motors.

Un – visbeidzot. Ar visu augstāk aprakstīto viegli tiktu galā prasmīgs, disciplinēts, trenēts stūrētājs. Sportisti gan piebremzēšanu (ar kreiso kāju) pagriezienā, gan vilkmes “atmešanu”, gan auto iešūpošanu lieto tīši un apzināti – vadāmas slīdes radīšanai. Bet viņi zina, kāda būs auto reakcija nākamajā sekundes desmitdaļā, viņi māk ātri un precīzi rīkoties ar stūres ratu. Deviņas desmitdaļas ikdienas braucēju stūrē pavirši un aplami – ar vienu roku, ar maziem pārtvērieniem, paši tā īsti nezinot, kurp vērsti viņu riteņi. Reakcijas briesmu brīdī primitīvas – kā alu laikmetā. Sieviete izbailēs no lauvas sastingst un izliekas par beigtu (nestūrē), vīrietis, čaboņu krūmos padzirdējis, vispirms mauc ar vāli (griež asi un plaši), tad noskaidro, kam trāpījis…

Tādas tās slimības. Kur recepte, Latvija? Slāpēsim ātrumu? Varbūt līdzētu (lai gan visas aprakstītās “figūras” iespējamas arī braucot lēnāk par 100 km/h). Taču – kas to paveiks? Policijas spēki 70 000 km Latvijas ceļu metodiskai, regulārai uzraudzīšanai ir nepietiekami. Strauji tuvākā laikā tie neaugs. Naudas nepietiek. Mācīsim, izglītosim braucējus? Arī nav ne vienkārši, ne lēti.

Ko varam katrs pats? Nepārvērtēt savas un sava auto iespējas. Lieki nesteigties. Kaut cik blīvā satiksmē apdzīšana parasti nedod nopietnu laika guvumu. Neko nedarīt “uz dullo”.

Un – bremzēšanas un stūrēšanas apvienojumu gan labāk vispirms iemēģiniet slēgtās skolu trasēs.

Pievienot komentāru

Komentāri (21)

  1. UN tagad gudrajiem teksta uzdevums! Kāda daļa gar fiziku ir tam cilvēkam, kurš brauc likuma robežās un kurā ieskrien šoferis, kurš dulls vai nedulls, fiziķis vai integrālis? Elementārī? Atbilde: Nekāda, jo viņam nebija iespējas izvēlēties drošu ceļu uz kura viņš nonāk no punkta A līdz punktam B. UN ja arī nonāca, tad kādā konsistencē!

  2. Problēma jau arī tajā, ka beidzot ir kāds labs ceļš uz kura daudzi grib “iespiest gāzi grīdā”. Nav mums to labo ceļu. Mēs pie šādiem ceļiem neesam pieraduši. Grib braukt un dzīvot?!? Tad vajag sliktus ceļus, kur par 90km/h gribot ātrāk nepabrauksi. Latvietim ir sajūta, ka tas labais ceļš kaut kur pazudīs, tāpēc vajag izspiest maksimumu.
    Kaimiņiem Lietuvā. Ir labi ceļi. Būvē labus ceļus. Un kāpēc viņiem tur nenotiek šādas traģēdijas?! Tāpēc, ka tur labs ceļš nav jaunums!

  3. Ar plāna līknēm nav tik traki Platums arī atļauj, ja nu kas, izmīties 3 autiņiem. Bet nu….. ja es braucu ar 97 km/st un mani apdzen un pazūd tālēs zilajās – tātad vismaz ātrums 140….. un tādu uz šīs šosejas ir daudz!

  4. Īsi un saprotami…projektets ar skatu uz 4joslu….sanaca-2as. Tas ir tas kas izskaidro manu nepatiku pret to strāsi. (Braucu un jūtu ka kautkas nav…nelīmējās tas ceļš ar vārdu: šoseja).

  5. lieki piebilst, ka sitās ne jau agresīvie braucēji ar smalkajiem BMW, bet tautieši ar 10 ar + gadīgām mazlitrāžas miskastēm.

  6. kā jau esmu teicis agrāk- dārgie tautieši! ejat pamācīties uz drošas braukšanas kursiem! manuprāt tos vajadzētu kā obligātus uzlikt reizi 5 gados. ārstniecības personālam, būvspeciālistiem un citiem spečukiem ir regulāra resertifikācija, kas. liek domāt, ka stūrēšana ir mazāk atbildīga lieta?!! 90% nav sajēgas ko darīt ja auto saslīd, pat ja ir teorētiska sajēga, tad x sekundē refleksi tam nav gatavi!

  7. Braucu ar moci, raadu pagriezienu ka saaku apdziishanas manevru. Auto peekshnji saak palielinaat aatrumu. Vai taa driikst? Vai es esmu idiots, vai tas kursh seed mashiinaa ?

    • Nepareiza apdzīšanas tehnika, kas rada šādu ilūziju! Braucot aiz auto, tu esi samazinātā gaisa pretplūsmā, aizvējā aiz auto. Sākot manevru, tu nokļūsti pilnā pretvējā un ja nav jaudīgs motors, zaudē ātrumu. Tas pats ir apdzenot ar auto – nevajag vainot otru, jo īpaši, ja pašam ir vājš un maziņš motorīts līdz kādiem 1,6 litriņiem jau noteikti.
      Tāpēc apdzīšanai agrāk ieteica ielikt par robu zemāk un tad iespiest gāzi grīdā, lai motoram pietiek jaudas un apgriezienu straujai apdzīšanai. Jo apdzīšanas manevrs īsāks, jo drošāks! Agrāk to mācija autoskolās un praktiskajās nodarbībās. Tagad visi rinķo ap bauskas ielas CSDD un uz šosejas pat nemēģina izbraukt, tāpēc modīgie instruktori pareizu apdzīšanu iemācīt nespēj…:)

  8. Šis ceļš ir izgaismojis to, cik neprofesionāli ir mūsu braucēji. Mērkaķi, kas no džungļiem ir nonākuši lielpilsētā un nezin kā uzvesties.

    Cituāciju var mainīt vienīgi kameru sistēma (ik pa 10 km), kas fiksē caurbraucošās mašīnas un čeko vidējo ātrumu posmā – izbrauci distanci ātrāk – maksā sodu.

  9. Prieks ,ka izlasījāt,kaut kas jau aizķersies.

  10. ļŖedz, cik dažādi esam,vieni par tēmu diskutē,citiem brīvības daudzums nepatīk.Tas norāda,ka katrs brauks kā braucis,lai ko tur Atis skaidrotu.

  11. “Ja stūrētāji nervozi neraustās – pietiek vietas pat trim auto līdzās. ” viņš vispār domā ar galvu???

  12. Kads vispar sakars autosportistu ekstremalam iemanam, kuras protams netrauce.., ar ikdienas auto vadisanu? Vai ta ir atzisanas, ka pa to soseju tikai ta var braukt? Hmmm, tada visai ipatna pozicija…,
    Jeb tas ir pasutijuma rakstins ar klaju demagogiju, lai attaisnotu principialas projektesanas kludas? It seviski, ka vel pagajusa gada izskana, kad eksperimenta karta uz tas pasas sosejas bija atlauts 100 km /h, Atis slaveja ka labu, jo bija mazinajies negadijumu skaits.
    Un nu pilnigi otradi, tikai “Shumaheri” pa to var braukt…
    Laikam tomer jaskatas patiesibai acis un beidzot jaatzist nozelajamas patiesibas iemesli, kas nav nekas cits, ka neatbilstos cela platums musdienu prasibam, it seviski attieciba uz MAGISTRALO soseju, pa kuru brauc gan smagie, kuriem ir par 10 km/h mazaks atlautais atrums, gan vieglie, kas tiri objektivi izraisa nepieciesamibu apdzit, jo veidojas atskirigi dazadu auto plusmu atrumi, kas savukart izraisa disbalansu auto plusma. Tie ir istie iemesli, nevis “Shumaheru” trukums, par kadiem visi autovaditaji nekad netaps, un kas nebut nav vajadzigs. Toties aktuali nepieciesams sadam sosejam ir PLATAKS cels ar vismaz 1.5, pat 2 brauksanas joslam katra virziena. Un tas so problemu atrisinatu. Un sis nav tas gadijums, kad zeloties un atrunaties ar izmaksam utml.
    Ka ari secinajums, ka auto intensitate neatbilst kaut kadiem normativiem, lai taisitu plataku celu,diez vai ir pietiekosi detalizeti izvertets, tatad pietiekami objektivs, jo kaut vai, ja ta plusma ir tikai dazas stundas diena, jeb kaut kados atseviskos laikos, ar to pietiek, lai problema patavetu, un butu nepieciesams to risinat. Jo citadi sanak ka ar to videjo algu, kad daziem ir miljoni, bet daudziem kads simtins, tad videja vairaki tukstosi… un statistika super – visi IT KA dzivo labi. Tapec tada pieeja auto magistralem neder. Visu nosaka nozelojamais rezultats – sistematiskas avarijas, ko nu nekadi nevar un nedrikst novelt uz kaut kadiem individualiem gadijumiem, kuri daleji, protams ari, ka jebkur citur, var but ioespejami.

  13. Latvijā ir ārkārtīgi liels skaits neizglītotu, trulu cilvēku, kas ir it kā vakar vakarā nokāpuši no koka, ieraudzījuši brīvībi, dažādās iespējas , un ….nezin, ko tagad darīt. Rezultāts …Koknese.Tagad var darīt visu ko grib-ar pliku pēcpusi staigāt pa lielveikalu, demonstrēt savu piesvīdušo padusi un vēl šo to, nonēsātās džinsās iet uz operu, gulēt pie univeritātes pīļu pietaisītā laukumā un ēst hamburgerus utt.utt.Vai tas ir tas, ko cilvēki gaidīja no šīs brīvības? Domāju, ka nē. No kurienes tas viss nāk?Neizglītotība, trulums utt.Mērkaķis arī nezin, ko darīt, kad ticis ārā no būra…..

    • Taisnība drusku Tev arī ir, bet es uzskatu ka galvenā vaina ir jāuzņemas tieši autoskolām, kuras iemāca tikai teoriju, bet praktiskā braukšana atiecas uz instruktora sirdsapziņas. Tā kā vīriešiem ir attīstīta vairāk reālā domāšana, bet ,,blondīnēm,, (domāts sievietes) tās vispār nav, tad vajadzētu stingrākas prasības daiļā dzimuma tiesību ieguvējām, tieši praktiskajā vadīšanā. Pat pedāļus ar grūtībām viņas vairums pārzin un ļurkā ātrumkloķi, līdz dabū vajadzīgajā ātrumā, bet ātri braukt gan grib, pat nepaskatoties uz spidometru, vai vispār zina kas tas tāds ir un kam domāts!!

      • Nevajag runāt pa telefonu,darīt vēl citas lietas braucot pie stūres,ievērot ātrumu,un atcerēties,,lēnāk brauksi ,tālāk tiksi,,. Bet esmu gudrāks par citiem,es varu visu,un tad nav tālu nelaime.Ja,, gudrais ,,nedomā par sevi,būtu domājis par citiem.Bet kur nu .Tiešām truli cilvēki.

        • Es paspēju visu pie mūsu lēnas satiksmes,pa telefonu parunāt un paēst un vel kompi ielūkoties.nu kur ir problēma? Pie sarkanas gaismas pārbrauc trīs mašīnās,bet jāpaspēj sešām…
          Es pirmais pie zaļas gaismas uzsāku man 100-200metrus atpaliek mašīna nākošā…..nu paši veidojam visu šo.

      • Nu nevajag tikai visu velt uz blondīnēm!!! Es arī esmu sieviete,pie stūres jau no 89.-tā gada. Varu vien teikt to,ka IR JĀIEMĀCĀS BRAUKT PĒC NOTEIKUMIEM!!! Ja ir zīme 90,tad tā arī brauc!!! Ir tiešām pamuļķīši gan sievietes,gan vīrieši,kas grib likties krutāks par visiem un vālē 130, bet beigās muļķis vien esi!! JO,STILĪGI BRAUKT NOZĪMĒ BRAUKT PĒC NOTEIKUMIEM!

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Tu nonāksi ellē!

Šonedēļ Latvijā ļoti mainīgi laika apstākļi, kad sals mijas ar atkusni un sniegs ar lietu.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (48)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+