Pasaulē

Vašingtonā taksists, Latvijā žurnālists, patiesībā Kremļa propagandists 23


Latvijā dzimušais Vašingtonas taksists Oļegs Merkulovs Baltimorā piedalās 9. maija akcijā “Nemirstīgais pulks”.
Latvijā dzimušais Vašingtonas taksists Oļegs Merkulovs Baltimorā piedalās 9. maija akcijā “Nemirstīgais pulks”.
Ekrānuzņēmums no russianwashingtonbaltimore.com

Autori: Anna Ūdre Vašingtonā; Ģirts Vikmanis

Ikdienā viņš ir taksists ASV galvaspilsētā, taču brīvajā laikā pārtop par aktīvu cīnītāju ideoloģiskajā frontē. Oļegs Merkulovs Vašingtonā regulāri apmeklē dažādas diskusijas par Baltijas valstīm un ASV attiecībām ar Krieviju ar mērķi paust tajās Kremļa pozīciju. Vēlāk piedzīvoto O. Merkulovs atspoguļo Latvijas krievu laikrakstā “Segodņa”. Par to, ka Krievijā šīs aktivitātes tiek novērtētas atzinīgi, liecina arī fakts, ka Merkulovs tiek aicināts uz pieņemšanām Krievijas vēstniecībā ASV.

Izsmej ASV ārpolitikas vanagu

“Senator Makein, jūs esat bijis Rīgā vairākas reizes, jūs noteikti esat pamanījis, ka daudz cilvēku ikdienā izmanto krievu valodu – apmēram 60% Rīgā un aptuveni 40% visā Latvijā, tomēr krievu valodai nav nekāda statusa, tā tiek pielīdzināta japāņu vai citai nepopulārai valodai,” šādu repliku septembrī Vašingtonā notikušajā diskusijā O. Merkulovs izteica ASV senatoram Džonam Makeinam. Pirms tās tika rādīta Krievijas opozicionāra Vladimira Kara-Murzas dokumentālā filma par Maskavā noslepkavoto politiķi Borisu Ņemcovu.

Merkulova pieminētie fakti par krievvalodīgajiem rada maldīgu priekšstatu. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, pagājušā gada sākumā Latvijā reģistrēti 25,6% krievu tautības cilvēku, bet Rīgā – mazāk par pusi no pilsētas iedzīvotāju skaita. Atbildē ASV senators norādīja: “Lai arī Baltijas valstīs ir 30% krieviski runājošo, viņi nejūtas piederīgi Krievijai.” Pēcāk O. Merkulovs publicēja rakstu Latvijas krievu laikrakstā “Telegraf”. Tajā viņš izsmēja ASV senatoru, apgalvojot, ka “senators Makeins, atbildot uz mūsu jautājumu, vienkārši “brīnišķīgi” parādīja savas zināšanas par Baltiju”. Tajā pašā pasākumā līdzīgu jautājumu – par krievu minoritātes statusu Latvijā – O. Merkulovs uzdeva arī V. Kara-Murzam. Krievijas opozicionārs noliedza, ka Latvijā būtu jūtama krievvalodīgo apspiešana, jo vienmēr Baltijas valstīs viņš runājot krieviski un nejūtot problēmas. “Ja regulāri skatās Krievijas Pirmo kanālu, liekas, ka atbrauksi uz Baltijas valstīm, sāksi runāt krieviski un būs sliktas sekas,” piebilda V. Kara-Murza.

Taksists, aktieris, žurnālists

Pirmoreiz ASV O. Merkulovs ieradās vēl PSRS laikos, piedaloties vasaras nometņu vadītāju apmaiņas programmā un strādāja par glābēju baseinā Ohaio štatā. Nākamo vasaru viņš pavadīja, strādājot viesnīcā Ričmondā, bet 1992. gadā, pēc Latvijas Universitātes Svešvalodu fakultātes absolvēšanas, O. Merkulovs ierodas ASV uz palikšanu. Vēlāk ieguvis ASV pilsonību un arī taksista licenci. Visus šos gadus vīrietis strādājis par taksometra vadītāju, tomēr tā nav vienīgā nodarbošanās.

Laikrakstu arhīvos atrodams, ka 2002. gadā no Vašingtonas viņš sāk rak-stīt laikrakstam “Telegraf”, kura redaktors tolaik ir Andrejs Švedovs. Pašlaik Švedovs ir “Segodņa” galvenais redaktors, un O. Merkulovs visbiežāk publicējas šajā laikrakstā, bet retāk pielikumā “Biznes&Baltija” un žurnālā “Telegraf”. Piemēram, rakstā “Integrācija bez strostēšanas ar nūju” O. Merkulovs izstāsta, cik atšķirīgas pieejas integrācijas jautājumos ir ASV un Latvijā. “Galvenais pamatprincips Amerikā – nekaitēt, bet izdarīt, lai cilvēks jūtas ērti, ja kādu iemeslu dēļ nezina angļu valodu,” rakstā uzsver O. Merkulovs, kurš gan vairāk pievēršas spāņu valodas statusam ASV un to sauc par “neoficiālo valsts valodu”. Raksta mērķis, visticamāk, ir radīt iespaidu starp “Segodņa” lasītājiem, ka divvalodība ir “labā prakse” arī Latvijai. Tomēr autors nepiemin, ka ASV ir valsts, kuru veidojuši imigranti, bet Latvija – nacionāla valsts, kurā krievvalodīgo īpatsvars veidojies padomju okupācijas laikā. Rakstos dominē vēstījums par to, ka Baltijas valstis ir nespējīgas. Piemēram, pēc kādas aprīlī notikušas diskusijas viņš publicē rakstu “Baltijas spēļu kauliņi apsolās būt noderīgi”.

A. Švedovs, lūgts komentēt, kā salīdzis darbam O. Merkulovu, atbildēja, ka tā esot konfidenciāla informācija. Jautāts, kāpēc viņa padotais Vašingtonas diskusijās uzdod jautājumus par “krievvalodīgo stāvokli” Latvijā, redaktors atrunājās ar ASV pastāvošo vārda brīvību.

Merkulovs filmējies arī populārajā seriālā “House of Cards” (“Kāršu nams”), kur pavīd uz 30 sekundēm. Filmēšanās notikusi visu dienu, par to maksāti 20 dolāri stundā, bet bijusi iespēja parunāties ar seriāla galveno lomu atveidotājiem. O. Merkulovs aktierim Larsam Mikelsenam, kurš seriālā tēlo Krievijas prezidentu, esot stāstījis, cik Latvijā labi sadzīvojot krievi un latvieši. Intervijā medijam “Mixnews.lv” atzīmē, ka Krievijas prezidents seriālā attēlots līdzīgs Putinam: “Var just spēku un to, ka aizstāv nacionālās intereses.”

O. Merkulovs apmeklē krievu pareizticīgo baznīcu Vašingtonā. “LA” viņš apgalvo, ka politika baznīcā netiekot plaši apspriesta, bet savstarpējās attiecības esot draudzīgas, kaut arī baznīcā esot cilvēki, kuri pārstāv dažādas pozīcijas. “Svarīgi, ko par Krimu domā tās iedzīvotāji, nevis jūs, Tramps vai Putins, vai ne?” savu nostāju skaidro O. Merkulovs.

Par to, ka vīrietis par savu lomu ASV ir augstās domās, liecina šomēnes “Segodņa” publicētā rakstā par pašreizējo ASV prezidentu Donaldu Trampu. O. Merkulovs apgalvo, ka no garāmbraucošas autokolonnas pie Baltā nama viņam pamājis Tramps. Taksists tobrīd turējis rokās laikrakstu “Segodņa”. “Nezinu, vai viņš paspēja izlasīt nosaukumu, bet, ja jā, esmu pārliecināts, ka atbildīgajām amatpersonām dots rīkojums pasūtīt laikrakstu uz Balto namu. Kongresa bibliotēkā tas ir, laiks būtu arī Baltajam namam pievērsties Latvijas krievu kultūras mantojumam.”

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Par mātes zemi – Krieviju

ASV O. Merkulovs neaizmirst arī par padomju laikos iedibinātām tradīcijām. Šogad 9. maijā Baltimorā viņš piedalījās Krievijas propagandas akcijā “Nemirstīgais pulks”, kur ieradās ar vectēva un sievas vectēva fotogrāfijām. Pie krūtīm Oļegam, kā jau šādam pasākumam piederas, bija piesprausta Georga lentīte. Aktīvistam neizpaliek arī Krievijas vēstniecības apmeklējumi. Pērn un šogad viņš apmeklējis pieņemšanas, kuras veltītas Krievijas mūsdienu valsts svētkiem – Krievijas dienai, kuru atzīmē 12. jūnijā. Visticamāk, O. Merkulovs uz pieņemšanām aicināts, jo publiski pauž atbalstu Krievijas politikai, kamēr Krievijas pilsoņus, kuri atbalsta opozīciju, uz šādiem pasākumiem neaicina. Nesen – 13. novembrī – O. Merkulovs piedalījās Krievijas vēstniecības rīkotajā koncertā Vašingtonas nacionālajā katedrālē, kur uzstājās diriģents Valērijs Gergijevs un pianists Deniss Matuševs. Mūziķi 2014. gadā parakstīja atbalstošu vēstuli V. Putina politikai attiecībā uz Ukrainu un par Krimas aneksiju. Pret koncertu kā Krievijas maigās varas izpausmi pie katedrāles notika protesti, bet O. Merkulovs par koncertu pauž sajūsmu un izceļ, ka to atbalstījusi Sūzena Karmela Lērmane, kura esot viņu ielūgusi. S. K. Lērmane ir pazīstama starptautiska mēroga mecenāte, kura arī palīdzējusi Amerikas universitātē Vašingtonā atvērt Karmelas Krievijas kultūras un vēstures institūtu. Pērn viņa Maskavā no Putina saņēmusi Draudzības ordeni.

Sociālajā tīklā “Facebook” vīrietis aktīvi aicinājis cilvēkus parakstīties par dziesmu krievu valodā iekļaušanu prāmju kompānijas “Tallink” karaoke repertuārā.

Krievijas vēstījumu O. Merkulovs pauž regulāri. Krievijas opozicionāru kustības “Magnitsky Act Initiative” pārstāve Nadja Valujeva uzsver, ka O. Merkulovs vismaz pāris gadu Vašingtonā apmeklē politikai veltītas diskusijas. Viens no piemēriem ir pērn 27. oktobrī notikušais pasākums Makeina institūtā, kur diskutēts par ASV un Krievijas attiecībām. “Baltijas valstu un Krievijas attiecības tieši atkarīgas no ASV un Krievijas attiecībām, un pašlaik tās nav labas. Šobrīd Latvija un Baltijas valstis, bet Latvija visvairāk, zaudē miljoniem dolāru ekonomisko sankciju dēļ. Baltijas valstis kļuva par mērķi no militārā skatpunkta arī Krievijas raķetēm,” teica O. Merkulovs, toreiz piesakot sevi atkal kā “žurnālistu no Latvijas”.

Bet šā gada oktobra sākumā Džordžtaunas universitātē notika Krievijas un Baltkrievijas mācībām “Zapad-2017” veltīta diskusija. Pēc tās O. Merkulovs sniedza komentāru par to, ka “sabiedrību, īpaši Latvijas austrumdaļā, satraucot nevis mācības, bet gan bezdarbs un sociālās problēmas”.

Par diskusiju Džordžtaunas universitātē viedoklis ir Lietuvas premjerministra galvenajam padomniekam Arnoldam Pikžirnim. “Interesanti, ka šķietami nevainīgais jautājums no “pieredzējuša pierobežas reģiona iedzīvotāja” galvenokārt fokusējās uz kritiku pret Baltijas valstu valdību lēmumu finansēt mūsu bruņotos spēkus,” spriež A. Pikžirnis.

Atdarinātājs, bet ar mazu ietekmi

Kā vērtēt O. Merkulova “aktivitātes” Vašingtonā? Kādreizējais laikraksta “Čas” žurnālists un Latvijas eiropeiski noskaņoto krievu pārstāvis Igors Vatoļins pēc iepazīšanās ar O. Merkulova daiļradi teic, ka tā tieši kopē Krievijas propagandas vēstījumus. Viņam esot skumji, ka šādas ievirzes rakstus autoram Vašingtonā pasūta kāds no Latvijas krievvalodīgajiem medijiem. “Nekā slikta nav, ka cilvēks raksta “Segodņa” – varbūt pārliecības vai papildu peļņas dēļ. Bet problēma sākas, kad šie raksti kļūst par propagandas līdzekli. Tajos ir kopējs stā-stījums, ka Latvijā viss ir slikti, ka esam izgāzusies valsts. Ka Krievijai apkārt mīt ienaidnieki, no kuriem lielākais ir ASV. Un “Segodņa” ārzemju korespondents meklē ekspertus, kuri var to apliecināt,” saka O. Vatoļins.

Tāds vērtējums ir arī Drošības policijai, lai gan iestāde neuzskata, ka ietekme šīm aktivitātēm ir vien krievvalodīgo lasītāju vidū, bet ASV tās nebūtiskas: “Oļega Merkulova publikācijas laikrakstā “Segodņa” DP vērtējumā uzskatāmas par vienu no izpausmēm Krievijas ģeopolitiskās intereses sekmējoša satura pastāvīgai integrācijai Latvijā iznākošo krievu valodas mediju saturā.” DP ieskatā tomēr aktīvista ietekme galvenokārt attiecināma uz Latvijā dzīvojošajiem krievvalodīgajiem, bet autora spējas radīt alternatīvu skatījumu par norisēm Latvijā ASV publikai vērtējamas kā minimālas.

Diskusiju rīkotāji ASV uzsver, ka taksists uz diskusijām iepriekš piesakās, bet nenorāda, kādu organizāciju pārstāv. Kad viņš ierodas, neviens prom viņu nedzen. Visticamāk, O. Merkulovs turpinās apmeklēt dažādas diskusijas ASV un “spraukties” tajās ar saviem pielādētajiem jautājumiem. ASV pēdējā laikā ir pievērsušas pastiprinātu uzmanību dažādām Krievijas aktivitātēm gan medijos, gan sociālajos tīklos, secinot, ka bijuši mēģinājumi ietekmēt ASV politiku. O. Merkulova aktivitātes tajā iederas, lai gan uz kopējā fona, protams, ir nebūtiskas. Paliek tikai jautājums – vai viņš to dara pārliecības, piepelnīšanās, Krievijas diplomātu rokasspiediena dēļ vai arī te viss kopā? Pēc Latvijas vēstniecības ASV ziņām, O. Merkulovs neesot reģistrējies ASV kā žurnālists vai ārzemju aģents.

LA.lv