Mobilā versija
-1.7°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
1. septembris, 2013
Drukāt

Atjaunotajam Civillikumam – 20 gadu

Foto-LETAFoto-LETA

Šodien, 1.septembrī, aprit 20 gadu atjaunotajam un pilnā apjomā spēku atguvušajam Civillikumam. Latvijas Civillikums vēsturiski stājās spēkā pirms 75 gadiem – 1938.gada 1.janvārī -, zaudējot spēku 1940.gadā, savukārt 1993.gada 1.septembrī Civillikums tika atjaunots un atguva savu likumīgo spēku pilnā apjomā.

Kā norādīts žurnālā “Jurista Vārds”, atsaucoties uz profesoru Juri Bojāru, Civillikuma Ievada veidošanu tiešā veidā ietekmēja Vācijas starptautisko privāttiesību noteikumi. Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorante Aiga Mieriņa žurnālā skaidro, ka Vācijas starptautisko privāttiesību noteikumi, kas bija paraugs mūsu valsts Civillikuma Ievadam, ir pārskatīti, un arī mums nav jāapstājas pie sasniegtā.

Tiek norādīts, ka Civillikums tā pieņemšanas laikā bija viens no modernākajiem kodifikācijas aktiem Eiropā privāttiesību jomā. Civillikums ir Latvijā apjomīgākais likums.

Kā aģentūru LETA informēja Tieslietu ministrijā, 20 gadu laikā Civillikums tika grozīts vairāk nekā 20 reizes, savukārt Saeima to ir grozījusi 17 reizes. Tiek norādīts, ka jāņem vērā Augstākās Padomes grozījumi, kā arī Satversmes tiesas spriedumi par Civillikumu un grozījumi, ko Saeimas sesiju starplaikos bija pieņēmis Ministru kabinets.

Šogad stājās spēkā apjomīgi Civillikuma grozījumi attiecībā uz laulāšanās paradumiem, ļaujot personām noslēgt laulības dažādās tam piemērotās telpās vai vietās. Līdz šim likumā bija noteikti ierobežojumi laulāt tikai dzimtsarakstu nodaļā vai baznīcā. Savukārt mūsdienās tam vairs nav būtiska pamatojuma, un daudzi jaunie pāri laulības vēlas slēgt, piemēram, brīvā dabā, pilī vai muzejā.

Līdz ar grozījumiem Civillikumā arī notika atteikšanās no laulību izsludināšanas pirms laulības slēgšanas, jo pašlaik šī prasība ir novecojusi un vairs nepilda vēsturisko funkciju – informēt sabiedrību par paredzamo laulību. Turklāt ziņas par laulību laiku un cita informācija ir privāta, un to nebūtu nepieciešams izplatīt.

Likuma izmaiņas skāra arī laulību šķiršanu. Ja laulātie dzīvo šķirti mazāk nekā trīs gadus, tiesa laulību var šķirt arī gadījumā, ja tās iziršanas iemesls ir laulātā fiziska, seksuāla, psiholoģiska vai ekonomiska vardarbība pret laulāto, kas pieprasa laulības šķiršanu, vai vardarbība pret viņa bērnu vai laulāto kopīgo bērnu.

Apjomīgās izmaiņas Civillikumā bija nepieciešamas, jo 1937.gadā pieņemtajā likumā ietvertā ģimenes tiesību regulējuma normas bija novecojušas un vairs nespēja pilnībā apmierināt mūsdienu sabiedrības vajadzības. Likums novērsis problēmas iepriekšējā regulējumā, kas skar laulības noslēgšanu un šķiršanu, laulāto mantiskās attiecības, paternitāti, aizgādnību, adopciju, uzturlīdzekļus, kā arī līdzekļus otra laulātā uzturam vai iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai.

Diskusijas šovasar izraisīja arī Saeimā 20.jūnijā pieņemtie grozījumi, kas nosaka līgumsodu ierobežojumus civiltiesiskos darījumos un paredz, ka par laicīgu parāda neatdošanu papildus varēs iekasēt ne vairāk kā 10%. Tos izsludināja arī Valsts prezidents Andris Bērziņš. Prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne toreiz informēja, ka minētajiem grozījumiem ir leģitīms mērķis, jo pašreiz likumā nav noteiktas nekādas robežas līgumsoda apmēram un tas ir pretrunā ar taisnīguma principu un ekvivalences principu, kas ir viens no civiltiesiskās apgrozības pamatprincipiem.

Grozījumi stāsies spēkā 2014.gada 1.janvārī.

Spraigas diskusijas par izmaiņām Civillikumā notika arī 2005.gadā, kad Saeima pieņēma grozījumus, kas paredzēja, ka atļauju bērna adopcijai uz ārzemēm izsniedz bērnu un ģimenes lietu ministrs, tagad – labklājības ministrs. Pirms tam to izsniedza tieslietu ministrs.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+