Mobilā versija
Brīdinājums +17.3°C
Agris, Agrita
Svētdiena, 24. septembris, 2017
28. aprīlis, 2015
Drukāt

Atjaunotas trešās lielākās ērģeles Latvijā (3)

Foto: Toms Grīnbergs, LU Preses centrsFoto: Toms Grīnbergs, LU Preses centrs

Aprīlī noslēgušies Latvijas Universitātes (LU) Lielās aulas ērģeļu restaurācijas darbi, un svinīgajā koncertā LU Fonda draugu, mecenātu un viesu klātbūtnē atkal ieskanējās atjaunotās LU Lielās aulas ērģeles, informēja LU.

Tāpat kā pirms aptuveni 80 gadiem ērģeļu uzbūve, arī to rekonstrukcija un modernizēšana kļuva iespējama, pateicoties Latvijas sabiedrības – uzņēmumu, privātpersonu, mecenātu, LU mācībspēku, studentu un absolventu – saziedotajiem līdzekļiem. LU Fonds aicināja ziedot ikvienu, kuram rūp LU Lielās aulas ērģeļu skanīgums.

Kampaņā “Ērģeles lai mūžam skan!” pusotra gada laikā saziedoti 41 403,36 eiro ērģeļu atjaunošanas darbiem, un šobrīd, pateicoties 350 ziedotajiem, universitātes un valsts rīcībā ir nodots atjaunots un modernizēts instruments, kas ievērojami dažādos Latvijas koncertdzīves iespējas un radīs īpašus mirkļus LU studentiem, absolventiem un viesiem universitātes un valsts mēroga pasākumos, norāda LU.

LU Lielās aulas ērģeles ir trešās lielākās Latvijā uzreiz pēc Rīgas Doma ērģelēm un Liepājas Sv. Trīsvienības baznīcas ērģelēm. Instrumentu 1937.gadā uzbūvēja vācu ērģeļbūves firma “E. F. Walcker, Ludwigsburg”, kas tolaik bija viena no vispazīstamākajām un visražīgākajām ērģeļbūves firmām pasaulē ( Walcker 1883. gadā uzbūvēja arī Rīgas Doma ērģeles). Tā laika inteliģence, uzņēmumi, studenti un citi toreiz projektam saziedoja 25 000 latu.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Es šam erģelem krasoju stabules

  2. UN kas atjaunoja? Ugāles ērģeļbūves darbnīca vai kāds cits meistars?

    • Šeit ar Ugales erģeļbuves darbnicu nav sakara vienigi ka pasutijam dažas stabules .Šeit vis notika ProfesoraT Dekšņa vadiba .Kur ari es stradaju

Fredis: Latvieši spiež ārā joku kā aizcietējuma mocīti (1)"Ja tik mazai tautai, kripatiņai kā vidēji lielai Amerikas pilsētai, ir īsti par ko jokot un smieties, varam būt priecīgi. Smiekli ir kā glābšanas riņķis, bez tiem ikdienišķā pelēcībā būtu pavisam traki," uzskata Andris Freidenfelds, viņš arī Fredis.
Draugiem Facebook Twitter Google+