Atkal: ja studiju programma ir maza, tad nekvalitatīva? 1
Izrādās, ka Latvijas augstskolās ir studiju programmas, kurās studē tikai daži studenti. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) uzskata, ka šādas mazskaitlīgas programmas ir finansiāli neizdevīgas un ir risks, ka tajās nevar iegūt kvalitatīvu izglītību.
Tāpēc iecerēts jau nākamgad šādām studiju programmām nepiešķirt valsts finansējumu. Tas nozīmē: augstskola, ja vien vēlēsies, varēs arī turpmāk saglabāt šādu studiju programmu, taču studēt tajā varēs tikai un vienīgi par maksu.
Tikai divi studenti
Paredzams, ka mazskaitlīgas un tāpēc nefinansējamas studiju programmas būs tādas, kurās ir mazāk par 30 studentiem pamatstudijās un mazāk par 15 augstāka līmeņa studijās (neskaitot doktora studijas). Runa ir tieši par visu studiju programmu, nevis vienu kursu vai studentu grupu. IZM sniegtie dati pārsteidz. Izrādās, ka Latvijā pat ir studiju programma, kurā studē divi studenti. Tik vien skolojamo ir studiju programmā “Fizika” Liepājas Universitātē. Jāteic, ka arī kopumā vairāk šādu mazskaitlīgu studiju programmu ir reģionālajās augstskolās. IZM dati liecina, ka biežāk maz studentu ir akadēmiskās studiju prog- rammās. IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece politikas plānošanas jomā Laura Treimane gan uzsver: lēmums par mazskaitlīgo studiju programmu finansēšanu vēl nav pilnībā pieņemts. IZM par saviem plāniem diskutēs ar augstskolu pārstāvjiem. Tomēr no sarunas toņa jūtams, ka atteikties no šīs idejas IZM nav gatava, diskusija varētu būt vien par niansēm. Jāpiebilst, ka par šo ideju IZM pārstāvji vispirms paziņoja Saeimas atbildīgajā komisijā un tur būtiski iebildumi neizskanēja.
Jāņem vērā specifika
L. Treimane skaidro, ka skaitļi “15” un “30” izraudzīti, veicot aprēķinus, “cik ietilpīgas studiju programmas mēs varam atļauties”. “Runa ir par valsts budžeta izlietošanas lietderību un par to, vai ar tik nelielu studentu skaitu var nodrošināt kvalitatīvu izglītību,” viņa norāda. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) prorektors studiju un zinātniskajā darbā Andris Teikmanis gan iebilst: ministrijai vairāk vajadzētu uztraukties par kvalificētu mācībspēku, nevis studentu daudzumu. “Ko dod tas, ja studiju programmā ir pat 500 studentu, ja mācībspēku vidū nav neviena profesora?” vaicā A. Teikmanis.
Rektoru padomes priekšsēdētājs, Daugavpils Universitātes (DU) rektors Arvīds Barševskis uzskata: lemjot par finansējuma atņemšanu studiju programmām, nevajadzētu tomēr ņemt vērā tikai studentu skaitu. Ir svarīgi arī citi aspekti: piemēram, kādā studiju programmā varbūt ir maz studentu, tāpēc ka darba tirgum nav nepieciešams tik liels attiecīgo speciālistu skaits. “Dažkārt kādu studiju programmu, iespējams, arī turpmāk vajadzētu finansēt valstisku apsvērumu dēļ. Piemēram, Daugavpils Universitātē Letonikas studiju programmā nav daudz studentu, tomēr uzskatu, ka valsts stabilitātei ir svarīgi, lai arī pierobežā būtu šāda studiju programma,” tā A. Barševskis.
Rīgas Tehniskās universitātes Studiju departamenta vadītāja Ilze Birzniece piebilst: RTU mazskaitlīgas mēdz būt jaunas studiju programmas, par kurām vēl nav radusies potenciālo studentu interese. Šādām studiju programmām vajadzētu piešķirt saudzēšanas periodu.
L. Treimane piekrīt: studiju programmas specifika, lemjot par tās tālāku finansēšanu, varētu tikt ņemta vērā. IZM iesaka augstskolām mazskaitlīgās studiju programmas apvienot vai pievienot citām radniecīgām. I. Birzniece atzīst, ka tieši studiju programmu apvienošana varētu būt izeja. Iespējams, studenti tiešām vairāk iegūs, mācoties lielākās grupās. Jāpiebilst, ka LMA jau ir līdzīga sistēma: ir studiju programma “Māksla”, kurai ir dažādas apakšnozares. Daļu studiju kursu grafiķi, skulptori un cita veida mākslinieki apgūst kopā, bet daļu atsevišķi. Taču augstskolu pārstāvji norāda: apvienotās studiju programmas būs jāakreditē no jauna, un šis process ir dārgs.
L. Treimane teic: IZM plāni vistiešāk skars tās augstskolas, kas ir šīs ministrijas padotībā. Daļa valsts augstskolu ir Veselības ministrijas, Zemkopības ministrijas un Kultūras ministrijas padotībā. Uz tām studentu skaitīšana varētu attiekties mazāk, tomēr L. Treimane uzsver: no nākamā gada arī IZM iesaistīsies citu ministriju padotībā esošo augstskolu budžeta vietu sadalē. Tiks slēgts trīspusējs līgums starp IZM, nozares ministriju un augstskolu.
No nākamā gada IZM iecerējusi arī citus jauninājumus budžeta vietu sadalē. Piemēram, paredzēts, ka augstskolām desmit procentus piešķirto budžeta vietu būs tiesības pārdalīt tās pašas tematiskās jomas ietvaros bez saskaņojuma ar ministriju, ja piešķirtās budžeta vietas nebūs aizpildītas.
Fakti
Pēc IZM datiem, valsts augstskolās ir 51 studiju programma, kurās ir mazāk par 30 studentiem pamatstudijās un mazāk par 15 augstāka līmeņa studijās (neskaitot doktora studijas).
