Atkal reformēsimies… 6
Pēteris Karlsons: “Tagad atkal diskutē par jaunu administratīvo reformu. Kad Latviju sadalīja 109 (vēlāk 110) sīkos novados, Ventspils domes vadītājs Aivars Lembergs sacīja, ka tā ir kļūda un nākotnē nāksies atgriezties atpakaļ pie 26 rajoniem vai pie ulmaņlaika apriņķiem. Redzēsim, kā būs.”
Rīdzinieks Edgars Vimba: “Latvijai atkal draud teritoriālā reforma. Vai tiešām pēc tās ir vajadzība? Latvijā vēstures gaitā esam sastapušies ar dažādu administratīvo vienību skaitu. Pāršķirstot enciklopēdijas, uzzinām, ka 1924. gadā Latvijā bijuši 19 apriņķi, 1969. gadā 26 rajoni, un šodien, kā zinām, ir 110 novadi. Tagad rosina veidot 49 vai 29 novadus.
Vai šāda reforma ko dos? Laikā, kad ir tik daudz dažādu vajadzību un kad valsts cīnās ar naudas trūkumu? Vai, veicot šādu reformu, izdevumi nebūs lielāki par ekonomisko ieguvumu? Novadu pārveidošanu gribas apzīmēt ar vienu padomju laikā populāru vārdu – kaitniecība. Vismaz iepriekšējā tā saucamā reforma, manuprāt, par tādu ir atzīstama. To, ka tā ir apgrūtinoša un neērta, apstiprina nepieciešamība to likvidēt. Latvijas apstākļos pārspīlēts šķiet novadu skaits 110 un 49. “Panorāmā” 28. septembrī minēja variantu veidot 58 novadus. Tas palīdzēšot pašvaldību robežas tuvināt novadu robežām. Nez vai. Prātīgāk, manuprāt, būtu atgriezties pie rajonu skaita un par rajoniem, nevis novadiem tos arī saukt. Bezjēdzība ir veidot rajonus (novadus), tajos ietverot gan Vidzemi, gan Zemgali vai arī vienā administratīvā vienībā iekļaujot dažādu pagastu daļas. Jēdzienus, kas vēsturiski izveidojušies, iegājušies un nostiprinājušies zinātnē, sadzīvē un literatūrā, nevajadzētu mainīt.”
E. V. Upelnieks: “Interesanti būtu uzzināt, cik lieli valsts līdzekļi tika izlietoti iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai un reformējamo pašvaldību “piebarošanai”. Tagad plašsaziņas līdzekļi mums stāsta, ka šī reforma nav sasniegusi plānotos mērķus un ka tāpēc ir vajadzīga jauna administratīvi teritoriāla reforma un jauni valsts līdzekļu miljoni tās īstenošanai. Par valsts pārvaldē un pašvaldībās radīto haosu, par izšķērdētajiem miljoniem, protams, nav neviena ne politiski, ne krimināli, ne materiāli atbildīgā. Neviens darbonis nav atbrīvots no ietekmīga un labi apmaksāta amata, neviens nav notiesāts, un neviens kaut daļēji nav sedzis valstij nodarītos zaudējumus. Jā, varbūt dažs deputāts nav ticis ievēlēts Saeimā un tāpēc ir nolicis savas pilnvaras, taču ne jau šī iemesla dēļ. Un kur ir garantija, ka iecerētās reformas atkal nebūs kārtējā ministrijas kabinetos izauklētā utopija?”
Lasītājs A. Leja raksta, ka Lejaskurzemē derētu atjaunot Priekules un arī Grobiņas rajonu.
