Atkal uztraukumi… 0
Nojaušams, ka līdzās J. Urbanoviča un Krievijas Ārlietu ministrijas neapmierinātībai ar prezidenta A. Bērziņa darbībām tiek iedarbināti arī saimnieciskas ietekmes līdzekļi
Par to, ka sākušies uztraukumi, uzzinām no Rīgas krievu laikraksta “Vesti”. Tas ziņo, ka pagājšnedēļ uz veselu dienu (!) uz Rīgu esot atsteidzies viens no lielākajiem krievu miljardieriem, bijušais ministrs Pjotrs Avens. Dažās minūtēs, ko lielais vīrs atvēlējis korespondentam, Avens izteicies, ka ieradies, lai izpētītu situāciju un saprastu, kas jādara, lai uzlabotu klimatu divu valstu attiecībās.
Ja palūkojamies, kas notiek visapkārt, tad jāsecina, ka pie politiskā klimata “bojāšanas” droši vien vainojams Valsts prezidents A. Bērziņš, kas pēdējā laikā diezgan aktīvi centies (vismaz vēsturiskā aspektā) samierināt Otrā pasaules kara veterānus kā no leģionāru, tā sarkanarmiešu puses – ar cerību, ka varētu sākties arī Latvijas iedzīvotāju samierināšana. Kā zināms, sabiedrības konfrontācija jeb tās sašķelšana, kā patlaban runā un raksta, sākās ar Latvijas valsts okupāciju, vietējo iedzīvotāju izvešanu uz PSRS tālajiem apgabaliem un Latvijas populācijas pārkrievošanu, kam sekoja Otrais pasaules karš ar okupācijas režīma atgriešanos, kas jau 1949. gadā ar kara uzvarētāja varu un “tiesībām” atkārtoja neatkarīgās Latvijas valsts pilsoņu izvešanu un iznīcināšanu.
Pilnīgi skaidrs, ka Valsts prezidenta A. Bērziņa humānie centieni nevar neskart citu spēku un pušu uzskatus, ideoloģiju un intereses. Tikai tā var izskaidrot nupat izpaustos Krievijas Ārlietu ministrijas izteikumus par A. Bērziņa iniciatīvām un, jādomā, ka ar tiem saistītās draudošās izpausmes, ko pamanījis P. Avena k-gs.
Dzirdami izteikumi, ka valstu attiecībās valdot sastingums, kaut gan oficiālā līmenī par tādu nerunā. Gan jāpiebilst, ka Krievijas vēstnieks A. Vešņakovs jau 12. jūnijā “Latvijas Avīzē” publicētajā intervijā teica, ka “mēs sākam zaudēt Latvijas Republikas prezidenta Krievijas vizītē iegūto pozitīvo lādiņu” (“LA”, 12. jūnijā).
“No malas raugoties”, var spriest, ka kādi spēki rosās, lai, destabilizējot Latvijas iekšpolitisko stāvokli, bojātu attiecības ar Krieviju vai, kā runā, šo attiecību fonu. Raksturīgi, ka pret Valsts prezidenta darbībām sācis izteikties arī “Saskaņas centra” līderis J. Urbanovičs. Tieši J. Urbanovičs paziņojis, ka viss sasniegtais process attiecībās ar Krieviju esot zaudēts un atkal atgriezies 90. gadu līmenī. Prezidents to esot veicinājis. J. Urbanovičs pārmet A. Bērziņam koalīcijas valdības atbalstīšanu (“Vesti”, 27. jūlijā). Par oficiālās Krievijas nostāju liecina fakts, ka uz Krievijas Ārlietu ministrijas pārmetumu fona prezidents V. Putins sūtīja apsveikumu “Jaunajam vilnim” uz Jūrmalu. Tomēr arī Krievijas darījumu aprindu intereses un ietekmi, kuru neapšaubāmi pārstāv P. Avens, nevērtēšu par zemu – to redzēsim notikumu attīstībā. Bet pašiem savā valstī neklājas bailēs no Maskavas “rokas” izlaist no acīm vietējos “pirkstiņus”.
