Atkārtoti atliek bēgļu uzņemšanas plāna izskatīšanu valdībā 0
Šodien notikušajā koalīcijas padomes sēdē nolemts vēl par nedēļu atlikt bēgļu uzņemšanas plāna izskatīšanu valdībā.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) šodien pēc koalīcijas sanāksmes žurnālistiem sacīja – koalīcija bija vienota, ka nākamajā otrdienā valdībā vajadzētu pieņemt to plāna sadaļu, kas saistās ar bēgļu izvēli, transportēšanu, proti, ar Iekšlietu ministriju (IeM) saistītus jautājumus un par Mucenieku infrastruktūras sakārtošanu.
Straujuma “ļoti tic”, ka šī rīcības plāna sadaļa nākamnedēļ tiks pieņemta. Savukārt par dažādiem citiem ar bēgļu uzņemšanu saistītajiem jautājumiem 4. novembrī paredzēts diskutēt ar pašvaldību pārstāvjiem. Pēc šīm sarunām valdība varētu lemt par to rīcības plāna daļu, kas saistīta ar bēgļu izmitināšanu.
Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars pēc dalības koalīcijas sanāksmē žurnālistiem sacīja, ka plāna izskatīšana atlikta uz nedēļu, ņemot vērā VL-TB/LNNK un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) iebildumus.
Rīt, 27. oktobrī, sanāks koalīcijas darba grupa, kas spriedīs par šo jautājumu, piebilda Dzintars. Arī Straujuma sacīja, ka rīt pēc valdības sēdes tiksies IeM un koalīcijas partiju pārstāvji, kuri diskutēs par jautājumiem, kuros politiķiem nav vienprātības.
Dzintars skaidroja, ka VL-TB/LNNK ir priekšlikumi plāna papildināšanai. Piemēram, VL-TB/LNNK nav pieņemams punkts par valodas normu atvieglojumiem darba prasībām. Viņš arī atgādināja par nacionālās apvienības piedāvāto plānu bēgļu krīzes risināšanai un tajā ietvertajiem ierosinājumiem.
VL-TB/LNNK jau iepriekš paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem norādīja, ka IeM izstrādātais dokumenta projekts “Rīcības plāns personu, kurām nepieciešama starptautiska aizsardzība, pārvietošanai un uzņemšanai Latvijā” ir jāpārveido, paužot pārliecību, ka tas ir “diskriminējošs Latvijas pamatiedzīvotājiem” un vairākos plāna punktos aprakstītais esot pretrunā ar valdības vadītājas un IeM amatpersonu agrāk paustajām atziņām.
Savukārt ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis iepriekš pauda, ka ZZS aicinās Ministru prezidenti piedāvāt mehānismu, kā pēc bēgļu pabalstu samazināšanas tiks kompensēti pašvaldību gaidāmie papildu izdevumi.
Runājot par plānā paredzēto finansējumu, Straujuma norādīja, ka “skaitļi ir ļoti orientējoši”. Viņa rosina noteikt, ka izdevumu kompensācija būs “pēc fakta”, nevis ministrijām jau iepriekš piešķirot pieprasīto summu.
Kā ziņots, IeM precizētā patvēruma meklētāju uzņemšanas plāna īstenošanai divos gados kopumā nāktos tērēt 15,45 miljonus eiro un 8,93 miljoni eiro no šīs summas būtu jārod nacionālajā budžetā, liecina plāna projekts, kas iesniegts izskatīšanai 27. oktobra valdības sēdē.
Kopējais papildus nepieciešamais finansējums 2016. un 2017. gadā sasniedz 15 453 442 eiro. Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums plānots 6 525 506 eiro apmērā, bet valsts budžeta finansējums iecerēts 8 927 936 eiro apmērā.
Apjomīgākās izmaksas būs vajadzīgas IeM patvēruma meklētāju izmitināšanas centra “Mucenieki” ēku un katlumājas pārbūvei, papildu resursu piesaistīšanai aizturēto patvēruma meklētāju un nelegālo imigrantu izmitināšanai, kā arī papildu pagaidu uzņemšanas telpu piesaistīšanai. Tāpat apjomīgas izmaksas paredzētas papildu divu korpusu izbūvēšanai centrā “Mucenieki” un jauna korpusa “Bundulīši” izbūvēšanai.
Kopumā minētajiem projektiem plānots tērēt 7 461 354 eiro. Kā jau iepriekš izskanējis, precizētajā plānā IeM atteikusies no idejas par multifunkcionālā centra izveidi Mucenieku ciemā un Mucenieku stadiona rekonstrukcijas.
Izglītības un zinātnes ministrijai būs vajadzīgi 1 363 643 eiro, lai nodrošinātu latviešu valodas mācību procesu patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā pirmos trīs mēnešus, bērnu un jauniešu izglītības nodrošināšanai un citiem pasākumiem.
Labklājības ministrijai būs nepieciešami 2 449 300 eiro, lai patvēruma meklētājiem piesaistītu sociālos darbiniekus un individuālos konsultantus, kuri sniegtu atbalstu integrācijas plāna ieviešanā. Tāpat šī nauda būs vajadzīga sociālo rehabilitācijas pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai un citiem pasākumiem.
Kultūras ministrijai divos gados plānots atvēlēt 855 414 eiro, lai nodrošinātu tulku pakalpojumus, integrācijas ievadkursu programmu par Latviju patvēruma meklētājiem un citiem pasākumiem.
Veselības jomai kopumā nepieciešams 368 141 eiro. Par šo naudu vajadzēs nodrošināt patvēruma meklētāju neatliekamo medicīnisko palīdzību, kā arī primāro, sekundāro un ambulatoro veselības aprūpi, piemēram, vakcināciju.
Savukārt vismazākās izmaksas no ministrijām – 10 000 eiro – plānotas Ekonomikas ministrijai (EM). Tā minēto naudas summu tērēs, nodrošinot patvēruma meklētāja statusa saņēmējiem informāciju par Latvijā pieejamām mazcenas īres dzīvesvietām, un izvērtēs iespējas ieviest atmaksājamu aizdevumu pirmajai īres iemaksai/garantijai.
Atbildīgajām ministrijām plānots īstenot pilotprojektu, kura laikā patvēruma meklētājiem tiktu nodrošināta ne tikai latviešu valodas mācīšana, bet arī desmit lekciju mācību kurss “Iepazīsti Latviju!”, kas cita starpā ietvertu praktisku informāciju par Latviju un pakalpojumiem.
