Mobilā versija
Brīdinājums +1.0°C
Daina, Dainis, Dainida
Svētdiena, 22. oktobris, 2017
16. janvāris, 2017
Drukāt

Atklāj, cik pelna labākie teātra aktieri Latvijā (8)

Latvijas Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis. Foto - LETALatvijas Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis. Foto - LETA

Šogad tiek paaugstinātas teātra aktieru, skatuves darbinieku, kā arī citu kultūras nozares pārstāvju algas, taču joprojām ne visur tās sasniedz pirmskrīzes līmeni, svētdien vēstīja raidījums “LNT Ziņu TOP 10”.

Šogad kultūras nozarei paredzētais budžets pieaudzis par vairāk nekā 15 miljoniem eiro – galvenokārt uz kultūras darbinieku algu rēķina. Tas sasniedz apmēram 155 miljonus eiro. Kultūras ministrijā (KM) skaidro, ka lielā mērā kāpums ir saistīts ar to, ka algu reformas rezultātā bija jāpalielina darba samaksa mākslas un kultūras ievirzes pedagogiem. Taču apmēram divi miljoni eiro no šīs summas atvēlēti, piemēram, teātriem, orķestriem, lai tie no 800 eiro līdz 880 eiro varētu pacelt vidējo bruto mēnešalgu mūziķiem un aktieriem.

“Es teiktu, lielākais pieaugums pēc 2008.gada, kad atalgojums nogāzās lejā, tāpēc es pieaugumu sauktu par tādu parādu atdošanu nozarei,” komentēja KM valsts sekretārs Sandis Voldiņš.

Dailes teātris no valsts šogad saņēmis par aptuveni 10% lielāku dotāciju, un tas ļaus no 1.marta pacelt vidējo algu ne tikai aktieriem, kas jau tika darīts pērn, bet šogad – arī tehniskajam personālam un tiem speciālistiem, kuriem samaksa par darbu ir dramatiski zema. Teātrī rēķina, ka algas pielikums šogad gaidāms apmēram 100 cilvēkiem.

“Ļoti jau pietuvojas minimālajai algai – ja minimālā alga ir 380 eiro un šī zemākā alga ir 430 eiro, tad īstenībā speciālistam vairāk nav motivācijas nākt – var par sargu nopelnīt to pašu,” sprieda Dailes teātra direktors \Andris Vītols.

Vecākais skatuves meistars un Latvijas Kultūras akadēmijas absolvents Jānis Klucis stāsta, ka viņam “uz papīra” alga ir 480 eiro. “Par to īsti nevar izdzīvot – it sevišķi Rīgā. Ja es dzīvotu mazā ciematā kaut kur Kolkas ragā, tad varbūt ar to pilnīgi pietiktu. Visiem, kas te strādā, ir paralēli vēl kaut kas jādara, lai samaksātu par dzīvokli, dzīvošanu un visu pārējo,” atzīst Klucis.

No šī gada vidējā alga skatuves strādniekiem pacelta par apmēram 80 eiro “uz papīra”. Lai arī Jānis uzskata, ka gaidāmais algas paaugstinājums kritisko samaksu būtiski neuzlabos, tomēr priecājas, ka pielikums būs.

Nacionālajā teātrī norāda, ka vēl aizvien dotāciju celšana nespēj pietuvināt algas pirmskrīzes līmenim, bet teātra direktors Ojārs Rubenis ir gandarīts, ka beidzot vispār šis jautājums sakustējies. Tomēr tēze, ka, piemēram, aktieriem tiek palielināts atalgojums par 10%, viņaprāt, var radīt greizu priekšstatu, ka algu ziņā kultūrā tagad iestājies “zelta laikmets”.

“Nav nekāds noslēpums, ka mūsu augstākā aktieru alga ir 900 eiro “uz papīra”, un, ja skolotāji un visi pārējie ārkārtīgi cīnās par to “zem tūkstoša lai nebūtu”, tad patiesībā, lai mēs varētu kaut ko izdarīt un tiem pārējiem cilvēkiem kaut ko nedaudz samaksāt, mēs strādājam jau vienkārši tādā režīmā, ka es to varu nosaukt par rūpnīcu. Mums ir 580 izrādes trijos spēles laukumos gadā, plus ir katru dienu mēģinājumi, gandrīz katru dienu ir izrādes un gandrīz katru dienu ir pa 2-3 izrādēm vienlaicīgi,” norādīja Rubenis.

Pagājušajā gadā Nacionālajā teātrī pašu nopelnītais veidoja 59%, pārējais bija valsts finansējums. Vēl lielāka atšķirība starp dotāciju un pašu ieņēmumiem ir Jaunajā Rīgas teātrī (JRT), kur tikai trešā daļa finansējuma ir valsts dotācija, bet 65% ir teātra ieņēmumi un sponsoru nauda. Teātra vadība uzskata, ka Latvijas gadījumā ideālais variants būtu attiecība puse uz pusi, lai aktieriem nebūtu jāstrādā pārslodzes režīmā. Šobrīd, lai teātris savilku galus kopā, katru dienu repertuārā ir trīs izrādes.

No šī gada valsts budžeta palielinājuma JRT ieguvis par apmēram 30 000 eiro lielāku dotāciju, un tās kopējā summa ir 1,3 miljoni eiro.

“Par cik aktieriem šajā gadā mums nekāds finansējums klāt netika pielikts, jo mūsu aktieriem vidējās algas jau ir šie 880 eiro, tad mums faktiski ir tehniskiem darbiniekiem mazliet iedota nauda klāt – 20 cilvēkiem – un kaut kādiem pieciem cilvēkiem mārketingā,” stāstīja JRT valdes locekle Gundega Palma.

No 1.marta par 10% augs arī Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) mūziķu atalgojums, un, līdzīgi kā aktieriem, tas arī vidēji būs 880 eiro “uz papīra”. Tomēr arī tad tās vēl aizvien būs zemākās algas orķestra dalībniekiem, tikai paraugoties tepat, Baltijas valstu mērogā.

“Viss ir relatīvi. Var teikt 10% – tas ir daudz vai maz. Lai atgrieztos pie pirmskrīzes atalgojuma, mums būtu vēl nepieciešami 28% klāt pie pašreizējā atalgojuma,” saka LNSO valdes locekle Indra Lūkina. Viņas vērtējumā orķestra mūziķa profesija šobrīd ir kritiskā stāvoklī un tās ir iepriekšējo gadu sekas.

Ar zināmu skepsi uz algas nelielo pieaugumu raugās arī simfoniskā orķestra vijolniece Liene Neija-Kalniņa: “Tāpat jau visi strādās, turpinās strādāt citos darbos, lai tiktu galā. Ar vienu to algu noteikti nepietiek tā, lai varētu dzīvot normāli.”

Paraugoties uz vidējā kultūras nozares atalgojuma kardiogrammu pēdējo gandrīz desmit gadu posmā, visradikālāko samazinājumu piedzīvoja koncertorganizācijas – no aptuveni 1000 eiro 2008.gadā tas līdz 2013.gadam noslīdēja līdz aptuveni 700 eiro. Tomēr, lai arī kopš 2013.gada līkne atkal virzās augšup, vidējā atalgojuma rādītājs teātros un arī operā vēl iepaliek no vidējā koncertorganizāciju gandrīz četrciparu skaitļa. Teātros šogad tas būs nepilni 800 eiro, operā – nepilni 700 eiro.

“Mēs jau šobrīd zinām, kas ir tie pieaugumi, uz kuriem mēs koncentrēsimies algās nākošgad. Un tās būs mantojumiestādes nākošgad – attiecīgi muzeji, arhīvi un bibliotēkas,” informēja KM pārstāvis.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Izbraukuma izrādēm uz mazpilsētām nevajadzētu sacelt tik augstas biļešu cenas! Jums Rīgā dzīves līmenis daudz augstāk, algas daudz lielākas, bet vajag ar prātu apdomāt par provincēm! Visa būtība nav tikai Rīgā. Kur mazpilsētā ģimene var ‘ņemt vienam ģim. loceklim naudu 8-12, 14 euro? Bieži neved nevienu un paliek kultūras izolācijā. Šeit jāpiemin arī vēl teātru izrāžu KVALITĀTE, kura pēdējos gados stipri krītās.
    Visu cieņu, lai pelna, kurš var, bet kaut kādam līdzsvaram jābūt, citādi tautas jaunā paaudze paliek kultūrā aizvien neizglītotāka.

  2. ja man maksātu tādu piķi es arī būtu labs aktieris.

    • Es ar tādu algu nevarētu pat ikmēneša kredītus samaksāt. Pie tam tas ir uz papīra, uz rokas sanāk krietni mazāk.

  3. Tad jau iznāk , ka viņiem īpaši nav jācenšas , lai tiktu pie algas … Kaut kā biju iedomājies , ka teātris pelna ar izrādēm un tad no nopelnītā maksā algas aktieriem un visiem pārējiem . Pēc šī raksta spriežot , iznāk , ka valsts visu to ”brandžu” uztur … Tad jau īsti arī nav jēga censties ne labas izrādes taisīt neko , jo tik un tā algu maksā …

    • Tikai labākie saņem tādu naudu. Tie, kuri mazāk parādās uz skatuves, vai nav tik slaveni, nesaņem tik daudz. Bet vispār aktieri nestrādā ar vienu vienīgu mērķi – nopelnīt naudu. Ja Tu gribi nopelnīt naudu, tad nemaz nav vērts iet spēlēt teātrī vai arī kļūt par mūziķi. Kā arī, ja Tu gribi mierīgu un stabilu darbu, neej šajās profesijās. Tomēr, ja Tu jūties tā, ka tev ir tā “dzirkstele”, dūša, talants un tiesības atrasties aktiera ādā uz skatuves un tieši 800 eu Tevi pamudina uz izcilu aktierspēli – sirsnīgi vēlu Tev panākumus, izsist savu vietu teātrī un skatītāju mīlestību.

  4. Bet kriminālnoziegumos apsūdzētais un notiesātais Ojārs Rubenis pelna krietni vairāk kā aktieri – tā 2015.gadā teātrī viņš nopelnīja 28262 euro. Vairāk kā 2000 mēnesī. Apmēram 3 reizes vairāk kā ierindas aktierim.

  5. tad nav tā, ka ir pamatalga un tad pēc nodarbinātības par katru izrādi vēl? Un tad jau pavisam citas summas…

  6. Nu, strādā jau visi parastie cilvēki vairāk, kā oficiāli tiek atļauts, jo citādi – neizdzīvosi! Tūkstošus jau saņem izredzētie…tāda kārtība Latvijā…nez, cik ilgi vēl…

Draugiem Facebook Twitter Google+