Atklāj izstādi “Dzintars – Baltijas jūras dārgakmens” 0
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) izstādē “Dzintars – Baltijas jūras dārgakmens” stāstīs par pārmantojamību, preses konferencē par izstādi stāstīja tās kuratore un LNVM direktora vietniece zinātniskajā darbā Irina Zeibārte.
Izstāde vienlaicīgi ir ļoti vienkārša un arī ļoti sarežģīta. Zeibārte norādīja, ka ikviens zina, kas ir dzintars, un spēj novērtēt tā skaistumu, ko varēs darīt arī šajā izstādē. Tomēr muzejs apmeklētājiem vēlas arī pastāstīt par pārmantojamību, pauda Zeibārte. Viņa pastāstīja, ka 6000 gadu laikā cilvēki nodeva viens otram dzintara apstrādes prasmes, kas jau Akmens laikmetā bijušas augstā līmenī. Pārmantotas, pēc Zeibārtes teiktā, tiek arī dzintara lietošanas tradīcijas. Viņa paskaidroja, ka tas lielākoties lietots rotaslietās, piedēvējot akmenim saules enerģijas spēku. Ar pārmantojamību saistīta arī vērtību sistēma, kad skaistais tiek novērtēts dažādās tā izpausmēs, pauda Zeibārte.
Šo pārmantojamības tēmu ilustrē arī izstādē redzamie trīs manekeni, kuri parāda dzintara rotas dažādos laika posmos. Gan zvejnieku kapulaukā atrastais sievietes apģērbs, kas datējamas aptuveni 4000 gadu pirms Kristus, gan Rucavas 19.gadsimta vidus sievas tērps, gan rotas pie vakartērpa 1971.gadā parāda to, cik vienāda ir sievietes izpratne par skaistumu dažādos laikos, pastāstīja Zeibārte.
Izstādē apskatāma tikai neliela daļa no 15 000 LNVM krājuma priekšmetiem. Izstāde paplašināta ar fotogrāfa Roberta Kaniņa dzintara fotogrāfijām, lai apmeklētājiem parādītu dažādas dzintara krāsas un formas nianses, jo liela daļa no izstādītajiem priekšmetiem ir ļoti mazi, norādīja Zeibārte.
Nodibinājuma “Rīga 2014” programmu vadītāja Aiva Rozenberga pastāstīja, ka izstādē atspoguļotā ideja par Dzintara ceļu radusies pirms pieciem gadiem. Pēc tam tai meklēts zinātnisks pamatojums. Tam daudz palīdzējuši arheoloģes Ilzes Lozes pētījumi par dzintaru.
Rozenberga pauda, ka dzintars ir dziļi iestrādāts temats Eiropas kultūras galvaspilsētas gada programmā. Pēc viņas teiktā, ar dzintaru var pavērt daudzas durvis gan citās jomās, gan citās kultūras nozarēs, jo dzintars ir kaut kas īpašs, ko novērtē ārzemēs. Rozenberga cer, ka tieši dzintars parādīs, ka ir vērts pievērsties “gudrajai ekonomikai”.
Arī kultūras ministre Dace Melbārde atzīmēja, ka dzintars ir senākais Latvijas radošās industrijas produkts, kura izstrādājumi nav zaudējuši savu aktualitāti. Ministre norādīja, ka izstādē ir redzams ne tikai tas, kā dzintars no mūsu senčiem ir nonācis pie mums. Pēc viņas teiktā, vienlaikus ir iespējams redzēt to, kā cilvēks ir attīstījies līdzi dzintaram.
LNVM direktors Arnis Radiņš norādīja, ka muzejam bijis pietiekami daudz resursu, lai šo izstādi veidotu brīvi un radoši. Paralēli izstādei apmeklētājiem būs pieejama arī suvenīru līnija, kura radīta pēc muzeja priekšmetu oriģināliem. Muzeja direktors pauda cerību, ka būs pieejama arī izstādes aplikācija viedtālruņiem.
LNVM Muzejpedagoģijas un izstāžu departamenta vadītāja Astrīda Burbicka pastāstīja, ka paralēli izstādei 17.maijā notiks arī nodarbība bērniem un vecākiem “Dzintara senlietu stāsti”.
Izstādes noskaņu veido mākslinieka Ģirta Boronovska veidotais Baltijas jūras dzīļu atainojumam – vide, kurā veidojas dzintars. Ar multimediālo paplašinājumu starpniecību, ko izstrādājis interaktīvo tehnoloģiju un audio vizuālās prezentācijas, konferenču sistēmu uzņēmums “Reverie Trading Group”, apmeklētājiem iespējams pietuvinājumā izsekot gan Dzintara ceļa kartei, gan iejusties šī ceļa gājēja lomā.
Izstādē apskatāma pirmo reizi Latvijā izstrādātā akmens laikmeta sievietes tērpa rekonstrukcija, kuru pēc LNVM arheoloģes Iritas Žeieres izstrādātās koncepcijas realizējusi Olita Špora.
Izstādē eksponēts arī unikālais Kābeļu dzintara depozīts, kura svars ir 25,68 kg. Šo 12.gadsimta neapstrādāto dzintaru, kas bijis ievietots auduma maisā un noglabāts kādas celtnes pagrabā, atrada 1972.gadā Ikšķiles Kābeļu ciemā arheoloģisko izrakumu laikā. Tas joprojām ir lielākais neapstrādāta dzintara vienkopus atradums arheoloģiskajā piemineklī visā Austrumeiropā.
Izstāde būs apskatāma līdz 1 novembrim LNVM jaunajā pagaidu mājvietā Brīvības bulvārī 32.
