Latvijā
Kriminālziņas

Atklāj, kādi likumpārkāpumi inkriminēti Lindermanam 16


Vladimirs Lindermans.
Vladimirs Lindermans.
Foto-LETA

Drošības policija (DP) prokrievisko aktīvistu Vladimiru Lindermanu tur aizdomās par nacionālā naida izraisīšanu, kā arī par masu nekārtību organizēšanu, liecina aģentūra LETA rīcībā esošā informācija.

Lindermanam inkriminēti likumpārkāpumi pēc Krimināllikuma 78.panta otrās daļas par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu, ja to izdarījusi personu grupa, par ko draud brīvības atņemšana līdz pieciem gadiem. Krimināllikuma 80.panta pirmās daļas par darbību, kas vērsta pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu Latvijas Republikas Satversmē neparedzētā veidā, par ko draud brīvības atņemšana līdz astoņiem gadiem, kā arī pēc Krimināllikuma 225.panta par masu nekārtību organizēšanu, par ko draud brīvības atņemšana no trim līdz 12 gadiem.

Kā liecina partijas “Latvijas Krievu savienība” (LKS) mājaslapā publicētais Lindermana uzrunas teksts LKS organizētajā “Vislatvijas vecāku sapulcē”, tad Lindermans savā runā bija norādījis, ka krievvalodīgajiem Latvija esot uzstādīts ultimāts – asimilēties vai “aizvākties no valsts”. Viņaprāt, latviešu nacionālisti mēģina izmantot faktiski notiekošo auksto karu starp Krieviju un Rietumiem, tādējādi mēģinot “maigā variantā īstenot etniskās tīrīšanas, kas nav iespējamas miera laikā”. Lindermans pārliecināts, ka pašlaik šo ir iespējams pasniegt kā rūpes par valsts nacionālo drošību.

Lindermans pauda pārliecību, ka patlaban Latvija mēģina “likvidēt krievu sabiedrību” – nevis fiziski, bet cenšoties to izdzīvot, un skolas iznīcināšana ir tā pamats. Viņaprāt, arī vēlēšanas nemainīs esošo situāciju, jo tā esot nevis pašreizējās varas taktika, bet gan ilgtermiņa stratēģija, kas nemainīsies.

“Šodien mums ir pilnīga latviskas varas un latviešu tautas vienotība saistībā ar krievvalodīgo izglītību,” sacīja Lindermans, piebilstot, ka atbalstītājus latviski runājošajā sabiedrības daļā krievu skolu aizstāvēšanai nevarot iegūt.

Uzskaitot variantus, kas, viņaprāt, visticamāk, izgāztos, mēģinot panākt krievu skolu saglabāšanu, Lindermans uzsvēra, ka “viss, kas atliek, ir radīt varai un, nebaidīšos šos vārdus, latviešu tautai (nevajag visu šo politkorektumu) tādus apstākļus, kuros viņi uzskatītu par bīstamu īstenot [izglītības valodas] reformu”. “Jārada drauds,” piedāvāja Lindermans.

Uzsverot, ka viņš ir miermīlīgs cilvēks, Lindermans pauda, ka tomēr ir gadījumi “kad risinājums ir, vai arī risinājuma nav”. “Tālāk rodas jautājums, kādā veidā radīt šo draudu. Ideāls variants būtu plaši apmeklēta manifestācija. Absolūti mierīga, bet ļoti apmeklēta,” sprieda Lindermans, secinot, ka šāds scenārijs varētu likt valsts varai un Rietumiem sākt “mīkstināt stūrus”. Tam būtu nepieciešami 30-50 000 cilvēku. Viņš uzsvēra, ka cilvēkiem dalība šādā manifestācijā būtu jāuzskata par savu pienākumu.

“Otrs – pakāpeniska protestu radikalizēšana. Tas saistīts ar riskiem, taču tas ir nepieciešams. Es neaicinu ne uz ko briesmīgu – runa ir par miermīlīgām pilsoniskās pretošanās akcijām,” teica Lindermans.

Runājot par nodokļu nemaksāšanu kā iespējamo protesta formu, viņš gan atzina, ka tas ir neizpildāmi, ja vien ikkatrs neizveidos individuālus uzņēmumus, bet pēc tam neatteiksies maksāt nodokļus. “Taču tas ir nereāli,” secināja Lindermans.

“Mums ir reālistiski javērtē savas iespējas,” piedāvāja Lindermans. Saistībā ar izglītības valodas reformu viņš piedāvāja apsvērt skolu streiku nepieciešamību. “Šim nepieciešams gatavoties, jāizdara nopietns sitiens. Jāgatavojas, esmu pret to, ka beigu galā iznāk viens “pšik”,” teica Lindermans.

Neticot iespējai uzrunāt Eiropas Savienības institūcijas, viņaprāt, ir jēga no Krievijas mēģināt dabūt personīgas visiem, kas balsoja par skolu lividāciju – daļai šo cilvēku ir intereses Krievijā, tostarp politiskas. Jācenšas panākt arī sankciju ieviešanu pret šo partiju sponsoriem,” piedāvāja Lindermams, uzsveor, ka Krievija varētu veikt kādas nopietnas kustības.

Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa Lindermanam kā drošības līdzekli šodien piemērojusi apcietinājumu. Lindermana aizstāve Jeļena Kvjatkovska norādīja, ka tiesas lēmums tiks pārsūdzēts Rīgas apgabaltiesā. Lindermans ir jau otrais prokrieviskais aktīvists, kam piemērots apcietinājums pēdējā mēneša laikā – Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 21.aprīlī piemēroja apcietinājumu nereģistrētā veidojuma “Nepilsoņu kongress” (NK) vadītājam Aleksandram Gapoņenko, kurš tika aizturēts un apcietināts kriminālprocesā par iespējamām pret Latviju vērstām darbībām.

Lindermans tika aizturēts saistībā ar uzrunu 31.martā notikušajā LKS un “Krievu skolu atbalsta štāba” rīkotajā pasākumā ar nosaukumu “Vislatvijas vecāku sapulce”, kurā viņš uzstājies pret izglītības krievu valodā likvidēšanu, aģentūrai LETA pastāstīja Lindermana aizstāve Jeļena Kvjatkovska.

18.aprīlī Drošības policijā (DP) sākts kriminālprocess, jo policijai ir aizdomas par iespējamām prettiesiskām darbībām 31.martā notikušās “Vislatvijas vecāku sapulces” laikā. Šīs sanāksmes deklarētais mērķis bija vērsties pret plānoto pakāpenisko pāreju uz latviešu mācību valodu vispārējās izglītības iestādēs, un to faktiski organizēja LKS, norāda DP.

Kriminālprocess sākts pēc noziedzīgu nodarījumu pazīmēm, par kuriem kriminālatbildība paredzēta Krimināllikuma desmitajā nodaļā “Par noziegumiem pret valsti”, kā arī citu noziedzīgu nodarījumu pazīmēm. DP kriminālprocess sākts, “lai novērstu iespējamu mēģinājumu šķietami leģitīmu darbību aizsegā veikt prettiesiskas darbības vai sasniegt prettiesisku mērķi, kā arī ievērojot apstākli, ka DP iegūtās ziņas iespējams pārbaudīt tikai ar kriminālprocesa līdzekļiem un metodēm”.

Sāktajā kriminālprocesā DP vērtēs arī iespējamas prettiesiskas darbības 1.maijā Rīgā notikušā gājiena laikā, kuru arī organizēja LKS pārstāvji.

Ņemot vērā, ka kriminālprocesā notiek izmeklēšana, DP nesniedz plašākus komentārus par izmeklēšanas gaitu, līdz ar to nav zināms, vai lietā ir kādas aizdomās turētās personas.

LA.lv