Foto – AFP/LETA

Atklāj novecošanās noslēpumus 0

Glāzgovas zinātnieki pārliecināti, ka cilvēku dzīves ilgumu ir iespējams noteikt jau no brīža, kad viņš nāk pasaulē, raksta laikraksts “The Daily Mail”.

Reklāma
Reklāma

 

Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Kā apgalvo zinātnieki, dzīves garumu nosaka DNS sastāvā esošie telomēri, kuru funkciju Glāzgovas universitātes pētnieku grupa savā publikācijā salīdzinājusi ar plastmasas plāksnīti, kas atrodas kurpju auklu galos, neļaujot tām izirt. Jo garāks telomērs, jo ilgāk cilvēks dzīvo, ja vien, protams, viņš neiet bojā kādā nelaimes gadījumā vai pēc pēkšņas slimības, spriež zinātnieki. Telomēri ilgi bijuši zinātnieku izpētes objekts, jo uzskata, ka tajos meklējams cilvēku novecošanās noslēpums.

Vienlaikus zinātnieki norāda, ka telomēru garums var mainīties atkarībā no cilvēka izvēlētā dzīvesveida. “Mūžīgs stress un cigarešu dūmi noteikti saīsinās telomēru garumu,” pārliecināts Glāzgovas zinātnieks Pets Monagans. Viņš sarunā ar “The Daily Mail” stāstījis, ka pētījums sniedz ieskatu, kā attīstās organisms uzreiz pēc piedzimšanas. Tiesa, viņš spiests atzīt, ka nav izdevies noskaidrot, kāpēc dažiem cilvēkiem telomēri ir garāki, bet citiem īsāki.

CITI ŠOBRĪD LASA

Šis ir pirmais pētījums, kas apliecina, ka cilvēka dzīves garums ir iepriekšnoteikts. Turklāt “The Daily Mail” apgalvo, ka nākotnē cilvēkiem varētu piedāvāt iespēju uzzināt, cik ilgi viņiem lemts pavadīt šajā saulē. “Nedomāju, ka kāds to gribēs zināt. Tas cilvēku dzīvi padarītu nožēlojamu. Taču ir svarīgi atcerēties, ka izvēlētajam dzīvesveidam ir ārkārtīgi liela nozīme, ja runa ir par to, cik ilgi viņš dzīvos. Nav jābūt pilnīgam fatālistam,” uzsver Monagans.

Telomēri ir svarīgi, jo tie neļauj DNS paraugiem atšķetināties. Taču dzīves laikā telomēru garums sarūk un, tiklīdz tas kļūst pārāk mazs, DNS zaudē aizsardzību. Tas parasti notiek, kad cilvēks sasniedz pusmūžu, – viņam parādās krunkas, vājinās imūnsistēma.