Latvijā
Politika

Atklāj plānus, kam plānots celt algas nākamgad0


Arhīva foto. Finanšu ministra budžeta portfelis.
Arhīva foto. Finanšu ministra budžeta portfelis.
Foto: LETA/Evija Trifanova

Budžeta veidošanas sarunās koalīcija panākusi vienošanos arī par cietumu un probācijas dienesta darbinieku algu palielināšanu, aģentūrai LETA pastāstīja Saeimas deputāts Arvils Ašeradens (JV).

Viņš pauda viedokli, ka kopumā nākamā gada budžets ir ļoti sociāli orientēts.

“Šajā budžetā sākta neapliekamā minimuma paaugstināšana, minimālā alga celsies no 2021.gada. Budžetā iekļauta arī pedagogu algu palielināšana, ir arī lēmums par iekšlietu sistēmas algu palielināšanu,” pastāstīja deputāts.

Ņemot vērā, ka, pieprasot budžeta prioritāšu izskatīšanas atlikšanu uz nedēļu, Jaunā konservatīvā partija (JKP) lūgusi atsākt diskusijas par neapliekamā minimuma un minimālās algas kāpināšanu līdz 500 eiro jau no nākamā gada, koalīcijas partijas šonedēļ mēģinājušas risināt (JKP) prasības, atzina politiķis.

“Cietumu darbinieku un probācijas sistēmas darbinieku atalgojums bija būtisks jautājums,” teica Ašeradens.

Atalgojuma palielināšanai nepieciešami vairāki miljoni eiro, pauda deputāts, gan norādot, ka Finanšu ministrija patlaban vēl precizē nepieciešamo līdzekļu apmēru.

Pagājušajā piektdienā pēc JKP aicinājuma valdība uz nedēļu atlika lemšanu par papildus finansējuma novirzīšanu ministriju prioritārajiem pasākumiem.

Ministriem bija nesaskaņas par Liepājas cietuma būvniecības sākšanas termiņu – sākt būvniecību nākamgad vai atlikt līdz 2022.gadam.

FM bija aprēķinājusi, ka, atliekot Liepājas cietuma būvniecību, 2020.gadā prioritārajiem pasākumiem varētu novirzīt vairāk nekā 170 miljonus eiro.

Pēc sēdes tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) gan paziņoja, ka ar būvnieku SIA “Abora” netiks slēgts līgums par Liepājas cietuma būvniecību.

Šādu lēmumu Bordāns pieņēmis, “ņemot vērā apstākļus Latvijas tirgū un to, ka koalīcijā faktiski nav atbalsta finansējuma piešķiršanai būvniecībai,” jo tehniski ticis piedāvāts būvniecību atlikt uz vairākiem gadiem, kas nozīmētu, ka būtu jāsludina jauns konkurss.

Pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, 2020.gadā fiskālā telpa ir 178,1 miljons eiro

No tiem 152,6 miljonus eiro plānots piešķirt ministriju prioritātēm, bet 25,5 miljonus eiro neatkarīgo iestāžu prioritārajiem pasākumiem.

2020.gada budžetā papildus līdzekļus 50 miljonu eiro apmērā plānots novirzīti mediķu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai un Veselības ministrijas prioritātēm.

Izglītības un zinātnes ministrijas prioritātēm plānots novirzīt astoņus miljonus eiro, bet, lai nodrošinātu lēmuma no 2019.gada 1.septembra palielināt pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes līdz 750 eiro pilnam gadam izpildi papildus plānots novirzīt 23 miljonus eiro.

Diferencētā neapliekamā minimuma paaugstināšana līdz 300 eiro no 2020.gada 1.janvāra plānots novirzīt 32 miljonus eiro.

Iekšlietu ministrijas prioritātēm papildus plānots novirzīt 18,9 miljonus eiro, Kultūras ministrijas prioritātēm – 13 miljonus eiro, savukārt minimālo ienākumu līmeņa palielināšanai – desmit miljonus eiro.

Sabiedriskajiem medijiem 2020.gada budžetā papildus paredzēts novirzīt 6,3 miljonus eiro, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam – 600 000 eiro, bet Centrālajai vēlēšanu komisijai – 600 000 eiro.

Jaunajam politisko partiju finansēšanas modelim plānots novirzīt piecus miljonus eiro, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu nodrošināšanai – desmit miljonus eiro.

Valsts prezidenta kancelejai plānots novirzīt papildus 700 000 eiro, Tiesībsarga birojam – 100 000 eiro, Satversmes aizsardzības birojam – 400 000 eiro, Valsts kontrolei – 500 000 eiro, Augstākajai tiesai – 100 000 eiro, Satversmes tiesai – 900 000 eiro, bet prokuratūrai – 400 000 eiro.

Septiņus miljonus eiro plānots novirzīt aizdevumiem pašvaldībām pirmsskolas izglītības iestāžu celtniecībai. Satiksmes ministrijas prioritātēm papildus plānoti 9,4 miljoni eiro, savukārt administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai – 1,1 miljonu eiro. Ārlietu ministrijas prioritātēm 2020.gada budžetā papildus plānots novirzīt trīs miljonus eiro.

Piektdien valdība ārkārtas sēdē lems par papildus līdzekļu novirzīšanu prioritārajiem pasākumiem

Piektdien, 13.septembrī, Ministru kabinets ārkārtas sēdē lems par papildus līdzekļu novirzīšanu prioritārajiem pasākumiem, aģentūru LETA informēja Valsts kancelejā.

Sēde notiks plkst.9.

Valdība uzklausīs Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020.gadam un ietvaram 2020.-2022.gadam.

Saistītie raksti

Minēto ziņojumu bija plānots izskatīt pagājušajā nedēļā, 6.septembrī, notikušajā valdības ārkārtas sēdē, tomēr pēc tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) lūguma ziņojums netika skatīts.

LETA jau vēstīja, ka ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2020.gada budžetā papildus prasīja 953,5 miljonus eiro.

LA.lv
LE
LETA
Latvijā
Pavļuts kritizē LPS pieprasījumu panākt Pūces demisiju
1 stunda
LE
LETA
Latvijā
Pašvaldības pieprasa ministra Pūces demisiju
1 stunda
LA
LA.LV
Latvijā
Ekskursijas laikā Kaļiņingradā gājis bojā tūrists no Latvijas
2 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA
Latvijā
Pūce apņēmības pilns turpināt iesākto pašvaldību reformu
29 minūtes
LA
LA.LV
Latvijā
Ekskursijas laikā Kaļiņingradā gājis bojā tūrists no Latvijas
2 stundas
LE
LETA
Dabā
Otrdien Latviju sasniegs ciklons, atnesot stipru lietu un krusu
2 stundas
LE
LETA
Latvijā
Atcelts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu pret Herbertu Cukuru
45 minūtes
LE
LETA
Sports
Znarokam veselības likstas, “Spartak” dažas turpmākās spēles vadīs Vītoliņš
4 stundas