Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
22. septembris, 2014
Drukāt

Atklās “Bibliotēku dārgumus” no 16. gs. līdz mūsdienām

Foto: Toms Grīnbergs, LU Preses centrsFoto: Toms Grīnbergs, LU Preses centrs

Svētās Romas impērijas ķeizara Franča I 1753. gada Palsmanes muižas (Smiltenes novadā) dāvinājuma raksts no LU Bibliotēkas krājuma Reto izdevumu un rokrakstu kolekcijas.

Ceturtdien, 25. septembrī, plkst. 14 Latvijas Universitātes (LU) Bibliotēkā atvērs izstādi “Bibliotēku dārgumi”, kurā tiks eksponēti izdevumi no bibliotēku speciālajām kolekcijām, liecina ieraksts portālā LU.lv.

LU Bibliotēkas direktore Mārīte Saviča stāsta, ka LU Bibliotēka un LU Akadēmiskā bibliotēka izveidojušas izstādi, kurā pirmo reizi vienkopus apskatāmas abu bibliotēku kultūrvēsturiskās bagātības. Izstādē eksponētie izdevumi iepazīstinās ar pergamentiem, gravīrām, attēlizdevumiem, kartēm, rokrakstiem, iespieddarbiem kā arī citām unikālām laikmeta liecībām.

“Izstādē aplūkojams daudzpusīgs dažādu grāmatu pirmizdevumu klāsts: rīdzinieka Bazīlija Plīnija “Slavas dziesma Rīgai” (Leipciga, 1595), Rīgas ārsta un astrologa Zaharija Stopija sastādītais pirmais Rīgas kalendārs 1565. gadam, vecākais saglabājies pirmā Rīgas tipogrāfa Nikolausa Mollīna iespieddarbs (1588) – livonieša Anselma Bocija sacerētā apsveikuma dziesma, veltīta Polijas karalim Sigismundam III. Izstādes apmeklētāji varēs aplūkot pirmo Bībeles izdevumu latviešu valodā, kas Ernsta Glika un viņa palīgu tulkojumā iespiesta J. G. Vilkena Karaliskajā tipogrāfijā laikā no 1685. līdz 1694. gadam,” norāda Saviča.

Svarīgu vietu izstādē ieņem LU pirmā rektora profesora Ernesta Felsberga (1866-1928) kolekcijas izdevumi, kā arī ievērojamā sinologa profesora Pētera Šmita (1869-1938) kolekcijas dārgumi: ķīniešu, mandžūru grāmatas un manuskripti, īpaši ksilogrāfi.

Pirmo reizi plašākai publikai tiek izstādīti latviešu kultūrai nozīmīgu autoru rokraksti. Ekspozīcijā ir iespēja aplūkot un iepazīties ar atsevišķiem fragmentiem no pirmā latviešu valodā sarakstītā brāļu Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna “Mērnieku laiki” (1879). Īpašs ir Jura Alunāna manuskripts dzejoļu krājumam “Dseesmiņas” (1859). Rokrakstus papildina priekšmeti no Rakstniecības un mūzikas muzeja.

Izstāžu “Bibliotēku dārgumi” atklāšanas sarīkojumā norisināsies stendu un virtuālās izstādes “Pēc pieciem mirkļiem 100 gadi: Bibliotēku dārgumi” prezentācija, iepazīšanās ar reto izdevumu un manuskriptu izstādi, kā arī skanēs dziesmas senās mūzikas ansambļa “Canto” izpildījumā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+