Publicitātes foto

Piektdien, 15. jūnijā, plkst. 16 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) 4. stāva galerijā tiks atklāta izstāde “Rembranta ēnā. Holandes oforts 17. gadsimtā”, informē LNB komunikāciju speciālists Augusts Zilberts.

Lasītākie

Viedoklis

Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 115

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400

TV24

Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88

Lasīt citas ziņas

Tā piedāvās 24 Holandes mākslinieku – Rembranta sekotāju – oforta tehnikā darinātus grafikas darbus, iepazīstinot ar klasiskas grafikas iespiedtehnikas darbu kolekciju no Konrāda Ubāna Mākslas lasītavas krājuma. Ieeja bez maksas.

Izstādes “Rembranta ēnā. Holandes oforts 17. gadsimtā” darbos aplūkojama tā laika cilvēka ikdiena – kara briesmas un miera trauslā idille, antīkās kultūras mantojums un reliģijas klātbūtne, daba un dzīvnieki. Eksponētie darbi ir daļa no vācu mākslas zinātnieka un kolekcionāra Pētera Betgera apjomīgās iespiedgrafikas un zīmējumu kolekcijas, ko Mākslas lasītava kā dāvinājumu saņēma 2016. gadā.

Kadžulis apgalvo, ka SAB par Kampara mēģinājumu ietekmēt Saeimas vēlēšanas divreiz ziņojis mutiski

Plāno ļaut skolu direktoriem drošības apsvērumu dēļ pārmeklēt skolēnu mantas un ierobežot pārvietošanos

Lukašenko draudējis savu oponentu radiniekiem

Rembranta van Reina (1606–1669) loma Holandes grafikas mākslā ir nozīmīga – viņš uzskatāms par vienu no pirmajiem mūsdienu oforta pamatlicējiem. Tomēr mākslinieks bija vientuļš savos meklējumos. Neviens no 17. gadsimta Holandes ofortistiem tā arī nespēja viņam līdzināties un gribot negribot nokļuva Rembranta ēnā.

Oforts jeb asējums ir 15. gadsimta sākumā radīta dobspieduma tehnika, kas tieši 17. gadsimtā ieguva izteikti laikmetīgu valodu, kuru pilnveidoja nākamās mākslinieku paaudzes. “Veidojot darbu ofortā, zīmējumu metāla plātnē iekodina ar skābi. Vispirms plātni noklāj ar skābi necaurlaidīgu grunti, tad tajā ar adatu vai smailu instrumentu ieskrāpē zīmējumu. Šādi tiek atsegts metāls, kuru kodina, plātni liekot skābē. Novilkumu iegūst, izkodinātajās vietās ieklājot krāsu, lieko izslaukot un ar spiedienu pārnesot uz papīra. Tā kā grunts nav cieta, ir iespējams uzvilkt spontānu līniju, kas atšķiras no gravētas līnijas.”

K. Ubāna Mākslas lasītavas kolekcija ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem ārvalstu iespiedgrafikas krājumiem Latvijā. To veido aptuveni 10 000 vienību – vairāku gadsimtu Latvijas, Vācijas, Nīderlandes, Itālijas, Francijas, Anglijas, Krievijas un ASV mākslinieku un iespiedēju darbi.

Izstāde “Rembranta ēnā. Holandes oforts 17. gadsimtā” būs apskatāma līdz 14. oktobrim.