Kultūra
Kultūrpolitika

Atklās izstādi “Arhitektūras zīmējums. 18.–21. gadsimts”0

Publicitātes foto

No 27. marta līdz 14. maijam Latvijas Arhitektūras muzejā būs skatāma izstāde “Arhitektūras zīmējums. 18.–21. gadsimts”, kas iepazīstinās ar arhitektu oriģinālajiem zīmējumiem Latvijā un to izmaiņām vairāku gadsimtu garumā, LA.lv uzzināja muzejā.

Informācijas tehnoloģiju laikmetā ar rokām radītas lietas – zīmējumi, teksti – kļūst par aizejošu parādību un reizē ar to iegūst citu vērtību. Arhitektoniski projekti tiek izstrādāti profesionālās datorprogrammās, un tehnoloģijas, vēl vairāk, tiecas radīt unificētus rīkus, kurus ēku projektēšanā varētu izmantot arī autodidakti, t. i. – “katrs pats sev arhitekts”.

Tādējādi nākotnē ir apdraudēta arhitekta personības radītā unikālā radošā doma. Ļoti iespējams, ka arī arhitektūras muzeju jaunāko laiku krājumi kļūs par digitālu datu glabātuvēm.

Izstāde ļauj hronoloģiski izsekot arhitektūras zīmējuma attīstībai no 18. gadsimta beigām līdz mūsu dienām, kad rokas zīmējumu lieto vairs tikai daži meistari.

Izstādē pārstāvēts klasicisma pionieris Latvijā, par pirmo Rīgas arhitektu uzskatītais Kristofs Hāberlands (no Hāberlanda oriģinālajiem zīmējumiem saglabājušies vien daži – viens no tiem Latvijas Arhitektūras muzeja krājumā).

Tāpat izstādē varēs iepazīt pirmā akadēmiski izglītotā latviešu arhitekta Jāņa Frīdriha Baumaņa darbus, aplūkot Brāļu kapu pirmos metus, kurus 20. gs. 20. gadu sākumā radīja Aleksandrs Birzenieks.

Varēs redzēt, kā arhitektūras stilistiku un zīmējumu ietekmējis 20. gadsimta 30. gados valdošais autoritārisms, 60. gadu brīvību ilustrē slavenās Martas Staņas, Oļģerta Ostenberga un citu autoru darbi.

Vēsture bezkaislīgi fiksējusi arī arhitektūras zīmējuma degradāciju 70.–80. gados.

Tomēr tolaik stagnācijas nogurdinātie arhitekti, nespējot realizēties praktiskajā darbā, pievērsās konceptuālām idejām jeb t. s. “papīra arhitektūrai”, starp viņiem ievērojamais multimākslinieks Hārdijas Lediņš.

Tikām radošais process, kas notiek prāta un rokas mijiedarbībā, arī digitālajā laikmetā atklājas dažu izcilāko latviešu arhitektu – Gunāra Birkerta, Andra Kronberga – zīmējumos.

Kontrastā ar oriģinālajiem darbiem, izstādē tiek demonstrēti arī mūsdienu arhitektūras virtuālie zīmējumi jeb vizualizācijas – pēdējos pāris gados konkursos uzvarējušie darbi un sabiedriski nozīmīgākie objekti.

LA.lv