Atklās izstādi par cilvēkiem 1. Pasaules karā “Karš ienāca mūsu mājā” 0
Ceturtdien, 15. maijā plkst. 15.00 Kara muzejā atklās izstādi “Karš ienāca mūsu mājā. 1914 -1918”, kas būs pirmais nopietnais mēģinājums Latvijā atspoguļot civiliedzīvotāju dzīvi Pirmā pasaules kara laikā, portālam LA.lv pavēstīja muzeja pārstāvji.
Izstāde ir Latvijas Kara muzeja veltījums Pirmā pasaules kara simtgadei un ievads virknei muzeja pasākumu, kas tuvākajos gados būs veltīti latviešu strēlnieku dalībai šajā karā.
Izstādē būs apskatāmi ap tūkstoš unikāli, līdz šim neeksponēti dokumenti, foto materiāli un sadzīves priekšmeti no desmit Latvijas muzejiem, Latvijas Nacionālā arhīva, kā arī Štutgartes Valsts arhīva un privātpersonu arhīviem.
Pirmā pasaules kara rezultātā sabruka četras impērijas, izmainot līdz šim pastāvošo politisko sistēmu un cilvēku sociālo apziņu, kas izpaudās jaunos virzienos mākslā, mūzikā, rakstniecībā un zinātnē. Izstādes autori centīsies atklāt visas ikdienas jomas, kurās ielauzās karš un ieviesa savas korekcijas un jaunos uzskatus.
Īpaša sadaļa izstādē būs veltīta kultūras dzīvei vācu okupētajā Kurzemē un “pārvāciskošanas” politikai. Okupācijas varas militārā elite sevi uzskatīja par augstākas, pārākas kultūras pārstāvjiem, kuriem bija jāveic daudz plašāki uzdevumi. Viens no instrumentiem mērķa sasniegšanai bija skolas, ar kuru palīdzību bija jāizaudzina jauna, vāciska latviešu paaudze.
Pirmajā pasaules kara laikā visa saimnieciskā dzīve tika pakārtota kara vajadzībām. Latvijā, tāpat kā citur, civiliedzīvotājus iesaistīja militārajā rūpniecībā, karavīru medicīniskajā aprūpē, tranšeju rakšanas darbos utt. Atšķirībā no citām Eiropas valstīm, Latvijā kara traģēdiju pastiprināja milzīgā bēgļu kustība, dzimto māju un dzimtenes zaudēšana. 1915. gada aprīlī sākās Kurzemes un Zemgales iedzīvotāju izceļošana, tai jūlijā sekoja otrs bēgļu kustības vilnis. Rezultātā Kurzemi un Zemgali atstāja 70% iedzīvotāju, tādēļ izstāde sniegs bagātīgu informāciju par bēgļu kustību un to apgādāšanas organizācijām Latvijas un Krievijas teritorijās.
Alberts Labinovskis, atceroties bēgļu gaitas, raksta: “Tur visi bija nomocījušies un piedzīvoja, ko nozīmē bēgšana. Lopi mežonīgi bļāva, suņi gaudoja, bērni raudāja, sievas aurēja, savus pazudušos meklēdamas, un kazaki briesmīgi lamājās. Bija gandrīz neiespējami tikt no izmirkušā lauka uz ceļa – stūma, vilka, nesa pa muguru, kamēr viss sajuka vienā mutulī.”
Izstādes autori ir Latvijas Kara muzeja 1. Pasaules kara nodaļas vēsturnieki; ekspozīcija būs bez maksas aplūkojama katru dienu turpmākos divus gadus.
