Ludolfs Liberts, “Meitene ar ziediem”, 1933. gads.
Ludolfs Liberts, “Meitene ar ziediem”, 1933. gads.
Foto: Jānis Pipars

Atklās krāšņā kolorista Liberta izstādi 0

No 2014. gada 4. decembra Mūkusalas Mākslas salonā skatāma latviešu mākslinieka Ludolfa Liberta 120. gadu jubilejai veltīta izstāde, portālam LA.lv pavēstīja kuratore Diāna Barčevska.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus
Kokteilis
Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm
Kokteilis
“Man ir lauzta kāja un deguns, pārsista piere, pamatīgs smadzeņu satricinājums…” Horens Stalbe Dobelē nežēlīgi piekauts 191
Lasīt citas ziņas

Ludolfa Liberta (1895 – 1959 ) mākslinieciskā darbība bija ļoti daudzveidīga, sarežģīti pateikt, kura no jomām vislabāk raksturo viņa māksliniecisko talantu.
Ludolfs Liberts kā skatuves ietērpa un kostīmu mākslinieks, režisors ir inscenējis ap 70 operu, baleta un operešu izrāžu Latvijas Nacionālajā operā un Liepājas operā, Nacionālajā teātrī, kā arī vairākos operas namos Dānijā, Zviedrijā, Lietuvā un Somijā. Tieši ornamentāli drosmīgā, izšķērdīgi krāsainā un kiča pilnā skatuves glezniecība kā medijs uzturēja Liberta atpazīstamību un palīdzēja veidot mākslinieka mītu, nodrošinot ciešu saistību ar viņa stājmākslu.

Tomēr vislielāko popularitāti sabiedrībā Liberts iemantoja ar saviem krāšņajiem Eiropas lielpilsētu – Parīzes un Venēcijas – gleznojumiem un izteiksmīgajiem populāru kultūras un sabiedrības darbinieku portretiem. Ar saviem darbiem viņš radīja elkus pārtikušās sabiedrības daļai, kura atpūtās Nicā, ar gondolām vizinājās pa Venēcijas kanāliem, brauca uz Parīzes operu vai apmeklēja Londonas muzejus.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā valdīja priekšstats, ka katra turīga pilsoņa ēdamistabā jābūt kādai Liberta gleznotai Eiropas pilsētas ainavai. Tomēr Liberts gleznojis arī tonāli klusinātas Latvijas ainavas, Torņkalna skatu, arī figurālas kompozīcijas par senlatviešu dzīves tēmām, kurām lielākoties piemitis idillisks raksturs.

1944. gadā Ludolfs Liberts ar ģimeni no Latvijas emigrēja. Vairākus gadus dzīvodams Eiropā, 1950. gadā viņš kopā ar citiem pārceļotājiem nonāca Ņujorkā, kur iztiku varēja nodrošināt ar gleznošanu un pedagoga darbu Ņujorkas pilsētas koledžā. 1959. gadā viņa pelnu urna tika apbedīta Grīnvudas kapsētā. Otrās brīvvalsts laikā liela daļa mākslinieka darbu atgriezās Latvijā.

Izstādē, kas tapusi sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzejus, apskatāmas Ludolfa Liberta gleznas un skices operas un baleta uzvedumiem.

Izstāde skatāma līdz 2015. gada 17. janvārim.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.