Mobilā versija
+4.6°C
Elīna, Drosma, Drosmis
Ceturtdiena, 19. oktobris, 2017
6. februāris, 2017
Drukāt

Atklās latviešu mūzikas instrumentu noslēpumus (2)

LNVM krājuma fotoLNVM krājuma foto

Sestdien, 18. februārī, Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā etnomuzikologs Valdis Muktupāvels interesentus iepazīstinās ar noslēpumiem latviešu mūzikas instrumentu pasaulē, LA.lv uzzināja muzejā.

Saistībā ar Latvijas Nacionālā vēstures muzeja izstādē “Versija – latvieši: 1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde” iezīmētajām tēmām, muzejs interesentiem piedāvā apmeklēt dažādus pasākumus, viens no tiek ir Latvijas Universitātes profesora, etnomuzikologa Valda Muktupāvela muzikāla lekcija “Dažas mīklas un noslēpumi latviešu mūzikas instrumentu pasaulē”.

Kuri ir visraksturīgākie latviešu tautas mūzikas instrumenti? Kādu informāciju par instrumentiem glabā folkloras teksti un cik lielā mērā iespējams atklāt šo tekstu nozīmi? Un, protams, skanēs arī paši instrumenti – vargas, somas stabules, kokles un citi, dodot klātesošajiem to dzirdes pieredzi, bez kuras runāšana par instrumentiem būtu tikai tukša tērgāšana.

Latviešu folklorai, mūzikai un dziedāšanai veltītās nodaļas 1896. gada Latviešu etnogrāfiskajā izstādē bija vienas no spilgtākajām. Šo tēmu ilustrēšanai iestudēja teatralizētus latviešu tradīciju uzvedumus, eksponēja tautasdziesmu, pasaku, mīklu un teiku izdevumus, ievērojamāko folkloras krājēju ģīmetnes, kā arī ekspedīcijās dažādos Latvijas novados iegūtos tautas mūzikas instrumentus.

“Daudzi no šiem instrumentiem mūsdienās ir unikāla Latvijas muzeju kolekciju daļa. To vidū arī Liepājas apriņķa Durbes pagastā iegūtā kokle ar virsmā iegrieztu gadskaitli 1710 un dažādām citām interesantām zīmēm, kuras skolotājs, literāts, kartogrāfs un Rīgas Latviešu biedrības muzeja pārzinis Matīss Siliņš uzskatīja par senlatviešu alfabēta zīmēm,” pauda LNVM komunikāciju speciāliste Astrīda Burbicka.

LU profesors Valdis Muktupāvels, ņemot par pamatu mūzikas instrumentu sarakstu, kas publicēts 1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes katalogā, piedāvā uz tiem palūkoties ar svaigu skatu. Ieejas maksa – muzeja biļete.

Nākamais ar izstādi plānotais pasākums notiks otrdien, 28. februārī, plkst. 18, kad Dr. hist. Kaspars Kļaviņš runās par tēmu “700 verdzības gadu mīts. Latvijas vēstures interpretācijas 18.–21. gs.”.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. nepūderē smadzenes, . Atbildēt

    700 verdzības gadu NAV mīts !!!
    Tikai TAD verdzība nebija tik attīstīta kā šodien !
    Esam “pieradināti”, ka šodienas verdzību vairs neuzskatam par verdzību…

Draugiem Facebook Twitter Google+