×
Mobilā versija
Brīdinājums +17.0°C
Alberts, Madis
Pirmdiena, 18. jūnijs, 2018
24. maijs, 2018
Drukāt

Atklās Latvijas paviljonu Venēcijas biennālē

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Jau piektdien, 25. maijā, plkst.12.30 Venēcijas Arsenālā, Artilērijas zālē tiks atklāts Venēcijas biennāles 16. starptautiskās arhitektūras izstādes Latvijas paviljons “Together and Apart” (“Kopā un atsevišķi”), informē paviljona pārstāve Austra marta Jirgensone.

Piektdienas rītā Latvijas paviljona kuratoru komanda — arhitekte un urbāniste Evelīna Ozola, arhitekts Matīss Groskaufmanis, scenogrāfe Anda Skrējāne un Latvijas Jaunā teātra institūta vadītāja Gundega Laiviņa — ar paviljonu iepazīstinās mediju pārstāvjus un lūgtos viesus. Izstādes atklāšanā piedalīsies Latvijas Republikas kultūras ministre Dace Melbārde, Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone, Latvijas paviljona komisārs, arhitekts un Kultūras ministrijas eksperts arhitektūras jautājumos Jānis Dripe, Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Itālijas Republikā Artis Bērtulis, kā arī uz atklāšanu ir aicināti Igaunijas Republikas kultūras ministrs Indreks Sārs un Lietuvas Republikas kultūras ministre Liāna Rokīte-Jonsone. Apmeklētājiem paviljons būs pieejams no 26. maija līdz pat 25. novembrim.

“Dalība Venēcijas biennālē ir vēl viena īpaša iespēja Latvijai tikt no jauna pamanītai, kārtējo reizi apliecinot, ka esam kultūras lielvalsts. Turklāt šobrīd Vakareiropa jau ir uz “tu” ar Baltijas valstu kultūru un Latvijas valsts simtgadi, jo tā plaši izskanējusi daudzviet Eiropā. Izceļot Latvijas valsts simtgadi, mūsu ekspozīcija ir nopietns stāsts un pētījums par kopā dzīvošanas modeli daudzdzīvokļu namos un sadzīvi trīs politiski atšķirīgos periodos simts gadu garumā. Prieks, ka vēl pirms atklāšanas Latvijas paviljons jau izpelnījies plašsaziņas līdzekļu un ekspertu interesi saistībā ar izvēlētās tēmas pieteikumu un apskatīto arhitektūras problemātiku, jo Latvijas paviljona ekspozīcija vērtēs un analizēs šo kopā dzīvošanas pieredzi ne tikai no arhitektūras prizmas, bet arī caur sociālo, ekonomisko un politisko kontekstu,” akcentē kultūras ministre Dace Melbārde.

“Šī gada tēmu “Freespace” (“Brīvā telpa”) mēs risinām, pievēršot uzmanību ikdienas sadzīves horeogrāfijai, tuvākajam kontakta punktam starp plašāku sabiedrību un arhitektūru. Latvijā šī vieta ir daudzdzīvokļu ēkas. Tā ir vieta, kur lielākā daļa cilvēku Latvijā dzīvo, redz un izjūt arhitektūru,” papildina kuratore Anda Skrējāne.

Paviljona atklāšanas ietvaros tiks prezentēta arī grāmata “The Architecture of Together and Apart: An Inquiry into Apartment Buildings”, kas radīta ekspozīcijas izpētes procesa rezultātā un atspoguļo Latvijas simts gadu arhitektūras unikālo pieredzi daudzdzīvokļu namu kontekstā. Grāmatas veidošanā pieaicināti dažādu disciplīnu eksperti, kuri snieguši savu individuālo skatījumu eseju formā. Autoru vidū ir pazīstamais ekonomists Pēteris Strautiņš, politologs Ivars Ījabs, vēsturnieki Mārtiņš Mintaurs un Kārlis Sils, arhitekts Kārlis Ratnieks, vācu filozofs Pēteris Sloterdaiks , arhitektūras teorētiķi — Nīderlandē praktizējošais Roberts Aleksandrs Gornijs un Lielbritānijā praktizējošā Renata Tištuka, arhitekts Blažejs Čuba, kā arī fotogrāfiju autori Reinis Hofmanis un Ieva Raudsepa.

Oficiālās paviljona atklāšanas laikā kuratoru komanda iepazīstinās ar izstādes koncepciju un iekārtojumu, kā arī četrām tēmām, kas tikušas izvirzītas izstādes priekšplānā. Katru no tām Arsenāla izstāžu zālē prezentēs konceptuāls arhitektūras makets, kuru veidojis cits individuāli pieaicināts mākslinieks. Šīs tēmas ir “Distance” (tulk. — “Attālums”), kas apskata daudzdzīvokļu namu arhitektūras pielāgošanos demogrāfiskām pārmaiņām; “Promise” (“Solījums”), kurā tiek aplūkoti daudzdzīvokļu nami kā politisks un ekonomisks projekts; “Warmth” (“Siltums”), kas atklāj saiknes starp enerģijas patēriņu, ģeopolitiku un kolektīvu rīcību; kā arī ekspozīcijas daļa “Self” (“Pats”), kas pievēršas personīgās telpas un privātīpašuma attiecībām ar kopienu un kopīpašumu. Ekspozīcijas iekārtojumu bagātinās arī arhīvu materiāli, kas ilustrē zīmīgus pagriezienus daudzdzīvokļu namu vēsturē, un fotogrāfa Reiņa Hofmaņa veidota ainavas fotogrāfiju sērija, kas atklāj daudzdzīvokļu namu daudzveidību mūsdienu Latvijā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+