Atklās neparasta trimdas latviešu mākslinieka Jāņa Mintika piemiņas izstādi 0
Neparastu un ļoti interesantu izstādi atklās ceturtdien, 20. jūnijā, Pasaules latviešu mākslas centra (PLMC) galerijā Cēsīs, LA.lv uzzināja galerijā.
Izstāde veltīta latviešu tēlniekam Jānim Mintikam (1944-2014), kurš citastarp ir ir kurzemniekiem veltītā pieminekļa autors Tobago salā.
Mākslinieks, kurš piedzima Zalcburgā, ilgus gadus dzīvoja un strādāja Bergenā (Norvēģija) un Taosā, Jaunmeksikas štatā (ASV). Mācījies Leitonas mākslas skolā Milvoki.
Radošo ceļu Jānis Mintiks sāka eļļas un akvareļa glezniecībā, pēc tam pievērsās tēlniecībai, veidojot darbus metālā, kokā un stiklā. Mākslinieks piedalījās grupu izstādēs un rīkoja personālizstādes kā latviešu sabiedrībā, tā amerikāņu mākslas pasaulē.
Izstādē būs aplūkojamas četras lielas Jāņa Mintika skulptūras, ļoti smalks bronzā veidota mūzikas nošu pults, arī gleznas un grafikas, pastāstīja galerijas pārstāve Baiba Eglīte. Darbi savulaik kā dāvinājums pārvesti no Ņūmeksikas tuksneša uz Cēsīm.
Tas gan nav vienīgais Jāņa Mintika mākslinieiciskais mantojums.
Studiju laikā Milvoki mākslinieks mēdza makšķerēt, un reiz seklumā uzgāja veca kuģa vraku. Viņš izvilka no ūdens tērauda gabalus, un no tiem izveidoja norvēģu mitoloģijas tēlu – valkīru, vienu no būtnēm, kuras izlemj karotāju likteni cīņā.
Skulptūru Mintiks atdāvināja skolas laika draugam Guntim Lauzumam, kurš to novietoja savā īpašumā netālu no Eghārboras ciema.
Kad 90. gadu nogalē šeit plosījās tornado, radīdams gandrīz septiņus miljonus vērtus postījumus, bet, par laimi, nevienu nenogalināja un ievainoja tikai divus, Lauzums skulptūru novietoja redzamā vietā pie Sanipointas skolas, aptuveni trīs kilometru attālumā no Egghārboras.
Garāmbraucēji nolēma, ka skulptūra veltīta tornado ietekmei, un Jānis Mintiks neiebilda, tomēr žurnālistiem, kas viņu intervēja, atklāja, ka skulptūras tapšanu iedvesmojis Vāgnera “Nībelungu gredzens”.
Izstādes atklāšanā piedalīsies mākslinieka sieva, ASV čelliste Sallija Gintere, kura plkst. 20 sniegs solokoncertu mākslinieka piemiņai.
Mākslinieks bijis ļoti noslēgts, tādēļ palicis maz pazīstams gan latviešu, gan arī Amerikas mākslas cienītāju vidē. Viņš gan bieži tika pieminēts ASV plašsaziņas līdzekļos 70. gados, diemžēl ne saistībā ar mākslu, bet tādēļ, ka noslēpumainos apstākļos Metropolitēna operā tika noslepkavota viņa pirmā sieva, Kanādā dzimusī somu tautības vijolniece Helēna Hagnesa.
