Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
11. maijs, 2015
Drukāt

Atklās restaurēto Jūrmalas pērli (6)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Pirmā nots izskan, pie klavierēm sēžoties pianistam Vestardam Šimkum: "Tieši šeit deviņu gadu vecumā pirmoreiz muzicēju ar simfonisko orķestri... Te patiešām ir lieliska akustika."

Pēc vairāku gadu restaurācijas un rekonstrukcijas darbiem ar vērienīgiem koncertiem 20. maijā tiks atklāta 1936. gadā celtā slēgtā Dzintaru koncertzāle. Pēc arhitektu Viktora Mellenberga un Aleksandra Birzenieka projekta būvētā zāle ir vienīgā koncertzāle Latvijā, kas iekļauta kultūras kanonā. Dzintaru koncertzāles restaurācijā, kas sākta 2012. gadā, Jūrmalas pilsēta ieguldījusi vairāk nekā 12 miljonus eiro.

“Dzintaru koncertzāle ir pilsētas enkurobjekts – kultūras un tūrisma pievilkšanas punkts, kas arhitektonisko, akustisko un māksliniecisko vērtību dēļ ir patiess Jūrmalas lepnums un arhitektūras pērle,” vērtē Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis. Koncertzāle ir unikāla ne vien Latvijā, bet visā Baltijā.

Līdz ar slēgtās koncertzāles atvēršanu Jūrmalā būs iespēja apmeklēt augstvērtīgus kultūras pasākumus visa gada garumā, sola koncertzāles direktors Guntars Ķirsis. Uz skatuves var izvietoties 80 mākslinieku orķestris. Te varēs baudīt dabisku, akustiski neapskaņotu mūziku.

Jaunatklātajā zālē ir īpaša akustika, kas raksturīga ar koka arhitektūrai piemītošu maigu un telpisku skanējumu. Dzintaru koncertzāle ir labākā zināmā pirmskara akustiski projektētā telpa Latvijā un ir apliecinājums A. Birzenieka arhitekta un akustiķa meistarībai. Koncertzālē izbūvēta unikāla, šobrīd Latvijā vienīgā īpaši projektēta un vēsturiskajai ēkai pielāgota transformējama grīda un īpaši dizainētu krēslu sistēma ar 460 sēdvietām un 70 papildvietām. Koncertos grīda ir slīpa, bet sarīkojumiem to var pārveidot līdzenu, krēslus ievietojot zem grīdas.

Koncertzāles atjaunošanas darbus veica SIA “RE&RE” pēc arhitektu biroja “Jaunromāns un Ābele” izstrādātā rekonstrukcijas un restaurācijas projekta. Kā stāstīja arhitekte Māra Ābele, lielākais izaicinājums bijis vasaras būvi pārveidot par ziemas. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis arhitektus slavēja par visā Eiropā akceptēto pieeju maksimāli saglabāt kultūrvēsturisko mantojumu – oriģinālo, īsto, autentisko – apvienojumā ar laikmetīgo arhitektūru un modernām tehnoloģijām. 1936. gadā celtajai ēkai nav uzlikts “neviens lieks klucis”, piebilda arhitekte. Virszemē Dzintaru koncertzāles kompleksu tagad papildina divi gaiši, balti, stikloti, caurspīdīgi paviljoni blakus līdzšinējām biļešu kasēm. Viens no tiem kalpo kā ieejas vestibils ar galveno ieeju no Turaidas ielas, otrs ir restorāns teritorijas iekšpusē. No šiem paviljoniem kāpnes ved lejup vērienīgā, jaunizbūvētā pagrabstāvā. Kopumā piecu metru dziļumā izbūvēta aptuveni 1200 kvadrātmetru platība. Šis pagrabstāvs tagad savieno Lielo zāli, ko vasarās esam raduši izmantot gadiem, ar nule restaurēto Mazo zāli – akustisko koncertzāli. Pagrabstāvā atrodas lielā semināru telpa, te ierīkotas arī mākslinieku grimētavas, mēģinājumu zāle, labierīcības apmeklētājiem un tehniskās telpas.

Mazās zāles atklāšanas koncertu programmā uzstāsies vieni no izcilākajiem Latvijas un ārvalstu māksliniekiem – Raimonds Pauls, Vestards Šimkus, Ksenija Sidorova, Baiba Skride, Inga Šļubovska. Tāpat koncertēs arī orķestris “Kremerata Baltica” un Gidons Krēmers, kā arī viens no pasaulē vadošajiem stīgu kvartetiem no Vācijas “Artemis”, kurā pirmo vijoli spēlē jūrmalniece Vineta Sareika.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Es jau nopriecājos,ka Jūras pērli būs atjaunojuši,bet izrādās ka tikai Dzintaru mazo koncertzālīti.
    Par skaistāko Jūrmalas pērli biežāk piemin restorānu Jūras Pērle.
    Bet nav jau slikti,ka vispār,kaut,ko vēl Latvijā atjauno.

  2. Un tomēr asociējas ar “Jūras pērli”…
    Nekāda dzertuve tur nebija, bet pieklājīgs restorāns ar varietē programmu, bija labas dejotājas, bija labi dziesmu izpildītāji un muzikanti!!! Un vispār, Tartu pilsētā Emmajogi upes krastā ir ļoti līdzīgs restorāns mūsu bijušajai Jūras pērlei… nostaļģija…

  3. Nav korekti maldināt Atbildēt

    Jūrmalas pērle – šie vārdi saistās ar gluži citu ēku, kas nav tik viegli un vienkārši atjaunojama. Varējāt izvēlēties citu virsrakstu un vārdus, kuros nosaukt rekonstruēto Dzintaru koncertzāli.

    • Piekritu, teevs staastiija reiz, ka esot bijis taads baars / restoraans, kur vins esot biezi iegriezies, izlasot nosaukumu domaaju, ka runa iet par to vietu.

    • Tāmnieks/luterānis Atbildēt

      Ganiņ, pūt stabulīt’,
      Prātiņ, nāc mājās!

      Reiz lasīju, ka viens frukts ir iesūdzējis tiesā kādu rīmdari, jo tas ir ”nozadzis” viņa dzejasrindu: “Es tevi mīlu”!!! Tik oriģinālu domu neviens pirms viņa nekad neesot izteicis!
      Ja Tavs tēvs gāja “Jūras pērlē” salāpi=īties, tas jau vēl nenozīmē, ka Poruka “Pērļu zvejnieks” būtu izņemams no dzejnieka darbiem un jāaizliedz R. Paula skaņdarbs.

Jukas Rislaki grāmatai – Lielā lasītāju balvaPagājušās piektdienas pēcpusdienā Vidzemes koncertzālē "Cēsis" norisinājās akcijas "Atbalsts lauku bibliotēkām" noslēguma pasākums un "Lielās lasītāju balvas 2016" uzvarētāju apbalvošana.
Draugiem Facebook Twitter Google+