Mobilā versija
-1.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
5. jūnijs, 2015
Drukāt

Atklās visvairāk izdotajam latviešu romānam veltītu izstādi (4)

Foto: Memoriālo muzeju apvienībaFoto: Memoriālo muzeju apvienība

No 6. jūnija līdz 21. augustam Andreja Upīša memoriālajā muzejā Rīgā, būs skatāma izstāde “Andreja Upīša romānam “Zaļā zeme” – 70″, LA.lv uzzināja Memoriālo muzeju apvienībā (MMA).

Andreja Upīša romāns “Zaļā zeme” ir viena no visbiežāk pārpublicētajām grāmatām latviešu literatūras vēsturē, tas izdots astoņas reizes (1945., 1947., 1947., 1951., 1960., 1965., 1978. un 1987. gadā) 170 000 eksemplāru kopskaitā, stāsta MMA pārstāve Sandra Zobena.

Romāns tapis Otrā pasaules kara laikā, Andrejam Upītim esot evakuācijā Krievijā, Kirovas apgabala mazpilsētā Kstiņinā. Literārā darba tapšanas apstākļus paspilgtina nelaimes gadījums – ugunsgrēks, kura rezultātā Upīšu ģimene zaudē visu savu līdzpaņemto iedzīvi un nepabeigtā romāna manuskriptu. Jau pēc nepilnas nedēļas Andrejs Upīts atsāka rakstīt romānu un gada laikā to pabeidza. 1945. gada aprīlī romāns tika nodrukāts VAPP grāmatu apgādā un nonāca lasītāju rokās.

Atkarībā no laikmeta konteksta, romāns reiz dēvēts par “padomju literatūras uzvaru”, vēlāk saukts par “vienīgo socreālisma darbu, kas nepazudīs vēstures aizkrāsnē”. Romāns vienlaikus pelts par ideoloģisku nostādņu klātbūtni tā vēstījumā, vienlaikus apbrīnots par tā apjomu, neparasto valodu un kultūrvēsturisko detaļu piesātinājumu. No romāna baidījušās skolēnu un studentu paaudzes vairāku gadu desmitu garumā. Par spīti margināliem viedokļiem, “Zaļā zeme” tomēr ir neapšaubāma latviešu literatūras klasika.

Tieši tāpat kā brāļu Kaudzīšu romāns “Mērnieku laiki” nav iedomājams bez atpazīstamajām Eduarda Brencēna ilustrācijām, arī Andreja Upīša romāns “Zaļā zeme” lasītāju apziņā spēj raisīt asociācijas ar Indriķa Zeberiņa vai Voldemāra Valdmaņa ilustrācijām.

Latviešu izdevumi ilustrēti vien divas reizes, taču mazāk zināms atsevišķu ārzemju izdevumu ilustratīvais materiāls. Tādēļ par godu romāna septiņdesmitajai gadadienai izstādē aplūkojami spilgtākie “Zaļās zemes” redzējumi un interpretācijas – čehu grafiķa Dalibora Čartnija, krievu mākslinieka Vladimira Bogatkina, Jāņa Tilberga, Voldemāra Valdmaņa un Indriķa Zeberiņa ilustrācijas.

Izstādes autors – Arnis Koroševskis.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Ja rēķina kopā trimdas un Latvijas izdevumus, protams, Mērnieku laiki pārsit komunistu renegāta samurgoto Zaļo zemi! Šis raksts ir demagoģisks un aplams!

  2. vai tad visbiežāk izdotais romāns nav mērnieku laiki

  3. Šis darbs ir literatūras paraugstunda!
    Valodas bagātības uzrādījums…

  4. Dzintra Klētniece Atbildēt

    ” No romāna baidījušās skolēnu un studentu paaudzes vairāku gadu desmitu garumā…”

    Kas vainīgs? Vai Andrejs Upīts?
    Bet varbūt atbildība jāuzņemas literatūras skolotājai? Varbūt viņas prasme izgaismot šo darbu bija līdzvērtīga nullei?
    Un kā ir ar to Raiņa mīlēšanas piespiedumu? Kur tas radies? Vai to tiešām radīja pats autors?

Strīdā par Laikmetīgās mākslas muzeju no KM piedzen 652 335 eiro (1)Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta par labu SIA "Jaunrīgas attīstības uzņēmums" no Kultūras ministrijas (KM) piedzina 652 335 eiro saistībā ar Laikmetīgās mākslas muzeja projektu.
Draugiem Facebook Twitter Google+