Atpūta Igaunijā: pilis un ūdens prieki, “laika mašīna” un senie arodi 0
No 3. līdz 5. februārim Ķīpsalā risināsies gada lielākais notikums tūrismā “Balttour 2017” – vērienīgākā šīs nozares izstāde Baltijā, kurā tradicionāli piedalīsies arī mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi ar saviem izklaides un atpūtas piedāvājumiem.
Nacionālās vēstures dārgums
Neapšaubāmi iespaidīgākais jaunums, kas pirmoreiz tiks atrādīts latviešu ceļotājiem, būs pērnruden Tartu pievārtē atklātais Igaunijas Nacionālais muzejs – igauņu vēstures un kultūras mantojuma glabātājs, kurš desmit gadu laikā uzbūvēts bijušā militārā lidlauka teritorijā. Iespaidīgā ēka 34 000 m² platībā pēc formas atgādina rampu, simbolizējot pacelšanos, igauņu tautas uzplauksmi. Tajā redzamas divas pastāvīgās ekspozīcijas – “Tikšanās”, kas stāsta par vienkāršiem Igaunijas cilvēkiem un viņu dzīvi dažādos laikmetos, un “Urālu atskaņas”, kas parāda somugru tautu un samojedu tradicionālo kultūru. Ēkā vēl ir igauņu mākslas galerija, kino un konferenču zāle, “black box” teātris, kafejnīca, restorāns un muzeja veikals.
Protams, muzejs gan arhitektoniski, gan tehnoloģiju ziņā ir ļoti moderns. Informācijas apjoms tajā ir milzīgs, tādēļ, lai kaut nedaudz gūtu priekšstatu par mūsu kaimiņtautai raksturīgo, apmeklējumam jāplāno vismaz trīs četras stundas. Lai ne tikai redzētu un dzirdētu, bet arī saprastu vēstījumu, pērkot biļeti (12 eiro), jāpalūdz elektroniskā tulka karte krievu vai angļu valodā, kas, norādītajā vietā aktivizēta, ļaus informatīvajos ekrānos izlasīt interesējošos tekstus. Nacionālais muzejs atvērts no otrdienas līdz svētdienai plkst. 10 – 19, trešdienās – līdz plkst. 21, pirmdienās – slēgts.
Garāko rudzu dzimtenē
Pa ceļam uz Tartu var iegriezties Sangastes Rudzu ciemā – tā to nosaukuši vietējie tūrisma organizatori, jo tieši Sangastes pils cēlājs un pēdējais īpašnieks grāfs Frīdrihs Georgs Magnuss fon Bergs (1845 – 1938) te izaudzējis visgarāko un vērtīgāko rudzu šķirni Igaunijā.
Pili projektējis Tallinas arhitekts Oto Piuss Hipiuss, īstenojot grāfa idejas, ko viņš smēlies, apmeklēdams Vindzoras un Balmorālas pilis Anglijā. Tā būvēta septiņus gadus (1874 – 1881), iekārtojot 99 istabas, jo tolaik muižnieki nedrīkstēja sacensties ar pašu Krievijas caru, kuram vienīgajam viņa īpašumos varēja būt simts un vairāk istabu. Taču laiki mainījās, un padomju gados, kad te ierīkoja pionieru nometni, veicot pārbūvi, telpu skaits pieauga līdz 149, ieskaitot noliktavas.
Sangastes pili un apkaimi vislabāk apskatīt kopā ar vietējo gidu, kas ārzemniekiem izmaksās 45 eiro, klāt skaitot arī ieejas maksu – trīs eiro katram. Tomēr ir vērts maksāt, jo iespējams uzzināt daudz interesantu faktu par šo neparasti strādīgo un labestīgo fon Berga kungu, piemēram, par pirmo mīlestību Anglijā, kurai nebija lemts piepildīties, jo tolaik viņš vēl nebija uzcēlis savu pili, tātad skaitījās nabags. Izstaigājot pils telpas, jāpievērš uzmanība pils īpašnieka portretam, kas gleznots savdabīgā tehnikā. Sākumā neko nevar manīt, bet, pastāvot ilgāk uzgleznotā fon Berga priekšā, var pamanīt, ka bildē mainās viņa poza, acu skatiens un debesīs ielido gaisa balons. To aptverot, kļūst neomulīgi, jo nepamet sajūta – pils saimnieks mūs joprojām vēro. Visuzskatāmāk pils greznumu atklāj gotiskais foajē, svinību telpa un medību zāle angļu stilā ar vietējām trofejām pie sienām. Tajā var arī paēst pusdienas. Pavisam nesen Sangastes pils interjeru un fasādi papildinājis jauns, moderns akcents – oranžērija, kur ziemā ne tikai uzzied tējas roze un kaktusi, bet arī jautri tērgā papagaiļi un savas bezrūpīgās dienas vada vēl citi mazi dzīvnieciņi.
