Mobilā versija
-3.3°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
13. janvāris, 2015
Drukāt

Atklāt latviešu valodu no citas puses (17)

Foto no I. Spergas personīgā arhīvaFoto no I. Spergas personīgā arhīva

Literatūras kategorijās balvu par labāko sniegumu literatūrā saņēma Ilze Sperga (par prozu grāmatā "Dzeiveiba".

Ilzes Spergas vārds būs pazīstams katram, kas interesējas par neseno Latgales kultūratmodu, jo viņa ir tāda – ap viņu virmo dzīvība.

“Dzeiveiba”, tātad – dzīvība, ir arī Ilzes Spergas nesen iznākušā stāstu krājuma nosaukums. Kopš latgaliešu mūsdienu dzejas antoloģijas “Susātīvs” iznākšanas pirms pieciem gadiem (viņa arī bija tās sastādītāja) Ilzes Spergas vārds asociējās ar dzeju, “Dzeiveiba” ir viņas debija prozas žanrā. Lai gan, nosaucot to par debiju, jāatklāj vēl kāds paradokss – lai arī vairākums stāstu grāmatā ir pirmpublicējumi, trīs no tiem, fragmentāri publicēti internetā, jau saņēmuši latgaliešu kultūras goda balvu “Boņuks” – 2008. (tālāk lasāmais “Stāsts par sunīti”), 2010., un 2012. gadā. Šāda paradoksāla lietu kārtība liek aizdomāties, ka latgaliešu mūsdienu literatūra ir apritē vien šaurā savējo lokā. Tad nu stāstu iznākšana grāmatā ir iespēja tagad arī pārējai Latvijai ļauties lasīšanai latgaliski un, lai arī sokas krietni lēnāk nekā kopvalodā, tā ir iespēja latviešu valodu atklāt it kā no citas puses.

– Rakstot doktora darbu “Sievietes suicīds mūsdienu latviešu prozā” filoloģijā, tava interese aptvēra mūsdienu latviešu literatūru. Kāpēc kā rakstniece tomēr izvēlējies rakstīt latgaliski?

I. Sperga: – Esmu dzimusi padomju laikos, augusi postpadomju laikā. Ar vienu kāju esmu paspējusi būt pionieru pulciņā, pēc pāris gadiem ar otru – jau rožukroņa pulciņā. Tik kardinālas pārmaiņas tik mazā vecumā nepaliek bez sekām. Tāpēc arī pētniecībā šķita aktuāli pievērsties postpadomju literatūrai un tam, kā literatūra sagremo pārejas laika sabiedrības pieredzi. Un tad es saslimu. Gulēju un domāju – varbūt jau rīt es nebūšu tā es, kas esmu, manas smadzenes aizies pa pieskari, mana pieredze un domas kaķim zem astes. Paņēmu papīru un sāku rak­stīt, jo to vienmēr biju gribējusi un mūžīgi atlikusi. Teikšu godīgi – biju izlasījusi ļoti daudz mūsdienu latviešu autoru tekstu un neko daudz no latviešu jaunākās literatūras nespēju izlasīt joprojām. Tikko sākas vaidēšana, bezgalīgas ciešanas un cepšanās, kaut kas manī aizveras. Tieši tāpēc, izvēloties tomēr rak­stīt, ļoti negribēju uzrakstīt kārtējo latvju prozas gabalu. Viena no izejām – rak­stīt latgaliski.

– Kas, neskaitot dialekta īpatnības, atšķir latgaliešu mūsdienu literatūru?

– Rakstīt latgaliski ir daudz sarežģītāk, jo es nevaru citēt pa pasauli salasītos, iemācītos, citu rak­stītos valodas fragmentus un ieaust savā jaunradāmajā tekstā kā no sinonīmu vārdnīcas, jo skolas laikā, kad veidojās rakstāmā valoda, latgaliski trāpījās tikai pātaru grāmatas un naivi stāstiņi par puķēm un nereāli dievticīgiem bērniem. Lai vēstītu savu domu, man ir jāraksta dzīvajā valodā, man pašai ir jābūt radītājai, kas monitorā no sazin kurienes izvelk vārdus, izteicienus un teikumus, varbūt pat no sarunas ar cilvēkiem, kas miruši jau pirms desmit divdesmit gadiem. Iespējams, to vārdu pirms manis vēl neviens nav uzrakstījis, jo latgaliešu rakstos ilgu laiku ir bijis modē veidot trešo izloksni, tuvināties neeksistējošai latviešu kopvalodai, izlokšņu leksikas bagātības tā arī pametot mutvārdos. Pasaki, kuram latviešu rakstniekam vēl ir tāda brīvība – vārdi ir jauni, pirms manis neviena te nav bijis. Manos stāstos nav didaktikas un autobiogrāfiskuma, kas lielā mērā ir raksturīgi latgaliešu literatūras tradīcijai. Lai arī rakstīšana latgaliski sniedz lielu brīvību, valoda tomēr ir arī slazds un noķer – rakstīt latgaliski bieži ir rakstīt par sevi, mācīt citus, būt naivam vēstītājam, kas cenšas uzrakstīt visu par visu. Mēģinu no tā izvairīties, bet no sevis jau neaizbēgsi – literatūrai tāpat kā bērnam ir jāizslimo visādas slimības un jāpiedzīvo sazin kas, pirms var sasniegt briedumu vai vecumu.

Fragmenti nu stuosta “Stuosts par suneiti”

Babce klymbuoja pa kopu stidzeņu, rūkā nasdama zylu emāleitu kaneņu. Korsts, maita. Pats sīna laiks.

Otkon juomeklej sīna vedieja. Skaudzēs to sasvīde, vešolys sakruove, a ar tū pošu i cauri. Kai brandiņa smoku saūde, tai i tolka pagolam. Plenderej niu pa pasauli, cikom nauda byus puormeizta. A kur jei lai šeilaiks struodnīku raun, ka vyss sīns zam dabasu? Ka nav cylvāku, to nav!

Sābru Jezupa pīminekļam bezdeleiga izlaiduse syudu. Taišni puori vysai prīškai nūtaiseits kai ar kreitu.

Poša Jezupīne to naguoja iz kopu. Vaidēja i brauceja leikū kuoju ar obejom sauvem, ka daguoja runa. Švaka jei, galeigi švaka.

Ni tī kuoja jai suopēja, ni kuo. Myužam jei Jezupa ļūbejuse nabeja. Apmuove puisi, apčaravuoja, dzeivuoja kai bagaturka.

Taids puiss beja! Malnys ūsys, moti viļnim viņ, viļnim viņ. Kai balā kuoju dacierta, až muzykanti podlēce i suoce spēlēt skaļuok. Lobu lobūs meitu izalaseit varēja, nā, pajēme nazkaidu pūra gūmeizu.

Jezups vīnā balā ar jū tai doncuoja, tai doncuoja. Mīdze pi kryušu, ka až elpa aizaruove. Bučuoja. Par šmukū Buorbolu sauce. Preceiškys, iz bazneicu vesškys. Pats taids gars, styprom rūkom. Davalk kluot, až paceļ gaisā. I iz riņči viņ, iz riņči viņ. Kuojis pošys cylojās ritmā, vyss kai myglā apleik. I muzyka tik spielej i spielej.

Sylts vosorys vokors, vijūļnīkam smīkleigys ūsys, žakets ar rūteņu. Spielej i škurynoj ūsys. I kūki, kūki apleik. Ļaužu nivīna naredzēja. Tik tys vokors, bluozme pa dabasu molu i tei doncuošona kai nikod myužā. Vīgli, vīgli.

Daglaud golvu pi biņdziuka polys, puiša sirds sytās, kryuts cylojās. Korsts, sylts kai sātā. Peipu smuords, apjem kai syltom i meikstom rūkom. Pajims, paness, aizness myužam.

Babce nūglaude pučainuos kleitys prīšku. Vādars, ciči. Kab jauna bejuse.

Vysa dzeive kai apnosuota kopka iz rasnuo vādara. Četri bārni iznosuoti, a cik zemei atdūts, cik slimineicā pamasts. Vyss sīvītei vīnai iz placu. To zam sirds, to iz sirds.

Dzeivoj da dzeivoj, a par cik laika otkon da uorsta. I otkon pa vokorim raudi — osorys pošys bierst. Kai gobols nu mīsys izrauts, kai vasalom čečem tuos dvēselis daleipst i naļaun sirdei pasaceļt dabasūs. Veirs jau seņ guļ izalaids kai nadzeiva mīsa, a tu trinīs i trinīs. Vydā vyss kai izrauts, tukšs i māms. A sirds pylna lejās puori molai. Na rauduot, a dabasūs taišni kaukt.

Cikom reita gaisma, otkon iz fermu da gūvu, Bryunei runkuļus, slauktu, bārni iz školu, otkon plita juokur, fermā elektreiba raustuos, jau agri zam pušdīņu skrīņ vārtūs, gūvs gramoj mīreigys, atsasiest iz cysu skaudzis tīpat klāva golā i dūmoj. Kai byutu, kai nabyutu. A tod jau elektriki kluot, smejās i jūkoj. Sprauna meita. Ej. Nes. Dzeivoj.

Vokorā ej nu gūvu slaukšonys, zvaigznis augši dabasūs, apleik a ni dzeivys dvēselis. Dūmuot, vīneiguo skaņa tei zvaigžņu treisiešona dabasūs i snīgs zam pošys kuoju. Nūstuoj i klausīs. Sirds sytās, dzan asni. Esi i dzeivoj. Da cytys reizis.

Jezupa ūsys knībe byudūs. Ūde piec samagona, piec peipu, piec saļarkys. Puiss kai ūzuls. Byutu veds iz kryumim, a jei nā i nā.

Nu, i kū sadzeivuoja? Juoņam ni naudys, ni saprasšonys. Plyks īguoja sātā, plyks i izguoja. Nivīnys lizeikys naatnese, vysu daguoja pošim pierkt. A kaida tī brigaderam olga — vaira pa pasauli nūsaskrēja, kai pa sātu padareja. Pošai daguoja gūvi slaukt, pošai pa gruovmalim sīna laseit.

A kai spruka tī juku laiki, tai i sakryta vysi kolhoza klāvi caurim jumtim. Varēja otkon vysi skrīt plykim čūkstim kai piec kara i leist tymūs kumpaļūs, kab tuos valna lupotys bess paruovs!

Juoņs vērēs, vērēs iz tuo vysa, tai i sadyla. Kolhoza gryudu kliets izvolkuoja mudri viņ, a par jom jis beja dabuojs medaļu. Nazkur vēļ svaiduos pa kumūdi, ka unuki nav izvolkuojuši.

Babce sagruobuoja bārza zareņus, lapenis. Puorvylkuse ar gruobekli par smiļktim, nese paceli.

Gūvs ak jau izāduse zuoli, juopuorsīn iz duorzeņa pusi. Juopaškin runkuļu lopys, lai jau lūpam teik. Vys kaidu litri vaira īdūs.

Aizgrīzuse ar druoti vuorteņus, jei puormete krystu. Kotram sova vīta — nabašnīkim i dzeivajim.

Pievienot komentāru

Komentāri (17)

  1. Cik maz latvieši interesējas gan par savas tautas izcelsmi, gan savas valodas izcelsmi.
    Latgaļi ir senā baltu tautība, lielākā no Latvijas pamattautībām (pirmiedzīvotājiem, autohtoniem). Latvijas pamattautība ir arī senā somu-ugru tautība lībieši. Pārējās 3 Latvijas pamattautības – senās baltu tautības kurši, zemgaļi un sēļi jau ir asimilējušies latviešu tautā pilnīgi.
    Latgaļu valoda ir tūkstošgadīga, skat. “Latvijas padomju enciklopēdiju”, sēj. 5(2), 643. lpp. Tur norādīts, ka ap 7. gs. m. ē. izveidojušās austrumbaltu tautību (latgaļu, sēļu, zemgaļu un kuršu) valodas.
    Latviešu tauta sāka veidoties 13. gs., Livonijas valsts laikā, jo 5 senās tautības tika apvienotas vienā valstī. Tas veicināja šo tautību sajaukšanos gan savā starpā, gan ar iekarotāju tautām: sākumā – vāciešiem, vēlāk – zviedriem un poļiem. Šie jaukteņi sākotnēji saucās par letiem, lai gan vārdu Lette vācieši deva latgaļiem, skat. “Indriķa hronika”,A.Feldhūna tulkojums, 1993. Vēlāk, 18. gs. leti sevi pārdēvēja par latviešiem, skat. interneta rakstu “Latvieši – Vikipēdija”.
    Latviešu valoda veidota uz latgaļu valodas bāzes. Piedāvāju citātu no “Konversācijas vārdņicas” XI sēj.Rīga,1934.-1935., 22251.-22252. slejas:
    “L. v. savā tagadējā veidā ir g. k. seno latgaļu (sk.) jeb letgaļu v-as moderns pārveidojums, pie kam savas tapšanas gaitā tā izplatījusies arī ārpus tiešajām seno latgaļu robežām, uzsūkusi sevī latgaļu v-ai tuvo sēļu v–u un laikam tikpat tuvo zemgaļu v-u, kā arī drusku attālāko. valodnieciski svešāko un savās parādībās īpatnējāko kuršu valodu (sk). Tāpat l. v-ā izkususi arī senā lībju v-a…”
    Latgaļus no sajaukšanās ar citām tautībām līdz pat komunistu laikiem labi sargāja stingrā katoļu ticība Latgalē. Vidzemes latgaļus zviedru laikos piespieda pāriet luterāņu ticībā un viņi vēlākajās paaudzēs sajaucās ar citiem luterāņiem tuvākajā un tālākajā apkārtnē. Tagad Vidzemē vairs nav latgaļu, lai gan pirms Livonijas valsts nodibināšanas latgaļi apdzīvoja Austrumvidzemi, Cēsis un Koknesi ieskaitot, skat. 12. gs. karti “Latvijas padomju enciklopēdijā”, sēj. 5(2), 143. lpp.

  2. Paļdis autorei! Lai gaišs skots i turpmōk!

  3. Paļdis Ilzei par stuosteņu! Beja prīks laseit, aļa vītom padūmovu, ka maņ vajag nūpierkt Latvīšu volūdys gramatiku, cytaiž asu vuiceits tikai Baltiskā rokstā. Deļ tuo šaļtim līkās kaidi vuordi napareizi, aļa var gadeitīs, ka es pots tikai pi runuotuos volūdys darads, nazynu, kai pareizi raksteit.
    Lai voi kai – paļdis, veļreiz, beja prīks!!!
    p.s.
    Nabaga Gvido!

  4. Paldies Mikeļam ,malacis!!! Taču nav vērts ar garīgo .. Gvido strīdēties Tādi ,kā viņš,paši iznīkst un -lai. Tiešām ,rakstīt vēl nav iemācījies,bet arī lien ar gudrākiem strīdā’,smieklīgi gan.

    Visu cieņu latgaliešiem ,turaties!!! To novēl Jums īsts zemgalietis. Starp citu ,nav manā diezgan garajā mūžā sastapt kārtīgu cilvēku vārdā -Gvido. Laikam jau sagadīšanās ,bet…

  5. Gvido, … pats savos komentāros iemācies izmantot garumzīmes, mīkstinājumus u.tml., un tikai tad vari kaut ko izteikt par to, kas ir pareizi un kas nav!

  6. Kad latgaliski raksta par bezdelīgas sūdu, tas man šķiet pieņemami. Pārējo nesapratu.

  7. Miiljie changalji! Luudzu,pieturieties pie elementaaraas pieklaajiibas formas un neaizskariet mani personiigi. Es neesmu vainiigs par juusu gariigo atpaliciibu un neizgliitotiibu!
    Varu piebilst,ka manos attaalos rados ir juusu “kultuuras” neseeji.Tie ,kurus juus cildinaat. :-)))
    Vai tieshaam juus esiet tik aprobezhoti un nespeejat iemaaciities latvieshu valodu un rakstiibu? To sauc par izgliitiibas truukumu! Es gan saprotu juusu rakstiito,jo juus jau lietojat to pashu latvieshu valodu,tikai izkropljotaa formaa!!!
    Nemazgaajiet netiiro velju,bet esiet objektiivi ,bez emocijaam un argumenteejiet man ar faktiem. Juus pieluudzat pedofiilu Pliekshaanu(Raini),kursh taa arii neko vairaak par paaris dzejoliishiem un sveshtautu epiku,bet aizmirstat ,ka latvieshiem ir Upiits,Pluudonis,Blaumanis,Zaalite,braalji Kaudziites,Chaks….taa var uzskaitiit bezgaliigi.Kaapeec nemaaciities no vinjiem?Vinju sniegums ir legendaars latvieshu kultuuraa.
    p.s. Kakja laasti debesiis nekaapj! Varat gaudot un apriet cik vien veelaties! :-)))
    Un,luudzu,nejauciet Latgalju ciltis ar Latgalieshu baru.Taas ir divas dazhaadas lietas!Un tas,ka juus runaajiet maleenieshu dialektaa ar polju rakstiibu,veel nenoraada ne uz kaadu nopietnu valodas argumentu! Dziivosim draudziigi,skatiisimies reaali uz lietaam un meegjinaasim kopeeji mekleet risinaajumu,kaa sadziivot.Es piedaavaaju jums integreeties latvieshu tautaa,kultuuraa,jeb juus uzskatiet sevi par paaraakiem,izredzeetiem? :-)))
    Un ,luudzu,neaizmirstiet,ka juus dziivojiet Latvijaa un latvijaa ,kaa sazinjas valoda,ir latvieshu valoda ,nevis slengs!

  8. Gvido, daudz kas ir dzierdāts i puordzierdāts, skaiteits i puorskaiteits, bet taids nu senejuos latga-
    ļu ciļts da myusu dīnu dadzeivuojuša bīdra “gudreibu” savuorstejums gon ir kas jauns.Taisneiba viņ byus Imantam Zīdūņam i juo atziņai: ka pret sovu tautys dzīsmi (mēli,volūdu) var tikai sovejī… es te vēļ dabylstu – eistynī slengisti, kas reita nu vokora naatškir. Nu biedeigai par itaidu zynuošonu bagažu i itaidu saprasšonys leimini. Ite eistyn vītā byus Juoņa Silkāna fabuleņa, kas saucās: Uovakli
    Reiz beja taidi sovaidi
    Pat veiri vuiceiti
    Kai uovakli.
    Jī vysu dzymtū pajēme-
    Kū nūdeve,
    Kū puordeve, bet tikai nīku sajēme.
    Pat muotis skaistuo volūda
    Jim lykuos, ka nav pareiza
    Un dereiga.
    I nadūd Dīvs, ka palyktu
    Tu,draugs, par taidu uovaklu,
    Kas sovu mēli atmastu
    I sevi nūlīgtu!

  9. Dzeivs, eists i eipaši spylgts redzīņs. Paļdis!

  10. Cien. respondent!
    Jums vajadzeetu zinaat,ka ….pasaulee neeksistee latgalju valoda!!! Latvieshu valoda ir viena no Baltu valodas atzariem,kas pieder pie sanskrita valodas grupas ,kura ir treshaa senaakaa valodas grupa pasaulee!!! Esmu ceelies no Latgalju ciltiim un runaaju latvieshu valodaa.Mana dzimta apdziivo gan maleeniju,slaatavu,gan patreizeejo latgales teritoriju un visi vinji runaa latvieshu valodaa ,reizeem ,ar nelielaam atkaapeem regionaalajaa dialektaa!
    Jums buutu jaazina,ka pat mistisko changalju rakstiibu ieviesa neveiksmiigs polju maaciitaajs,kursh neprazdams latvieshu valodu centaas rakstiit tekstus ar polju valodai raksturiigajaam burtu kopaam,tadejaadi tika izkropljota latvieshu valodas gramatika un valodaa ieviesaas slenga vaardi,kuri tika patapinaati no slaavu valodas grupas.
    Lai Jums nerastos ,turpmaak,izkropljots viedoklis par changalju slengu un latvieshu valodu,iesaku palasiit zinaatnieku ,lingvinistu,veesturnieku darbus kurus Juus varat atrast Baltu tautu veestures instituutu apkopotajos materiaalos(taadi instituuti pasaulee ir divi-Zviedrijaa un Krievijaa)
    Muusu valsts,sabiedriibas pamatvirziens ir demokraatija un integraacija.Mees,citu novadu Ltvijas iedziivotaaji strikti pieturamies pie kopeejaas ,latvieshu,valodas pielietojuma,atsakoties no savu novadu dialekta izmantoshanas! Taa ir sava veida uzupureeshanaas sabiedriibas integraacijas labaa.Bet Jums jau to nesaprast!
    Veel varu ieteikt paintereseeties,kaada atshkiriiba ir valodai no slenga vai dialekta.Iespeejams,ka Jums ar to pilniigi pietiks lai rastos elementaara izprane ,adekvaata Juusu zinaashanu liimenim !

    • Man ļoti žēl šī šultainā un aprobežotā cilvēka…Laikam dzīve nav izdevusies…

      • Gvido to iveta
        Atvainojos,bet sheit netiek iztirzaats ne mana ,ne Juusu dziive. Esiet ,luudzu,tik pieklaajiiga un neteereejiet laiku bezjeedziigos,tukshos komentaaros un spriedeleejumos.Nejauciet privaato dziivi ar diskusiju virtuaalaa telpaa,kuraa es esmu tikai shii raksta autores viedoklja oponents.Es neapspriezhu vinjas personiigo dziivi!

  11. Changalju slengs-taa ir bezkultuura,nespeeja integreeties latvieshu videe.Tad jau jebkuru cietumnieku slengu arii vareetu uzskatiit par valodas grupu un pieshkjirt tai iipashu aizsargaajamas valodas statusu!!!
    Interesanti,ka visi shie viltus valodas propogandeetaaji ir ar zemu intelektu,izgliitiibu un veestures zinaashanaam.
    Kaapeec tad vinji neizskaidro,kaa radaas shis slengs? Kas ir taa autors? Kaapeec tiek kropljota mana dzimtaa latgalju(nevis latgalieshu) valoda,taas dialekts?
    Shizofreeniju vajag aarsteet,nevis popularizeet! Tad jau changalji ,kaa dziives normu,pienjems arii homoseksualitaati,jo taa ir plashaak izplatiita Latgalee nekaa shis changalju slengs.

    • Gvido! Jums vispirms vajadzētu palasīt Latvijas seno laiku vēsturi, lai uzzinātu, ka latviešu valodas pirmssākumi meklējami tieši latgaļu valodā un turpmāk nerakstīt stulbus komentārus par lietām , kuras nesaprotat!

      • Jo mazāk cilvēks zina un saprot, jo niknāki komentāri. Ja zinātu kaut to dainu ,, Pār upīti vien pārgāju, / Jau citāda valodiņa”, saprastu, ka valoda ir novadam raksturīga saziņas daļa, kas tiešāk un patiesāk raksturo darbības vidi un cilvēkus. Dialekti un izloksnes kuplina un bagātina kopvalodu nevis padara to par slengu.

        • Cien.,Austra! Luudzu ,pakonsulteejieties pie dainu ekspertiem,lai vinji Jums izskaidro Juusu citeeto rindu noziimi.
          Ne viss ir jaasaprot tieshaa noziimee,daudz dainu tekstu ir alegoriski un izprotami tikai lietojot to kopeejaa kontekstaa.
          Tad veel,pameeginiet saprast,ka nav iespeejams pastaaveet katraa pagastaa savai valodai!!!!!Ir iespeejami dazhaadi dialekti,slengi! Valoda ir taa,kas atdala tautas.
          Un veel…pameginiet saprast kas tad ir VALODA! Vai Jums ir sapratne par vaarda sastaavu-galotni,sakni,piedeekli???LIngvinistika taa ir zinaatne nevis chemergesa pljumpeeshana kaiminja seetaa!

          Luudzu,cieniijamie komenteetaaji ,nejauciet teminus-“latgalji” un”latgalieshi” Latgalju ciltis ir Latvijas pamatnaacija,bet changalji ir latgalju peecnaaceeju sajaukums ar slaavu tautaam,kuras savas leenaas kultuuras attistiibas rezultaataa ir asimileejusi dalju no slaavu valodas un izrunas,kas gadu gaitaa izveidojaas par slengu.
          Nekaa jau slikta visaa shai procesaa nav,iznjemot vienu jautaajumu,vai changalji veeleesies integreeties Latvijas sabiedriibaa,vai arii taa arii paliks ” ne shis-ne tas”
          Agri vai veelu Chiulji atgrieziisies savaas maajaas un -viss nostaasies atkal savaas vietaas!
          p.s. Smiekliigi ,bet kad saliidzinaaju “changalju” probleemu ar “krievvalodiigo” probleemu,tad izraadiijaas paaraak daudz kopiigu paraleelju,un neatkariigi,vai vinji dziivo pilseetaas vai laukos,vinjiem ,vienmeer pastaavees “apbizhoto,apkraapto” sindroms. :-))))

    • Gvido, jums ar steigu jāiet ārsteties….

Hermaņa režisētās "Madama Butterfly" pirmizrādi "La Scala" rādīs arī RīgāTrešdien, 7. decembrī, notiks Alvja Hermaņa režisētās operas "Madama Butterfly" pirmizrāde pasaulslavenajā opernamā "La Scala", un to, vietējiem skatītājiem par prieku, tiešraidē varēs noskatīties arī Rīgā kinoteātrī "Splendid Palace".
Draugiem Facebook Twitter Google+