Mobilā versija
Brīdinājums +0.1°C
Hilda, Teiksma
Svētdiena, 17. decembris, 2017
19. jūnijs, 2017
Drukāt

Atļāvās nebučot baronam roku. Mazdēla Andra stāsts par vectēvu (4)

1. Atklāta Liktens gāte

1no3
Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Akciju “Atsūtiet stāstu par vectēvu” rīkoja Likteņdārzs un “Latvijas Avīze”.

17. jūnijs Kokneses pussalā Likteņdārzā bija notikumiem bagāta diena – tika atklāta Liktens gāte, vēsturnieks Uldis Neiburgs stāstīja par Lud­viga Sējas grāmatu “Es pazīstu vairs tikai sevi: diplomāta dienasgrāmatas un memuāri”, Biruta Eglīte atminējās grāmatas “Ceturtais bauslis” tapšanu un sarīkojuma laikā apmeklētāji un televīzijas skatītāji saziedoja Likteņdārzam gandrīz 20 000 eiro.

Ejot caur ābelīšu aleju pa bruģakmeņiem Daugavas virzienā, Likteņdārza apmeklētāji nonāk līdz Liktens gātes sākumam. Tā ir taka, kurā 12 pieturvietas vēsta par Latvijai nozīmīgiem vēsturiskiem notikumiem 20. gadsimtā. Ideja par tādas izveidi pieder “Kokneses fonda” valdes loceklei Sandrai Kalnietei, un tieši viņa sestdien pārgrieza simbolisko atklāšanas svētku lentīti. Uz plāksnītēm pieturvietās ir izlasāma tikai daļa no vēsturiskās informācijas, toties “digitālā taka” apmeklētājiem paver daudz plašāku informāciju. Izmantojot īpašu lietotni savā viedtālrunī vai planšetē un ieskenējot katrā pieturvietā izvietotos kodus, ikvienam ir iespēja savā ierīcē aplūkot attiecīgajā sadaļā izvietotās vēsturiskās fotogrāfijas un izlasīt laikmeta norises raksturojošu stāstu par personu.

Sestdien noritēja ziedojumu vākšanas akcija ar moto “Top Latvijas Likteņdārzs! Stāsti par vectēviem”, ko raidīja arī Latvijas Televīzija. Toms un Dāvis Auškāps dalījās atmiņās, ko viņiem iemācījuši abi vectēvi – pazīstamais režisors Pēteris Pētersons un ārsts Kārlis Auškāps. Būtiskākā atziņa – paldies, ka vectēvs iemācīja garīgumu, prasmi rast tuvību ar dabu un rādīja paraugu, kā jāstrādā. Luterāņu mācītājs Guntis Kalme, dalījies atmiņās par saviem vectēviem, akcentēja domu, ka šodien pārāk daudz tiek kopta atziņa par latvieti kā cietēju, taču daudz svarīgāk apzināties, ka latvieši neatlaidīgi un varonīgi ir cīnījušies par savu brīvību. Jo garākas saknes, jo kuplāka lapotne, un, jo vairāk zināsim par vectēviem, jo nesatricināmāki būsim savā valsts apziņā un arī labāki cīnītāji.

Par veikumu, apzinot Spridzānu dzimtas likteņus un atainojot tos apgāda “Lauku Avīze” izdotajā grāmatā “Ceturtais bauslis”, Likteņdārzā stāstīja publiciste Biruta Eglīte. Savukārt vēsturnieks Uldis Neiburgs, kurš tika publicēšanai sagatavojis pirmskara Latvijas diplomāta Ludviga Sējas atmiņas, ieinteresēja Likteņdārza apmeklētājus par grāmatu “Es pazīstu vairs tikai sevi: diplomāta dienasgrāmatas un memuāri”. Šī pagājušonedēļ klajā nākusī grāmata nopērkama ne vien grāmatnīcās, bet arī Likteņdārza suvenīru kioskā.

  1. Atklāta Liktens gāte
  2. Atļāvās nebučot baronam roku
  3. Iemūžināja bildēs laikabiedrus

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Mans vectēvs atgriezās no izsūtījuma, viņam bija tobrīd 64 gadi. Viņš padomju varai pensiju neprasīja, bija pārāk lepns, teica, ka nezemosies un neko nelūgs okupantiem. Nomira vectēvs 76 gadu vecumā, pelnīdams pats.

  2. Nebučojot baronam roku ,Pēteris parādīja sevi kā toreizējai varai nejolāru un netolerantu iedzīvotāju.
    Mācoties no pagātnes kļūdām,latvieši bučoja rokas tiešā un nedaudz pārnestā nozīmē gan sarkaniem gan brūnajiem iebrucējiem un tagad bez kautrēšanās izpilda visas prasības kas nāk no rietumiem un austrumiem – arī tā ir rokas bučošana.

    • Tāmnieks/luterānis Atbildēt

      Nekad nerunā visu vārdā!
      Ja tas ir tavs netikums (dažādu ķermeņa daļu bučošana), tā arī saki!

    • RaiņaNaids un Priedes Atbildēt

      Tagad roka jābu’čo liberastiem (protams, pārnestā nozīmē)
      Kas to nedarīs, tiks apzīmēts par fašistu, homofobu un rasistu.

Draugiem Facebook Twitter Google+